Lai kā arī negribētos tam ticēt, klimata pārmaiņas jau sen neskar tikai attālus reģionus. Tās ietekmē katru no mums. Mēs visi esam daļa no globālām pārmaiņām, ko pavada temperatūras paaugstināšanās pasaulē vismaz 10 reizes ātrāk nekā jebkad agrāk vēsturiski. Sekas jau tagad ir acīmredzamas un biedējošas: ekstrēmi laikapstāļi, meža ugunsgrēki, plūdi, sausuma periodi, spēcīgas vētras u.c. Vienlaikus turpina pieaugt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Nemainot līdzšinējo rīcību, nākotne rādās drūma. Šajā rakstā aplūkosim, kas ir klimata pārmaiņas, ko varam veikt mājsaimniecībās, lai mazinātu ietekmi uz vidi, un kā tas saistīts ar Zemes stundu.

Kas ir klimata pārmaiņas?

Klimata pārmaiņas var notikt dabiski, piemēram, vulkānu izvirdumi, mežu ugunsgrēki, kas ir cikliski novēroti visā zemeslodes attīstības vēsturē. Taču mūsdienās tās, galvenokārt, izraisa cilvēku darbība, kas atmosfērā izplata siltumnīcefekta gāzes, piemēram, oglekļa dioksīdu (CO2). Šīs gāzes, galvenokārt, rodas no fosilā kurināmā, ko izmanto enerģijas ražošanai, kā arī no tādām cilvēka darbībām kā lietusmežu izciršana, lauksaimniecība, lopkopība un ķīmisko produktu ražošana. Rezultātā piedzīvojam globālo sasilšanu jeb vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos pasaulē.

2015. gadā 196 valstu valdības Parīzes nolīgumā vienojās par mērķi ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2˚C atzīmes, tiecoties temperatūras kāpumu samazināt līdz 1.5˚C. Tā ir mūsu iespēja novērst ekosistēmas sabrukumu, jūras līmeņa celšanos un citas katastrofālas klimata pārmaiņu sekas nākotnē. Tomēr šī brīža prognozes liecina, ka, turpinot dzīvot kā līdz šim, 1.5 grādus sasniegsim jau 2032. gadā un tāpēc jo būtiskāk, ir rīkoties jau šodien.

Klimata pārmaiņu ietekme uz mājsaimniecību

Klimata pārmaiņu dēļ daudzi Eiropas reģioni piedzīvo ilgstošus sausuma periodus, kas rezultējas ar īslaicīgu ūdens deficītu. Sausums nereti izraisa ķēdes reakciju un ietekmē infrastruktūru, lauksaimniecību, mežsaimniecību, ūdens pieejamību un citas nozares.

Klimata pārmaiņu ietekmē mainās arī nokrišņu režīms, palielinās ūdens iztvaikošana, kūst ledāji un paaugstinās jūras līmenis. Vienlaikus ietekmēta tiek arī augsne un tās bioloģiskā daudzveidība.

Latvijā pēdējo gadu laikā biežāk vērojami ekstrēmi laikapstākļi – no ilgstošiem sausumiem līdz pēkšņiem plūdiem un spēcīgām vēja brāzmām. Atcerēsimies, piemēram, lauksaimniecības ražas zudumu pēc plūdiem 2017. gadā, lielgraudu krusas postījumus Dobeles novadā 2023. gadā un plūdus Jēkabpilī – 2024. gadā. Lai gan šķiet, ka plūdus un vētras esam piedzīvojuši arī iepriekš, vērts padomāt, cik spēcīgas kļuvušas šīs dabas stihijas un kā tas ietekmē mūsu ikdienu.

Papildus aicinām ieskatīties Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas sagatavotajā līdzšinējo un nākotnes klimata pārmaiņu rīkā. Šeit varēsiet apskatīt informāciju par dažādiem klimata pārmaiņas raksturojošiem parametriem gada un četru sezonu  griezumā, kā arī atrast tieši jūsu pašvaldību vai valstpilsētas teritoriju.

Kā mēs varam palīdzēt?

Mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgoties tām var katrs no mums, mainot ikdienas paradumus, piemēram, rīkojoties energoefektīvāk. Lūk, daži ieteikumi:

• Elektrības patēriņa analīze - pārbaudiet, cik daudz enerģijas patērē elektroierīces jūsu mājsaimniecībā. Izmantojiet jaudas mērītājus vai viedās rozetes ar monitoringa iespēju, lai noteiktu lielākos patērētājus un identificējiet iespējas, kā samazināt šo patēriņu.
• Elektroierīču apkope - regulāri veiciet savu lielāko elektroierīču, piemēram, ledusskapja, veļas mašīnas un gaisa kondicionieru tehnisko apkopi. Tīras un labi uzturētas elektroierīces darbojas efektīvāk un patērē mazāk elektrības.
• Gaidīšanas režīms - atvienojiet no elektrotīkla elektroierīces, piemēram, televizoru, datoru, audiosistēmu, spēļu konsoli, ja tās neizmantojiet. Gaidīšanas režīma patēriņš var sasniegt līdz pat 10% no mājsaimniecības elektrības patēriņa.
• Jaunu elektroierīču iegāde – nomainot līdzšinējās, izvēlieties elektroierīces ar pēc iespējas augstāku energoefektivitātes klasi, pievēršot uzmanību energomarķējumam. Lai gan šādas elektroierīces sākotnēji var būt dārgākas, ilgtermiņā tā ir iespējams samazināt enerģijas patēriņu un izmaksas.

Veltiet 60 minūtes Zemei!

22. martā Elektrum Enerģijas centrs sadarbībā ar Kosmosa izziņas centru aicina uz īpašu pasākumu Cēsīs par godu Zemes stundai. Diskusijas, izzinošas aktivitātes un īpaša kopīga pieredze tumsā ļaus piedzīvot šo stundu citā gaismā, vai precīzāk - bez tās. Tā būs iespēja ieraudzīt, cik daudz iespējams mainīt, ja rīkojamies kopā. Vairāk par pasākumu uzzini šeit.

Ja tomēr nesanāk pievienoties pasākumam, 22. martā plkst. 20:30 uz vienu stundu aicinām izslēgt gaismu un elektroierīces un atbalstīt šo ikgadējo pasākumu, kļūstot par daļu no tiem, kam rūp mūsu planētas nākotne.

Katrs no mums var veicināt pārmaiņas! Sākot ar mazām, ikdienišķām izvēlēm, mēs varam ietekmēt arī globālus procesus. Mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās, un katrs solis uz ilgtspējīgāku dzīvesveidu ir solis pareizajā virzienā.