Biežāk uzdotie jautājumi

Aicinām iepazīties arī ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajām atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par energoefektivitāti.

Zemāk atrodamas Elektrum Energoefektivitātes centra atbildes uz biežāk uzdotajiem klientu jautājumiem.

Par energoefektivitātes pasākumiem

Kas ir energoaudits?

Energoaudits – darbības, kuras tiek veiktas, lai iegūtu informāciju par enerģijas patēriņa struktūru ēkās vai ēku grupās, procesos vai iekārtās, kā arī noteiktu un novērtētu ekonomiski pamatotas enerģijas ietaupījuma iespējas, un kuru rezultāti tiek apkopoti ziņojumā.

Kas ir energopārvaldības sistēma ISO 50001?

Energopārvaldības sistēma ISO 50001 – saistītu procesu kopums, ar ko izveido rīcības plānu un nosaka energoefektivitātes mērķus, kā arī procedūras šo mērķu sasniegšanai.

Energopārvaldības sistēmas ietvaros tiek veikts nepārtraukts enerģijas izvērtēšanas process, lai kontrolētu un samazinātu enerģijas patēriņu, kas aptver vismaz 90% no uzņēmuma kopējā enerģijas patēriņa.

Kas ir Vides pārvaldības sistēma ISO 14001?

Vides pārvaldības sistēma ISO14001 – izveidota, lai organizācijas spētu sekmīgāk vadīt un uzlabot veikumu vides jomā.

Par energoefektivitātes nodevu

Kāds ir energoefektivitātes nodevas mērķis?

Energoefektivitātes nodevas mērķis ir veicināt energoefektivitāti un nodrošināt energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroli.

Kuriem uzņēmumiem jāmaksā energoefektivitātes nodeva?

Energoefektivitātes nodeva lielajiem uzņēmumiem jāmaksā, ja uzņēmums:

  1. nav veicis energoauditu, nav ieviesis sertificētu energopārvaldības sistēmu ISO 50001, nav papildinājis vides pārvaldības sistēmu ISO14001;
  2. nav paziņojis par sertificētas energopārvaldības sistēmas ISO 50001 ieviešanu, vides pārvaldības sistēmas ISO 140001 papildināšanu vai energoaudita veikšanu;
  3. nav paziņojis par plānotajiem energoefektivitātes pasākumiem un tajos plānoto enerģijas ietaupījumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
  4. nav paziņojis par ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem un tajos iegūto enerģijas ietaupījumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Energoefektivitātes nodeva lielajiem patērētājiem jāmaksā, ja uzņēmums:

  1. nav veicis energoauditu vai ieviesis sertificētas energopārvaldības sistēmu ISO 50001 vai papildinājis esošo vides pārvaldības sistēmu ISO 140001;
  2. nav paziņojis par sertificētas energopārvaldības sistēmas ISO 50001 ieviešanu, vides pārvaldības sistēmas ISO 140001 papildināšanu, energoaudita veikšanu.

Energoefektivitātes nodevas apmēru, aprēķināšanas kārtība un maksāšanas kārtība noteikta ar 11.04.2017. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 202 “Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību”.

Cik liela ir energoefektivitātes nodeva?

Nodevas likme ir septiņi procenti no iepriekšējā gadā patērētās elektroenerģijas izmaksām. Minētās izmaksas aprēķina, attiecīgajā gadā patērētās megavatstundas sareizinot ar Eurostat publicēto vidējo elektroenerģijas cenu rūpniecībā Latvijā iepriekšējā gadā (euro/MWh).

Kāda ir nodevas maksāšanas kārtība?

Nodevu maksā, ja komersants nav veicis likumā noteiktos pasākumus (energoaudits, energopārvaldības sistēma, vides pārvaldības sistēmas papildināšana) vai nav ziņojis Ekonomikas Ministrijai par pasākumu veikšanu.

Energoefektivitātes nodevas maksāšanas pienākums tiek uzlikts ar EM lēmumu, un komersanti to maksā reizi gadā līdz nākamā gada 1. maijam.

Nodevu iemaksā valsts pamatbudžetā, un attiecīgi tā tiek ieskaitīta EM uzturētā valsts energoefektivitātes fondā.

Ja nodeva netiek laikus samaksāta, Ekonomikas ministrija aprēķina nokavējuma naudu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, t.i., no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 % par katru nokavēto dienu.

Nodevu lielajiem uzņēmumiem aprēķina no 2017. gada 1. aprīļa, bet lielajiem patērētājiem – no 2018. gada 1. maija.

Vai neatradāt atbildi uz savu jautājumu? Uzdodiet to šeit!

Vairāk sadaļu