Inženierzinātnes kļūst arvien pieprasītākas darba tirgū, taču jauniešu skaits, kas pēc vidusskolas absolvēšanas izvēlas studijas STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika) jomā, ir nepietiekošs. Darba devēji intensīvi meklē inženierus, piedāvājot ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī straujas ilgtermiņa karjeras izaugsmes iespējas.

Vienlaikus sociālo mediju platformu popularitātes pieaugums ir radījis arī daudzus jauniešus kārdinošu profesiju – influenceris. Influencera radīto saturu patērē tūkstoši vai pat miljoni cilvēku, un influenceris arī gūst ievērojamus ienākumus no dažāda veida sadarbības.

Arvien vairāk dzirdams, ka jaunieši vēlas kļūt par influenceriem. Šī ir profesija, kas bieži vien ir glorificēta, jo ieguldītais darbs paliek aiz kadra, atspoguļojot tikai pozitīvos un aizraujošos aspektus. Tāpēc desmitajā sarunu festivālā LAMPA Elektrum Energoefektivitātes centra organizētajās diskusiju debatēs skaidrojām, kādas ir abu profesiju aizkulises, ko pieprasa un vēl pieprasīs darba tirgus, un kurš spētu nopelnīt Teslas iegādei  pirmais – inženieris vai influenceris.

5. jūlijā sarunu festivālā LAMPA norisinājās vēl nebijusi spraiga diskusija starp trim inženieriem un trim influenceriem. Katrs no viņiem argumentēja savas profesijas lietderību, prestižu, ilgtspēju un to, kurš no abiem ātrāk spēs nopelnīt jaunam Teslas auto. Diskusija izvērtās necerēti azartiska un interesanta, izgaismojot vispār zināmo patiesību, ka izvēloties īsto profesiju, vērts sekot savam sirds aicinājumam.

Mūsdienās jauniešu interese par influenceru profesiju ir ļoti liela, taču kā debatēs vērīgi izcēla "RigaTechGirls" valdes locekle Aiva Staņēviča, "vidējais inženieris pelnīs vairāk nekā vidējais influenceris". "Inženieru pieprasījums pašlaik ir ļoti augsts," viņa sacīja. Mārketinga un komunikāciju jomā alga Latvijā svārstās no 800 līdz diviem tūkstošiem eiro mēnesī, kamēr inženierim - no 1100 līdz trīs tūkstošiem eiro, vilinošo statistiku diskusijā ieskicēja speciāliste.

Influencere Patrīcija Vavilova kā būtisku argumentu par labu influencera profesijai min laiku, naudu un resursu. "Inženierim ir nepieciešama augstākā izglītība, tātad laika ziņā mēs uzvaram," viņa norāda, piebilstot, ka likums praktiski ļauj pelnīt influencerim jau no 13 gadu vecuma, līdz ar to viņa rīcībā esošie ienākumi būs daudz lielāki, un līdz ar to iespējamība nopelnīt teslai – krietni augstāka. Tikmēr inženierim jāapgūst daudz specifisku zināšanu un jāpilnveido prasmes ar reālu darba pieredzi. "Influenceru profesija ir tiešām unikāla, jo ir iespēja tikt pie sponsorētajiem labumiem, darba samaksas vai dāvanām, kas ir daudz izdevīgāk arī reklāmdevējam," norādīja P. Vavilova. Bet vienīgais influencerim nepieciešamais resurss ir sociālo mediju konts un internets. Uz iebildi, ka influenceris nav profesija, P. Vavilova sacīja, ka šī amata pārstāvji var likumīgi gūt ienākumus, abām pusēm noslēdzot līgumu.

PhD. Brigita Dejus, RTU vadošā pētniece, uzsver, ka inženieru skaits ir ļoti mazs, un tāpēc šos speciālistus burtiski "izķer kā karstus pīrādziņus". Ekonomikas ministrija ir aprēķinājusi, ka tuvākajā nākotnē Latvijā trūks vairāk nekā 12 000 inženieru. "Tajā pašā laikā sociālajās zinātnēs būs pārprodukcija – ap 20 000 cilvēku," norāda B. Dejus. Ja rodas pārprodukcija, tad arī peļņa samazinās, un nākotnes ilgtermiņa perspektīvā būt par influenceri var nebūt pārāk izdevīgi, uzsvēra B. Dejus.

Ilvija Boreiko, AS "Latvenergo" valdes locekle un attīstības direktore, atspēkoja influencera Denisa Ševeļova repliku par to, ka inženierija ir ļoti "atkarīga" profesija. Eksperte norādīja, ka inženieris var mainīt uzņēmumus, kuros strādāt, un viņam ir vienkāršāk kļūt par influenceri, nekā influencerim par inženieri. "Manuprāt, tas ir absolūts mīts, ka inženieri ir "sausiņi". Šodien inženieri absolūti tādi nav, viņi veic inovācijas. Viņi ir tie, kas padara mūsu ikdienu daudz gudrāku, jo ne jau influenceri šo pašu teslu ir saražojuši. Turklāt situācijā, ja nav elektrības (un nav arī interneta), sabiedrība ar nepacietību gaida tieši inženieri."

Runājot par to, kurš darbs ir prestižāks, I. Boreiko izteica viedokli, ka inženieris, iespējams, nebūt neizvēlētos Teslu, jo ir daudz labāki auto, ar ko braukt inženierim, kaut vai, piemēram, tādi, kurus viņš pats izgudro. "Ilgtermiņā inženieri tiešām varēs nopelnīt Teslu, jo viņu darbs ir stabilāks. Nākotnē pieprasījums pēc šīs profesijas nešaubīgi būs daudz, daudz lielāks. Šī profesija ir ar lielu pienesumu sabiedrībai. Un 13 gados tu vari būt ne tikai influenceris, bet jau ļoti labs programmētājs."

Ar secinājumiem par diskusiju, kā arī inženieru un influenceru sniegtajiem argumentiem dalījās Latvijas debašu izlases treneris Kristofers Krūmiņš, norādot, ka inženieri pierāda savas profesijas noturīgākumu: "Viņi pierāda, ka tā ir drošāka izvēle. Tikmēr influenceri nav devuši iespēju saprast, kā ilgākā laika griezumā šī profesija attīstīsies."  Tomēr, debates argumentu vērtējumā, influenceru komandai tie bija precīzāki. Interesanti bija uzzināt LAMPAS skatītāju balsojuma rezultātus - vairākums jeb 65 % šīs diskusijas skatītāju izvēlējās par labu inženieru komandai, kamēr par influenceriem nobalsoja 35%.

Influenceris Deniss Ševeļovs dalījās savā pieredzē un, uzrunājot jauniešus, un izvēloties profesiju, aicināja vienkārši sekot savai sirdsbalsij nevis naudai, jo, viņaprāt, tikai darot lietu ar patiesu prieku, var pilnībā realizēt savu potenciālu un augt savā profesijā par vērā ņemamu profesionāli, kas attiecīgi paģēr arī materiālus ieguvumus. "Vēl es sapratu, ka ir ļoti lielas negācijas mūsu sabiedrībā pret influenceriem," secināja D. Ševeļovs. Savā ziņā šai idejai piebalsoja arī Patrīcija Vavilova, paužot uzskatu, ka "kopumā darba tirgū ir tā, ka vairāk maksās tam, kurš spēs piedāvāt kvalitatīvākus servisu, produktu, un to bez kaisles par savu lietu nevar izdarīt."

Uz jautājumu, ko novēlēt jauniešiem, kuri šobrīd ir profesionālās izvēles priekšā un varbūt vēl nezina, ko vēlas dzīvē darīt, Ilvija Boreiko sacīja: "Pirmais, kas ir jādara, ir jāizvēlas mācīties, un ir pilnīgi vienalga, vai tu mācies valodas, matemātiku vai fiziku." Viņa pauda viedokli, ka, visticamāk, topošajiem inženieriem mācīties skolā tādus mācību priekšmetus kā fizika, matemātika, ķīmija, bioloģija nebija viegli. "Lai kā mums varbūt dažkārt šķistu, ka tās ir ļoti kalambūriskas un nesaprotamas zinātnes, patiesībā to pamatā ir spēcīga loģika, un ja mēs pārzināsim šīs disciplīnas un iemācīsimies vismaz to daļu, ko mums skolā liek, tad, godīgi sakot, ikvienā dzīves situācijā tas mums ļoti, ļoti palīdzēs. Manuprāt, nākotnes jautājums ir par to, kā mēs spējam domāt, cik kritiski mēs spējam analizēt informāciju, kuru mēs lasām gan sociālajos medijos, gan kopumā. Tādēļ es aicinu mācīties caur šīm zinātnēm," viņa sacīja.

Bet RigaTechGirls valdes locekle Aiva Staņēviča noslēgumā pauda pārliecību, ka dzīvē nekas nav balts vai melns, un lika noprast, ka jebkura profesija var būt atzīstama par labu esam. "Runājot par inženieriem, man šķiet bieži cilvēki nobīstas, domā, ka tas ir pārāk sarežģīti. Īstenībā nav arī tik traki, ja tu esi gatavs visai pasaulei parādīt storiju, un visa pasaule to vērtē, tu spēj arī Pitagora teorēmu izrēķināt."