Rodika Prohorova, Tirdzniecības portfeļa analītiķe, enerģijas vairumtirdzniecība, AS "Latvenergo"

• Baltijā augsts saules un ūdens izstrādes īpatsvars 
• Augstas Latvenergo HES elektroenerģijas izstrādes rezultātā Latvija ir līderpozīcijās enerģijas ražošanā Baltijā
• Liels nokrišņu daudzums ietekmējis stabilu pieteces līmeni Daugavā
• Energoproduktu tirgos neliels cenu pieaugums

Baltijā augsta pietece Daugavā ir pavasarī un rudenī, savukārt saules izstrāde – pavasarī un vasarā, šāda kombinācija spēj segt patēriņu visa gada laikā. Aprīlī Baltijas valstīs vienoti mēneša vidējā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas salīdzinājumā ar martu samazinājās par 12 %. Vienādas mēneša cenas bija Latvijā un Lietuvā 60,25 EUR/MWh, savukārt Igaunijā bija 60,39 EUR/MWh. Aprīlī zemākā ikstundas cena Baltijā bija –10,00 EUR/MWh, augstākā 249,96 EUR/MWh. 

Baltijā elektroenerģijas cenu samazinājumu aprīlī ietekmēja par 6 % zemāks elektroenerģijas pieprasījums. Kopš marta saglabājās augsts atjaunīgo energoresursu izstrādes īpatsvars pret kopējo elektroenerģijas izstrādi reģionā. Baltijā izstrāde saules elektrostacijās pieauga aptuveni par 29 %, kas kompensēja par nepilniem 3 % zemāku izstrādi vēja elektrostacijās un par 7 % zemāku hidroelektrostacijās.

Turpinās Somijas-Igaunijas starpsavienojuma EstLink-2 remontdarbi, kurus plānots noslēgt augusta beigās, šis apstāklis ierobežo enerģijas importa iespējas no Ziemeļvalstīm.

Savukārt Nord Pool biržā mēneša vidējās elektroenerģijas cenas samazinājās gandrīz visos tirdzniecības apgabalos. Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 14 % līdz 48,67 EUR/MWh. Cenu lejupvērstu kustību galvenokārt ietekmēja pieprasījuma samazinājums un augstāka atjaunīgo energoresursu izstrāde reģionā.

Aprīlī, sākoties siltākiem laikapstākļiem, Nord Pool tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas pieprasījums samazinājās par 10 %, salīdzinot ar martu. Turklāt Ziemeļvalstīs pakāpeniski sākās arī sniega kušana, un nokrišņu daudzums, kas bija virs normas, rezultējās ar izstrādi hidroelektrostacijās, kas bija augstāka par 11 %. Izstrāde vēja elektrostacijās saglabājās bez būtiskām izmaiņām pret martu, savukārt, pakāpeniski pieaugot dienas garumam, par 78 % kāpa izstrāde saules elektrostacijās. Turpretim iepriekšējā mēnesī atomelektrostaciju pieejamība reģionā bija 71 %, kas ir par 12 % mazāk nekā martā, turpinoties ikgadējiem apkopes darbiem Somijā un Zviedrijā.

Augstas Latvenergo HES izstrādes rezultātā Latvija ir līderpozīcijās enerģijas ražošanā Baltijā

Elektroenerģijas patēriņš Baltijā aprīlī bija 2 143 GWh, samazinoties par 6 % pret marta patēriņu, tomēr tas bija par 6 % zemāks, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli. Latvijā, balstoties uz LVĢMC datiem, aprīlis laikapstākļu ziņā bija kontrastu pilns, bet vidējā gaisa temperatūra bija +7,2 °C, kas ir 1,1 °C virs mēneša normas. Ņemot vērā pavasara iestāšanos un mainīgos laikapstākļus, mēneša laikā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 7 % pret martu, tomēr tas bija par 2 % augstāks, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, patērējot 515 GWh elektroenerģijas. Turpretī Igaunijā tika patērētas 675 GWh, kas ir 6 % liels samazinājums pret martu, bet par 10 % augstāks nekā pērn. Lietuvā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 953 GWh, kas ir par 6 % mazāk nekā aizvadītajā mēnesī un par 6 % augstāks, salīdzinot ar 2023. gada aprīli.

Baltijā arī elektroenerģijas izstrādei novērots samazinājums, aprīlī tika saražotas 1 732 GWh, kas ir par 9 % mazāk nekā martā. No šī apjoma lielākais īpatsvars bija Latvijā – 744 GWh, kas par 18 % bija zemāk, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, arī Igaunijā izstrāde samazinājās, bet par 7 %, un valstī tika saražotas 352 GWh. Savukārt Lietuvā izstāde pieauga par 4 % līdz 636 GWh, salīdzinot ar aizvadīto mēnesi. 

Aizvadītajā mēnesī kopējās izstrādes attiecība pret kopējo elektroenerģijas patēriņu Baltijā samazinājās par 2 % pret marta datiem un veidoja 81 %. Latvijā kopējās ģenerācijas attiecība pret mēneša patēriņu nedaudz samazinājās līdz 144 %. Igaunijā aizvadītajā mēnesī šis rādītājs veidoja 52 %, bet Lietuvā − 67 %. 

Liels nokrišņu daudzums ietekmējis stabili augstu pieteces līmeni Daugavā

 

Aprīlī pēc LVĢMC datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija par 97 % virs mēneša normas, rezultātā šī gada aprīlis kļuva par 5. mitrāko aprīli novērojumu vēsturē. Šī apstākļa ietekmē vidējā ūdens pietece Daugavā bija 1 633 m3/s. Šis ūdens pieteces līmenis ir par 16 % augstāks par vidējiem mēneša ūdens pieteces datiem pēdējo 30 gadu laikā. Aprīlis ir pēdējais pavasaru palu periods, un tagad tiek prognozēts ūdens pieteces pakāpenisks samazinājums.

 

Aprīlī ūdens pieteces līmenis Daugavā saglabājās bez būtiskām izmaiņām, salīdzinot ar martu, tas savukārt atspoguļojās arī Latvenergo hidroelektrostaciju izstrādes apjomā. Iepriekšējā mēnesī tika saražotas 656 GWh. Tikmēr Latvenergo termoelektrostacijās tika saražotas 35 GWh, ko ietekmēja ne vien tirgus pieprasījums, bet arī plānotie apkopes darbi. 

Hidroloģiskās situācijas izmaiņas ietekmē elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas Ziemeļvalstīs

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts (Nordic Futures) aprīlī samazinājās par 5 %, kontrakta vidējā cena bija 31,63 EUR/MWh. Turpretim nākamā gada sistēmas kontrakta cena aprīlī pieauga par 6 % līdz 41,49 EUR/MWh. 

Aprīlī elektroenerģijas īstermiņa nākotnes kontraktu nelielu samazinājumu galvenokārt noteica hidrobilances līmeņa uzlabošanās mēneša vidū pārsniedzot normas atzīmi, tomēr mēneša otrajā pusē šis līmenis sāka strauji samazināties. Vidēji aprīlī šis līmenis bija – 4,2 TWh. Ilgtermiņā cenu pieauguma tendenci uzturēja mainīgas laikapstākļu prognozes, hidrobilances līmenim saglabājoties zem normas, kā arī augstākas Vācijas elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu pieaugums.

Energoproduktu tirgos neliels cenu pieaugums 

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena aprīlī bija 28,88 EUR/MWh – par 8 % pieauga salīdzinājumā ar martu.

Aprīļa mēneša sākumā bija vējaināki un siltāki laikapstākļi. Siltāku laikapstākļu ietekmē bija arī zemāks dabasgāzes pieprasījums, kas rezultējās augstākā dabasgāzes iesūknēšanā dabasgāzes krātuvēs. Pēc GIE (Gas Infrastructure Europe) datiem Eiropas Savienībā dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis marta beigās bija 62 % jeb par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā šajā periodā pērn. Tomēr līdz ar komfortabliem krājumiem tirgū bija arī cenu pieaugumu izraisoši faktori. Ģeopolitiskie riski – Krievijas uzbrukums divām dabasgāzes krātuvēm Ukrainā, saasinājies konflikts Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā Eiropas Parlaments virzīja lēmumu par dabasgāzes piegāžu aizliegumiem no Krievijas un Baltkrievijas. Turklāt arī piegāžu traucējumi no Norvēģijas un ASV, kā arī pieprasījuma pieaugums mēneša beigās veicināja cenu pieaugumu tirgū.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena aprīlī pieauga par 5 % līdz 89,00 USD/bbl. Cenu augšupvērsta kustība, kas vērojama jau kopš šī gada sākuma, saglabājās arī aprīlī. Joprojām lielākā uzmanība tirgū pievērsta ģeopolitiskajiem riskiem – karadarbība Tuvajos Austrumos un Eiropā, kas turpināja radīt bažas par piegāžu traucējumiem. Tajā pašā laikā OPEC+ dalībvalstis saglabā savu pozīciju par ieguves ierobežojumiem. Naftas tirgū prognozē arī augstāku pieprasījumu vasaras periodā. Turklāt ASV Federālo rezervju sistēma saglabāja bāzes procentu likmi bez izmaiņām, tādā veidā bremzējot ekonomikas attīstību.

Ogļu nākamā mēneša kontraktam (Front Month API2 Coal) vidējā cena bija 114,23 USD/t jeb par 5 % augstāka pret marta cenu. Ogļu cenas mēneša sākumā turpināja ietekmēt sagrautais Baltimoras tilts, kas apgrūtināja ASV ogļu eksportu, tomēr zemāks pieprasījums un alternatīvās piegādes palīdzēja sabalansēt tirgu, un cenas mēneša laikā pakāpeniski samazinājās. Eiropā samazinās ogļu pieprasījums, savukārt krājumi Eiropā saglabājas stabili. 

Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.24 kontrakts aprīlī kāpa par 11 %, vidēji aprīlī cena bija 65,88 EUR/t. Emisijas kvotu cenas svārstīgumu aprīlī ietekmēja galvenokārt cenu kustība dabasgāzes tirgū un izsoļu apjomi.