Aicinām smelties iedvesmu energoefektivitātes uzlabojumiem

Elektrum Energoefektivitātes centrs regulāri rīko izglītojošus tematiskos seminārus, kuros aicinām dažādu uzņēmumu pārstāvjus dalīties praktiskā pieredzē par realizētiem energoefektivitātes pasākumiem. Aicinām iepazīties ar dažiem pieredzes stāstiem, lai gūtu iedvesmu energoefektivitātes uzlabojumiem jūsu uzņēmumā!

"Lindstrom Latvija" pieredze uzņēmuma ilgtspējīgā pārvaldīšanā

"Lindstrom Latvija" ir uzņēmums, kas nodrošina tekstila izstrādājumu, piemēram, darba apģērbu, paklāju ražošanu, apkopi, labošanu, nomu un piegādi. Katrā apģērbu mazgātavā ir ieviesta vides vadības sistēma un noteikti konkrēti mērķi ūdens, elektroenerģijas un mazgāšanas līdzekļu patēriņam, kā arī tekstilmateriālu pārstrādei. Mērķiem uzņēmums seko līdzi katru mēnesi, pastāvīgi samazinot resursu patēriņu.

"Pirms trīs gadiem ekspluatācijā nodevām jaunu ēku, kurā integrējām modernu LED apgaismojumu ar iespēju to pielāgot dažādām vajadzībām. Izmantojam elektroenerģiju taupošas tehnoloģijas — ūdens siltuma atgūšana mazgāšanā, gaisa siltumapmaiņa žāvēšanā, rekuperācija apkurē un ventilācijā. Servisa centrā uzstādījām ēku vadības sistēmu — automatizāciju ārējam apgaismojumam, gaisa plūsmas vārtus, kas ieslēdzas automātiski atkarībā no āra gaisa temperatūras. Apkure tiek automātiski regulēta, uzstādot atsevišķās telpās nepieciešamo temperatūru. Mazgāšanas procesā atkārtoti izmantojam ūdeni — pēdējais skalošanas ūdens tiek uzkrāts un izmantots nākamajā mazgāšanas ciklā kā pirmais ūdens. Tā ūdens patēriņu esam samazinājuši par 16 %. Paklāju mazgāšanā ir līdzīgs princips, un tas palīdz samazināt paklāju mazgāšanas ūdens patēriņu par 25 %," tā stāsta "Lindstrom Latvija" izpilddirektors Ivars Šmits.

Uzņēmumā daļu no attīrītajiem notekūdeņiem izmanto atkārtoti piesārņotā ūdens attīrīšanas procesā. Tā attīrīšanas procesam izmantotā ūdens daudzums ir samazināts par 80 %. "Lai motivētu darbiniekus rūpēties par energoefektīvu resursu izlietojumu, mazgāšanas daļā darbiniekiem ir paredzēti ikmēneša bonusi, un viens no faktoriem, kas veido bonusu, ir tas, cik efektīvi tiek izmantota enerģija," savā pieredzē dalās Ivars Šmits.

Darbinieku iesaiste energoefektivitātes uzlabošanā

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" Infrastruktūras departamenta direktors Vitālijs Račinsks atklāj, ka pārstāvētā uzņēmuma elektroenerģijas patēriņš veido 91 % no kopējā enerģijas patēriņa, tādēļ ir būtiski analizēt un domāt, kā elektroenerģiju izmantot efektīvāk.

2020. gadā uzņēmumā izveidota Attīstības un inovāciju komisija, kas ģenerē idejas enerģijas efektīvai izmantošanai, kā arī citi darbinieki var sniegt savus priekšlikumus un saņemt atgriezenisko saiti par to īstenošanu. "Darbinieki brīvprātīgi ierosina gan tehniskus, gan organizatoriskus uzlabojumus, piemēram, darbinieku paradumu maiņai. Lai motivētu darbiniekus uzlabot energosniegumu, esam izveidojuši arī motivācijas sistēmu ar prēmēšanu.

2020. gadā ar darbinieku atbalstu uzsākām projektu par šķidrā kurināmā lokālās apkures katlu aizvietošanu ar gaisa siltumsūkņiem. Pilotprojektā vienā no objektiem apkuri nodrošinājām ar gaisa siltumsūkņiem, un pēc pirmās apkures sezonas bijām pozitīvi pārsteigti par iegūtajiem rezultātiem — panācām būtisku enerģijas ietaupījumu," stāsta Vitālijs Račinsks. Ņemot vērā uzņēmuma patstāvīgo elektroenerģijas patēriņu diennakts laikā, tiek vērtēta arī iespēja izveidot saules paneļu parku, lai samazinātu pieprasījumu pēc elektroenerģijas no tīkla.

 

Energoresursu patēriņa monitorings un samazināšana SIA "Maxima Latvija"

"Maxima tīkla elektroenerģijas patēriņš gada laikā sasniedz gandrīz 100 GWh. Divas lielākās patēriņa grupas ir apgaismojums, kas veido 35 % no kopējā patēriņa, un tehnoloģiskās aukstuma iekārtas, kas patērē 30 % elektroenerģijas. Projektos īpašu uzmanību pievēršam tieši šo divu aspektu energoefektivitātei, piemēram, lietojam vertikālās aukstuma vitrīnas, kas aprīkotas ar durvīm, energoefektīvas saldētavas un aukstuma kameras. Savukārt uzņēmuma siltumenerģijas patēriņš ir aptuveni 30 GWh gadā, kur lielākā daļa ir saistīta ar piemērota mikroklimata nodrošināšanu veikalos," stāsta SIA "Maxima Latvija" Nekustamo īpašumu attīstības un celtniecības departamenta vadītājs Viktors Novikovs.

Trīs galvenie izaicinājumi mazumtirgotājiem no SIA "Maxima Latvija" skatupunkta ir veikalu tīkla lielums un veikalu dažādība, tādēļ uzņēmums saskaras ar lielu datu apjomu, kuru ir nepieciešams apstrādāt. Otrs — energoefektīvo iekārtu izmantošana atbilstoši patērētāju ērtībām un paradumiem, kas regulāri mainās un sagādā izaicinājumus, ilgtermiņā plānojot iekārtu darbību. Trešais — veikala darbinieku izglītošana par energoefektivitāti. Darbinieki ir galvenie aprīkojuma lietotāji ikdienā, tādēļ lielu uzmanību uzņēmums velta darbinieku izglītošanai, piemēram, skaidrojot, kāda ietekme rodas no laikus neaizvērtiem piegādes vārtiem.

"2017. gadā ieviesām veikalu bāzes līniju konceptu elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņa monitoringam un pētniecībai. Bāzes līnija ir energoresursu patēriņa norma atkarībā no ārējiem ietekmējošiem faktoriem, ar kuru var novērtēt konkrētā veikala energoefektivitāti un salīdzināt ar citiem veikaliem," skaidro Viktors Novikovs. Ieviešot bāzes līniju, uzņēmums ir uzsācis regulāri informēt veikala personālu un veikala vadītāju par veikalā notiekošo — cik efektīva ir saimniekošana —, un tas paaugstināja darbinieku izpratni par energoefektivitāti. Bāzes līnija palīdz arī izvērtēt investīciju nepieciešamību un veikto investīciju lietderību. Tas arī kalpo kā rīks visu iesaistīto speciālistu pienākumu veikšanai energoefektivitātes jomā.

Viktors Novikovs norāda, ka bāzes līnijas ieviešana nebija sarežģīta, bet process bija diezgan ilgs. Bāzes līnija ir izstrādāta Excel datorprogrammā, izmantojot tās piedāvātās funkcijas. Energopatēriņa datus uzņēmums iegūst no ārējām nolasīšanas sistēmām, un tos apvieno ar datiem par veikalu iekšējo temperatūru un āra gaisa temperatūru.

 

Ēku vadības sistēma SIA "Orkla Latvija" ražotnē

"Uzņēmuma ražotne, kas atradās Miera ielā, ir pārcēlusies uz jauno rūpnīcu Ādažos. Vecajā ražotnē nepastāvēja iespēja attālināti kontrolēt procesus, saskārāmies ar svārstīgu enerģijas patēriņu, inženiertīkli bija novecojuši, kā arī datu nolasīšana bija jāveic manuāli. Jaunā ražotne ir pavērusi vairākas iespējas," pieredzē dalās Kaspars Spila, SIA "Orkla Latvija" galvenais enerģētiķis. Jaunajā ražotnē ir ieviesta ēku vadības sistēma jeb BMS, kas ir paredzēta apkures, dzesēšanas, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, iekšējā un ārējā apgaismojuma vadībai un automatizācijai. Operatoram ir iespēja kontrolēt un ieprogrammēt šos procesus, kas sniedz patēriņa samazinājumu.

"Pārtikas ražotnēs ļoti būtisks ir mikroklimats, un BMS sniedz iespēju to ērti kontrolēt gan dažādās ražotnes telpās, gan telpu zonās. Esam arī uzstādījuši daudz tehnoloģisko skaitītāju, lai katrai līnijai varētu atsevišķi uzskaitīt enerģijas patēriņu. Ražotnē ir nodrošināta tehnoloģiskā aukstumapgāde. Zemākā āra gaisa temperatūrā (0, –1 °C) aukstuma kompresori atslēdzas un pārslēdzas uz āra gaisa izmantošanu (free cooling), kas sniedz ievērojamu elektroenerģijas patēriņa samazinājumu, prognozējam vismaz 20 % samazinājumu," skaidro Kaspars Spila.

 

Aicinām ieskatīties Elektrum portāla sadaļā "Labās prakses piemēri", lai smeltos iedvesmu energoefektivitātes uzlabojumiem jūsu uzņēmumā.