Baltijā izstrāde vēja stacijās sasniedza 24 % no reģiona ģenerācijas

Rodika Prohorova, Tirdzniecības portfeļa analītiķe, enerģijas vairumtirdzniecība, AS "Latvenergo"
- Baltijas elektroenerģijas cenas samazinājās
- Elektroenerģijas patēriņš turpina pieaugt
- Ūdens pietece Daugavā saglabājas zem daudzgadu vidējā līmeņa
- Eiropā pieaug energoproduktu cenas
Novembrī Nord Pool elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs samazinājās vidēji par 5 %. Latvijā un Lietuvā samazinājums bija 3 %, un vidējā mēneša cena Latvijā bija 88,75 EUR/MWh, savukārt Lietuvā 88,66 EUR/MWh. Igaunijā elektroenerģijas cenām bija vērojams kritums par 10 % pret oktobra vidējo, sasniedzot 82,56 EUR/MWh. Cenu starpību starp Baltijas valstīm noteica pieejamās starpsavienojumu pārvades jaudas. Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas zemākā ikstundas cena Baltijā bija – 2,18 EUR/MWh, un augstākā stundas cena 338,85 EUR/MWh. Nord Pool sistēmas vidējā mēneša cena kāpa par 56 % līdz 37,28 EUR/MWh pret iepriekšējo mēnesi.
Novembrī Baltijas valstīs bija novērots neliels elektroenerģijas cenu samazinājums, turpretī kaimiņvalstīs cenas pieauga. No vienas puses, tirgus cenu kustību ietekmēja pieprasījuma pieauguma dinamika un par 4 % zemākas enerģijas plūsmas uz Baltiju, tajā pašā laikā turpinājās straujš izstrādes apjoma kritums no saules stacijām. No otras puses, cenu augšupvērstu kustību ierobežoja augstāka izstrāde no hidroelektrostacijām, turklāt izstrāde vēja elektrostacijās kāpa par 30 %, kas bija augstākā vēja izstrāde šogad, sasniedzot 574 GWh jeb 24 % no visas Baltijas ģenerācijas novembrī.
Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos, kur mēneša griezumā varēja novērot būtiski augstāku ikdienas cenu svārstīgumu. Ziemeļvalstīs cenu kustību galvenokārt ietekmēja elektroenerģijas bilance periodos, kad gaisa temperatūra noslīdēja zem normas līmeņa, pieaugot elektroenerģijas pieprasījumam, tai pat laikā novērots arī izstrādes kritums no vēja elektrostacijām. Savukārt elektroenerģijas cenu starpību starp tirdzniecības apgabaliem Norvēģijas un Zviedrijas ziemeļos un dienvidos noteica ūdens rezervuāru aizpildījums, kā arī augstākas cenas kontinentālajā Eiropā.
Baltijas elektroenerģijas patēriņš turpina pieaugt
Novembrī kopējais patērētās elektroenerģijas apjoms Baltijā bija 2 400 GWh, kas ir pieaugums par 7 % pret oktobra patēriņu, tomēr tas ir par 1 % mazāk pret iepriekšējā gada novembrī. Latvijā patēriņš bija 592 GWh, savukārt Lietuvā 1 087 GWh, abās valstīs elektroenerģijas patēriņš pieauga par 6 %, un tas bija par 1 % augstāks pret šo pašu periodu pērn. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas pieprasījums kāpa par 10 %, sasniedzot 721 GWh, tomēr, salīdzinot pret šo pašu periodu aizvadītajā gadā, tas bija par 6 % zemāks.
Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs bija 1 393 GWh, kas ir par 16 % vairāk pret izstrādi oktobrī. Vislielākais elektroenerģijas izstrādes apjoma kāpums bija Latvijā – par 73 % vairāk nekā oktobrī, sasniedzot 324 GWh. Lietuvā elektroenerģijas ražošana bija 663 GWh, kas ir pieaugums par 8 %. Tikmēr Igaunijā izstrādes apjomi bija 405 GWh, kas saglabājās oktobra līmenī.
Novembrī Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība bija 58 %. Latvijā šis īpatsvars bija 54 %, Lietuvā – 61 %, savukārt Igaunijā tas bija 56 %.
Ūdens pietece Daugavā saglabājas zem daudzgadu vidējā līmeņa
Ūdens pietece Daugavā saglabājās zem daudzgadu vidējā līmeņa arī novembrī. LVĢMC publicētie dati liecina, ka kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 14 % zem mēneša normas, kas savukārt noteica zemāku ūdens pieteci. Vidējā mēneša pietece Daugavā bija 278 m3/s, kas bija 31 % zem daudzgadu vidējā rādītāja.
Novembrī Latvenergo stacijās kopā tika saražotas 263 GWh elektroenerģijas. No tām 113 GWh tika izstrādātas Daugavas hidroelektrostacijās, kas bija par 67 % jeb par 46 GWh vairāk nekā oktobrī. Savukārt Latvenergo termoelektrostaciju izstrāde bija par 146 % augstāka, kur tika saražotas 150 GWh, mēneša laikā TEC izstrādi noteica tirgus pieprasījums, kā arī TEC pieejamība tirgū.
Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas ietekmē laikapstākļi
Novembrī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts (Nordic Futures) kāpa par 16 % līdz 49,91 EUR/MWh. Savukārt nākamā gada kontrakta cena samazinājās par 4 % un sasniedza 38,10 EUR/MWh.
Īstermiņa elektroenerģijas nākotnes cenas bija svārstīgas, ko ietekmēja vēsākas laikapstākļu prognozes un Vācijas elektroenerģijas nākotnes cenu kāpums, galvenokārt augstāku energoresursu cenu dēļ. Savukārt ilgtermiņā cenu samazinājumu noteica hidrobilances līmenis, kas kopš oktobra saglabājas virs normas.
Eiropā pieaug energoproduktu cenas
Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena novembrī pieauga par 9 % līdz 44,37 EUR/MWh, kas šogad ir augstākā nākamā mēneša kontrakta cena.
Novembrī bija vērojams dabasgāzes cenu palielinājums, ko galvenokārt ietekmēja apkures sezonas sākums un zemāka atjaunīgo energoresursu izstrāde, kas veicināja dabasgāzes patēriņa augšupeju. Tā rezultātā pēc AGSI datiem Eiropas Savienībā dabasgāzes krātuvju aizpildījums mēneša laikā saruka par 10 procentu punktiem un mēneša izskaņā sasniedza 85 %. Turklāt mēneša beigās tirgū cenu saspīlējumu radīja Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšana uz Austriju, tomēr dabasgāzes tranzīts caur Ukrainu uz Eiropu saglabājās, papildus tam ASV sankcionē Krievijas GazpromBank, kas radīja bažas Eiropas dabasgāzes pircējiem par maksājumu veikšanu Krievijas rubļos.
Novembrī jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena saruka par 2 %, sasniedzot 73,40 USD/bbl.
Pasaulē saglabājas vājš naftas pieprasījums. Turklāt augstākas naftas ieguves dēļ ASV pieauga krājumu līmenis. Ņemot vērā, ka saglabājas prognozes par zemāku globālo pieprasījumu naftas tirgū, arī OPEC+ lēma turpināt naftas ieguves ierobežojumus līdz 2024. gada beigām. Mēneša laikā cenu svārstīgumu turpināja ietekmēt arī karadarbība Tuvajos Austrumos un Eiropā.
Nākamā mēneša ogļu kontrakta (Front Month API2 Coal) cena bija 121,44 USD/t jeb par 1 % augstāka nekā iepriekšējā mēnesī.
Eiropā aizvadītajā mēnesī gaisa temperatūra noslīdēja zem normas, un periodos, kad bija zemāka izstrāde no atjaunīgajiem resursiem, pieauga arī kurināmā pieprasījums, kas savukārt atspoguļojās augstākā ogļu patēriņā. Turpretī cenu pieaugumu ierobežoja komfortabli ogļu krājumi ne vien Eiropā, bet arī Āzijā.
Novembrī Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.24 kontrakta cena pieauga par 6 % līdz 67,51 EUR/t.
Aizvadītajā mēnesī pieauga elektroenerģijas pieprasījums, kā arī zemākas atjaunīgo energoresursu izstrādes dēļ palielinājās izstrāde stacijās, kas izmanto fosilos resursus, un tas rezultējās ar augstāku kvotu pieprasījumu. Arī novembrī dabasgāzes cenas turpināja ietekmēt emisijas kvotu cenu kustību.