Lai samazinātu enerģijas patēriņu ventilācijas iekārtu darbināšanas laikā, var veikt šādus taupīšanas pasākumus:

Darbības laika samazināšana

Darbības laika izmainīšana var tikt veikta manuāli vai automātiski.
Manuālu regulēšanu var ieviest, telpā uzstādot automātisku ieslēgšanas/ izslēgšanas režīmu. Šāda veida regulēšana vairumā gadījumu tiek uzstādīta telpās, kuras netiek lietotas regulāri, piemēram, konferenču zāles.
Taimerus var lietot, ja telpas izmanto ar iepriekš noteiktiem intervāliem, piemēram, biroja telpās vai klašu telpās skolās.
Apstādinot ventilācijas sistēmas darbību, jāapstādina arī vietējie cirkulācijas sūkņi.

Gaisa plūsmas daudzumam jābūt pēc iespējas mazākam, lai nodrošinātu komfortablu iekštelpu klimata un pasargātu telpas no mitruma radītiem bojājumiem.
Svaigā gaisa plūsma jāpielāgo, vadoties pēc faktiskā pieprasījuma.

Gaisa mitrināšanai nepieciešams daudz enerģijas, tādēļ to ieteicams samazināt iespēju robežās.

Pazeminot pieplūdes gaisa temperatūru būs nepieciešams mazāks enerģijas apjoms gaisa uzsildīšanai.

Siltuma rekuperators jeb siltummainis samazinās ventilācijas sistēmas elektroenerģijas patēriņu gaisa uzsildīšanai par aptuveni 90 %.
Rekuperatora darbības pamatā ir siltuma atgūšana no izplūdes gaisa, tādā veidā ievērojami samazinot siltuma zudumus.
Sistēma efektīvi darbojas arī vasarā, kad telpās tiek saglabāts vēsais gaiss.

Ja iekārtai netiek veiktas regulāras tehniskās apkopes, enerģijas patēriņu ietekmē netīrumi uz siltuma apmaiņas virsmām (sildītajiem, siltummaiņiem u.tml.) un netīrumi uz filtriem, tāpat arī pārvietojamo mehānisko daļu nolietojums un kanālu sistēmas bojājumi.

Parasti pieprasījumu kontrolējošu ventilāciju izmanto publiskās vietās, kur regulējošais parametrs ir CO₂.