Visbiežāk izmantotā ilgtspējas definīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) noteiktā: "Ilgtspēja ir pieeja, kas nodrošina pašreizējo vajadzību apmierināšanu, neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības."

Daži vērā ņemami aspekti ir tādi, ka ilgtspēja ir globāla mēroga, mūžīgs un nebeidzams process, un tā ietver morālu atbildību par vienlīdzību un taisnīgumu.

Uzņēmumi un finanšu iestādes ir virzītājspēks, lai mazinātu klimata pārmaiņas, resursu trūkumu, sociālo nevienlīdzību un diskriminācijas rādītās sekas un sniegtu pozitīvu ieguldījumu sabiedrībai. Aicinām iepazīties ar Finanšu ministrijas apkopotu informāciju "Pirmie 7 soļi ilgtspējas ziņošanā”, kurā atradīsiet noderīgu informāciju par korporatīvās ilgtspējas ziņošanas elementiem.

Informācija par uzņēmuma ilgtspēju ļauj novērtēt tā progresu virzībā uz ilgtspējas mērķu sasniegšanu vides, sociālajā un pārvaldības jomās, tādējādi veicinot investoru intereses piesaisti.

Trīs biznesa ilgtspējas aspekti

Biznesa ilgtspēju raksturo trīs ilgtspējas dimensijas jeb aspekti – ESG (Environment, Social, Governance). Biznesā tos mēdz saukt arī par ESG aktivitātēm. Šie aspekti ir izveidoti, lai palīdzētu uzņēmumiem labāk izprast ilgtspēju uzņēmuma ietvaros, precīzāk definētu un vērtētu uzņēmuma atbildību attiecībā uz vidi, darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, investoriem un plašāku lomu sabiedrībā kopumā.

• E – Vides dimensija. Vides ilgtspēja koncentrējas uz resursu izmantošanu efektīvi un ilgtspējīgu dabas resursu saglabāšanu. Tā ietver pasākumus, kas samazina piesārņojumu, atkritumu daudzumu un resursu izsīkšanu.
• S – Sociālā dimensija. Sociālā ilgtspēja veicina nevienlīdzības novēršanu, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības un iespējas, ietver sociālo taisnīgumu un iekļaušanu. Šis aspekts ietver cīnīšanos pret diskrimināciju un nevienlīdzību, nodrošinot drošību un labklājību darbavietās, veicinot darbinieku veselību un labklājību, kā arī izaugsmi un attīstību.
• G – Pārvaldības dimensija. Ilgtspējīga pārvaldība attiecas uz uzņēmumu vadības un lēmumu pieņemšanas procesiem. Laba pārvaldība veicina uzņēmuma ilgtspēju, nodrošinot atklātību, kā arī atbildīgu un pareizu lēmumu pieņemšanu. Laba pārvaldības prakse ietver korupcijas un kukuļdošanas novēršanu, korporatīvo risku pārvaldību, informācijas atklātību un citus aspektus. 

Korporatīvā ilgtspējas ziņošana

Ar klimatu saistītie izaicinājumi kļūst arvien saistošāki dažādu nozaru uzņēmumiem, kā arī ir būtiski ietekmē valsts iestādes. Ņemot vērā uzņēmumu ietekmi uz ilgtspējas aspektiem, tai skaitā sabiedrību un vidi, par svarīgu uzņēmējdarbības prakses sastāvdaļu ir kļuvusi korporatīvās ilgtspējas ziņošana. Tās mērķis ir nodrošināt pārredzamību un atbildību uzņēmumu darbībā, veicinot ilgtspējīgu attīstību. Ilgtspējas ziņošana ir rīks, kā uzņēmumi informē par savu darbību un ietekmi uz vidi, cilvēkiem un sabiedrību.

Kopš Parīzes nolīguma spēkā stāšanās 2015. gadā Eiropas Savienība (ES) aktīvi pilnveido normatīvo regulējumu, kas saistīts ar klimata pārmaiņām. Ilgtspējas ziņošanu regulē Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva jeb CSRD, kas tika pieņemta 2023. gada janvārī. Ar šo direktīvu tiek aizstāta 2014. gada Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva, ieviešot detalizētākas ziņošanas prasības, nosakot pienākumu lielajiem, un pakāpeniski arī citiem, uzņēmumiem, publiskot informāciju par dažādiem ilgtspējas aspektiem, atsevišķā publiskā gada pārskata ziņojuma sadaļā.

Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva (CSRD) paredz:

• ieviest detalizētākas ziņošanas prasības un nodrošinot, ka noteiktām sabiedrībām ir jāsniedz ilgtspējas ziņojumi par tādiem jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori;
• paplašināt subjektu loku, uz kuriem attieksies CSRD prasības ar: lielām sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām un trešo valstu sabiedrību meitas sabiedrībām un filiālēm pie noteiktiem kritērijiem;

• paredzēt, ka ilgtspējas ziņojums ir daļa no uzņēmuma gada pārskata un tas jāiekļauj vadības ziņojumā, tam paredzētajā atsevišķā sadaļā (bez iespējas to sagatavot atsevišķi);
• noteikt, ka ilgtspējas ziņojums sagatavojams Eiropas vienotajā elektroniskajā  formātā (xHTML, iXBRL);
• noteikt, ka ilgtspējas ziņojums jāsagatavo saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem;
• noteikt pienākumu obligātam revidentam vai neatkarīgam apliecinājuma pakalpojuma sniedzējam izteikt atzinumu par ilgtspējas ziņojuma atbilstību CSRD prasībām, tostarp par atbilstību Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem.

Uz ko attiecas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva?

Kopumā Direktīvas ziņošanas prasības attieksies uz aptuveni 50 000 uzņēmumu Eiropas Savienībā. Direktīva tiks piemērota pakāpeniski un katru gadu attieksies uz plašāku uzņēmumu loku.

Svarīgākās Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības / būtiskākie principi:

• Dubultais būtiskums – uzņēmumiem būs jāanalizē divas dimensijas – kā to īstenotā uzņēmējdarbība ietekmē planētu un cilvēkus, un kā klimata pārmaiņas un ilgtspēja ietekmē uzņēmumu.
• Neatkarīga revidenta jeb trešās puses atzinums – paredzēts, ka ilgtspējas ziņojums jānovērtē neatkarīgam revidentam, kas pārbauda ziņojumā iekļautos datus, lai nodrošinātu to precizitāti un uzticamību.
• Pieejamība – ilgtspējas ziņojums būs daļa no uzņēmuma gada publiskā pārskata, un to nepieciešams publicēt digitālā formātā.
• Standartizēta pieeja – ilgtspējas ziņojumus veidojot, uzņēmumiem nepieciešams ievērot Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartus (ESRS) par vides, sociālajiem un pārvaldības tematiem.

Eiropas Savienības ilgtspējas ziņošanas standarti (ESRS)

2023. gada jūlijā Eiropas Komisija pieņēma Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartus (ESRS), ko izmantos visas sabiedrības, uz kurām attiecas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD). Tas iezīmē vēl vienu soli uz priekšu pārejā uz ilgtspējīgu Eiropas Savienības ekonomiku.

Standarti aptver visus vides, sociālos un pārvaldības (ESG) jautājumus, tostarp klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību un cilvēktiesības. Atbilstoši CSRD informāciju investoriem sniegs sabiedrību ilgtspējas ziņojumi, kas būs sagatavoti, pamatojoties uz šiem standartiem. Šie standarti nosaka arī precīzas prasības informācijas sniegšanai, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi sniedz informāciju par to, kā to darbība ietekmējusi sabiedrību un vidi, kā arī to, kā ESG aspekti ietekmējuši to finansiālos rādītājus. 

Ziņošanas prasības tiks ieviestas pakāpeniski, sākot ar tādām lielām finanšu institūcijām un sabiedrībām kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Eiropas Savienības dalībvalstu regulētajā tirgū.

* Attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuriem ir pienākums īstenot ilgtspējas ziņošanu

Biznesa ilgtspējas padomes izstrādātās vadlīnijas un atbalsta rīki

Biznesa ilgtspējas padomes, kur šobrīd apvienojušies 14 Latvijas uzņēmumi - Swedbank, Latvijas Finieris, Latvijas dzelzceļš, LMT, ARS, Madara Cosmetics, Valmiermuižas Alus, Dobeles dzirnavnieks, Latvijas graudaudzētāju kooperatīvs VAKS, Laflora, AJ Power, Augstsprieguma tīkls, SCHWENK Latvija un Neste Latvija - ietvaros tapis praktisks ceļvedis, kurā apkopoti praktiski risinājumi un ilgtspējas pārvaldības labās prakses atziņas. Ceļveža tapšanā papildus tika pieaicināti uzņēmumi un eksperti no Cobalt, Labs of Latvia, Latvenergo, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta, KPMG, Pasaules dabas fonda Latvijā, PwC, RIMI Baltic, Orients Audit & Finance un Starptautiskās lidostas Rīga.

Pienācīgas rūpības noteikumi Eiropas Savienības uzņēmumiem cilvēktiesību un vides jomā

2024. gada jūlijā stājās spēkā Eiropas Savienības direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju jeb Rūpības pienākuma direktīva (Corporate Sustainability Due Diligence Directive, CSDDD). Šajā direktīvā lielajiem uzņēmumiem un to piegādes, ražošanas un izplatīšanas ķēdē esošajiem partneriem ir noteikts pienākums izbeigt vai mazināt to negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu, šiem uzņēmumiem pienācīga rūpība būs jāievēro to darbības procesā, jāizdara attiecīgas investīcijas, jāpieprasa līgumiskas garantijas no partneriem, jāuzlabo uzņēmējdarbības plāns vai jāatbalsta partneri, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi. Vēl tiem būs jāpieņem pārejas plāns, lai to uzņēmējdarbības modelī būtu ņemts vērā Parīzes nolīgumā paredzētais 1,5 °C globālās sasilšanas ierobežojums.

Jaunos noteikumus (izņemot ziņošanas pienākumus) ES un citu valstu uzņēmumiem piemēros pakāpeniski:

• no 2027. gada uzņēmumiem ar vismaz 5000 darbinieku un vismaz 1500 miljonu eiro apgrozījumu pasaulē,
• no 2028. gada uzņēmumiem ar vismaz 3000 darbinieku un vismaz 900 miljonu eiro apgrozījumu pasaulē,
• no 2029. gada visiem pārējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva (ar vismaz 1000 darbinieku un 450 miljonu eiro apgrozījumu pasaulē).

Turpmākie soļi: Pēc direktīvas spēkā stāšanās dalībvalstīm divu gadu laikā būs jānodrošina direktīvas transponēšana savos tiesību aktos.