AER investīcijas jau šodien veicina Latvijas IKP pieaugumu

Dmitrijs Juskovecs, AS "Latvenergo" komercdirektors

Baltijas enerģētikā notiek būtiskas pārmaiņas - reģions, kas tradicionāli bijis elektroenerģijas importētājs, arvien straujāk virzās uz lielāku energoneatkarību un konkurētspēju. Lai gan 2025. gadā Baltijas valstis importēja 7 TWh elektroenerģijas un par to samaksāja aptuveni 630 miljonus eiro, atjaunīgo energoresursu attīstība jau sāk mainīt ekonomikas struktūru. Latvenergo investīcijas vien AER projektos pērn sasniedza ap 900 miljoniem eiro apjomu, kas ir pielīdzināms gandrīz visam Latvijas IKP pieaugumam gada laikā. Vienlaikus vēja un saules enerģijas pieaugums samazina elektroenerģijas cenu atkarību no fosilā kurināmā, stiprina reģiona energodrošību un rada priekšnoteikumus jaunu investīciju un energoietilpīgas rūpniecības attīstībai Baltijā.

Baltijas reģions tradicionāli ir elektroenerģijas importētājs, bet 2025. gadā imports reģionā sasniedza vienu no zemākajiem līmeņiem pēdējā desmitgadē. Baltijas valstīs tika patērētas 29 TWh elektroenerģijas, bet saražotas 22 TWh, un importētas iztrūkstošās 7 TWh. Ar vidējo elektroenerģijas cenu 90 EUR/MWh Baltijas valstu tautsaimniecības par šo importu kaimiņvalstīm samaksāja aptuveni 630 miljonus eiro. Skandināvijas kaimiņvalstis līdz šim ir spējušas nodrošināt Baltijai nepieciešamo elektroenerģijas apjomu, savukārt BRELL režīma pieredze apliecināja, ka Baltijas energosistēma nepieciešamības gadījumā spēj darboties arī salas režīmā. Tomēr vienlaikus reģions joprojām ir pakļauts būtiskiem cenu eskalācijas riskiem, jo Baltijas valstis joprojām ir enerģijas importētājas un atkarīgas no ārējiem piegādātājiem.

Jau atjaunīgo energoresursu (AER) projektu būvniecības stadijā ekonomika gūst tūlītēju ieguvumu. Pērn Latvijas IKP sasniedza 44 miljardus eiro, un izaugsme bija aptuveni 2–2,5 %, kas naudas izteiksmē veido ap 900 miljoniem eiro. Salīdzinājumam aptuveni šādā apjomā bija arī Latvenergo investīcijas AER attīstībā 2025. gadā. Tas spilgti parāda, ka jau būvniecības posmā AER projekti būtiski veicina IKP pieaugumu un ekonomisko aktivitāti valstī.

Kad vēja un saules elektrostacijas sāk ražot elektroenerģiju, ieguvumi ekonomikā kļūst vēl lielāki, jo elektroenerģijas cenas kļūst konkurētspējīgākas, samazinās importa apjoms un palielinās valsts energoneatkarība. Energointensīvie uzņēmumi iegūst piekļuvi vienam no svarīgākajiem ražošanas resursiem – elektroenerģijai par konkurētspējīgu cenu, sekmējot jaunas investīcijas un jaunu uzņēmumu ienākšanu ekonomikā. Tādējādi tautsaimniecība sasniedz jaunu attīstības līmeni, bet sabiedrības labklājība ilgtermiņā pieaug.

Kas notiek ar elektroenerģijas cenu? 2025. gada nogalē un 2026. gada janvārī–februārī, kad elektroenerģijas ražošanā dominēja TEC, biržas cena pārsniedza 150 EUR/MWh, lai gan dabasgāzes cena bija salīdzinoši mērena – ap 30 EUR/MWh. Tas spilgti parāda, cik būtiski elektroenerģijas cenas Baltijā joprojām ietekmē fosilā kurināmā ģenerācija. Savukārt martā, beidzoties aukstuma periodam, situācija strauji mainījās, līdz ar saulainākām dienām pieauga gan saules parku ģenerācija, gan arī vēja izstrāde. Savukārt elektroenerģijas cena samazinājās līdz 60 –75 EUR/MWh līmenim, kas bija zemāk nekā iepriekšējā gadā. To noteica ne tikai sezonālie apstākļi, bet arī fakts, ka visā reģionā pēdējos gados būtiski pieaugušas atjaunīgo energoresursu (AER) jaudas.

Īpaši nozīmīgi ir tas, ka šis cenu kritums notika laikā, kad dabasgāzes cena pasaules tirgos ģeopolitisko risku dēļ, tostarp saistībā ar konfliktu Irānā, pieauga pat divas reizes un vēlāk saglabājās aptuveni par 50 % augstāka nekā iepriekš. Tas apliecina, ka Baltijas reģions pakāpeniski samazina savu tiešo atkarību no dabasgāzes cenu svārstībām pasaules tirgos.

Lielākie ieguvēji no šādas transformācijas ir energointensīvie uzņēmumi un rūpniecība kopumā, jo elektroenerģijas cenas kļūst par būtiski konkurētspējīgākas un stabilākas. Somija,  kas elektroapgādes ziņā ir gandrīz pilnībā pašpietiekams un tradicionāli izceļas ar zemām elektroenerģijas cenām, paziņojusi par vairāku lielu un energoietilpīgu datu centru attīstību. Tie ir tādi uzņēmumi kā, piemēram, Microsoft, TikTok. Tas apliecina, ka starptautiskie uzņēmumi ļoti skaidri uztver enerģijas tirgus signālus un spēj ātri reaģēt uz reģioniem, kuros pieejama stabila, tīra un konkurētspējīga elektroenerģija.

Arī Baltijā šogad vējš arvien vairāk kļūst par vienu no galvenajiem elektroenerģijas ražošanas avotiem. Marta un aprīļa Baltijas energobilancē dominēja atjaunīgie resursi – vējš, saule un hidroenerģija. Tas nozīmē, ka brīdī, kad Daugavā ir pietiekams ūdens līmenis, spīd saule un pieaug vēja intensitāte, fosilās ģenerācijas loma būtiski samazinās. Šādos periodos Baltijas reģions lielā mērā balstās uz zaļu, tīru un konkurētspējīgu elektroenerģiju. Elektroenerģijas cenu līmeņi pēdējos mēnešos arvien biežāk pietuvojas atjaunīgo energoresursu pašizmaksai, kas ilgtermiņā rada priekšnoteikumus zemākām un stabilākām cenām gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.

Kad Latvenergo nodos ekspluatācijā visus pašlaik attīstībā esošos projektus, trīs gadu laikā Latvijā būs uzbūvētas 1144 MW jaunas atjaunīgo energoresursu (AER) jaudas. Tā ir gandrīz puse no visas elektroenerģijas ģenerācijas jaudas, kas Latvijā tika izveidota iepriekšējā gadsimtā un ko šodien veido mūsu vēsturiskais mantojums — Daugavas HES un Rīgas TEC ar kopējo jaudu aptuveni 2500 MW.

Šī jaunā enerģētikas struktūra nodrošinās daudz sabalansētāku elektroenerģijas ražošanu visa gada garumā. Pavasarī būtisku daļu izstrādes nodrošinās Daugavas hidroelektrostacijas, vasarā, kad dienas ir garākas un saules intensitāte augstāka - saules elektrostacijas. Rudenī nozīmīgāku lomu uzņemsies vēja elektrostacijas, savukārt ziemā sistēmas stabilitāti papildinās ar dabasgāzi darbināmie TEC. Izšķiroša nozīme šajā energosistēmas modelī būs arī bateriju uzkrāšanas sistēmām (BESS), kas palīdzēs balansēt ražošanu, stabilizēt tīklu un efektīvāk izmantot atjaunīgo enerģiju.

AER projektu attīstība ne tikai nodrošinās zemāku elektroenerģijas cenu, bet būtiski veicina arī ekonomikas izaugsmi. Piemēram, vēja parka projekts Laflora ar kopējo investīciju apjomu 185 miljoni eiro jau būvniecības stadijā radījis ievērojamu ekonomisko pienesumu – vairāk nekā puse jeb 95 miljoni eiro nonākuši Latvijas uzņēmumu un vietējo darbuzņēmēju apgrozījumā. Salīdzinājumam, šī summa veido aptuveni piekto daļu no visa Latvijas IKP pieauguma 2025. gadā.

Jāuzsver, ka ieguvēji būs arī vietējie iedzīvotāji un pašvaldības. Nākamo 30 gadu laikā projekts pašvaldībai nodrošinās aptuveni 270 tūkstošus eiro gadā, ko būs iespējams novirzīt infrastruktūras sakārtošanai, energoefektivitātes projektiem un citām attīstības iniciatīvām. Vienlaikus 18 tuvākās mājsaimniecības, kas atrodas divu kilometru attālumā no vēja parka, saņems maksimāli iespējamo līdzmaksājumu – trīs minimālo algu apmērā jeb 2340 eiro gadā katrai mājsaimniecībai.

Salīdzinājumam – vidējais elektroenerģijas rēķins dzīvoklim Latvijā ir nepilni 300 eiro gadā, bet privātmājai aptuveni 800 eiro gadā. Tas nozīmē, ka šī projekta rezultātā tuvākie kaimiņi faktiski saņems “bezmaksas elektroenerģiju” vairākas desmitgades, vienlaikus saglabājot papildu ienākumus arī citām vajadzībām.