Atjaunīgo energoresursu izstrādes samazinājums stimulē cenu pieaugumu

Karīna Viskuba, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļa, tirdzniecības analītiķe

• Elektroenerģijas cenām pieauguma tendence
• Sistēmas elektroenerģijas nākotnes kontrakti pieaug
• Izstrāde Baltijā nosegusi 50 % no elektroenerģijas patēriņa 
• Otrais sausākais jūnijs novērojumu vēsturē
• Energoproduktu un emisijas kvotu tirgos svārstīgas cenas

Jūnijā Nord Pool sistēmas vidējā cena kāpa par 40 % pret maiju līdz 52,49 EUR/MWh. Elektroenerģijas cenu pieauguma tendence bija vērojama arī Baltijas reģionā. Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 27 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti sasniedza 98,70 EUR/MWh. Igaunijā elektroenerģijas cena kāpā par 40 % un vidēji bija 92,08 EUR/MWh. Aizvadītajā mēnesī ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -5,24 EUR/MWh līdz 300,00 EUR/MW.Nord Pool sistēmas cenas kāpums ir skaidrojams ar vēja izstrādes kritumu Ziemeļvalstīs jūnijā par 33 %, salīdzinot ar mēnesi iepriekš. Turklāt mainīgās nokrišņu prognozes Ziemeļvalstīs un mērenāks sniega kušanas ūdeņu pieplūdums noteica hidroizstrādes samazinājumu par 4 %, kā arī 4 % zemāki par normu hidrorezervuāru aizpildījuma līmeņi. Jūnijā, turpinoties ikgadējiem atomelektrostaciju (AES) apkopes darbiem, Ziemeļvalstu ES pieejamās jaudas īpatsvars no kopējās uzstādītās bija aptuveni 82 %.

Arī Baltijas reģionā bija vērojams elektroenerģijas ražošanas samazinājums no atjaunīgajiem energoresursiem. Vēja elektrostaciju izstrāde samazinājās par 22 % pret maija datiem, kā arī saražotās elektroenerģijas daudzums hidroelektrostacijās kritās par 67 %, salīdzinot ar maiju. Tikmēr pieauguma tendence saules staciju ražošanā saglabājās – jūnijā Baltijā tā bija par 6 % lielāka nekā maijā. Tajā pašā laikā elektroenerģijas plūsmas no Somijas samazinājās par 21 %, kas ir skaidrojams ar pārvades sistēmas jaudas ierobežojumiem remontdarbu dēļ. Tas ietekmēja straujāku elektroenerģijas cenas kāpumu Igaunijā. Tomēr plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala pieauga par 9 %, salīdzinot ar mēnesi iepriekš. Lai arī energoproduktu un emisiju kvotu tirgos mēneša griezumā cenu izmaiņas bija mērenas, tomēr jūnija laikā bija novērots to augsts svārstīgums.

Sistēmas elektroenerģijas nākotnes kontrakti pieaug

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas nākotnes kontraktiem bija novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu tendences. Hidrobilances rādītājs jūnija sākumā bija - 7,0 TWh zem normas, kas mēneša vidū nosvārstījās līdz - 11,1 TWh, tomēr, pateicoties augstākam par normu nokrišņu daudzumam, jūnija nogalē hidrobilance bija - 7,3 TWh zem normas. Ietekmi uz elektroenerģijas nākotnes kontraktiem atstāja arī augsts cenu svārstīgums energoproduktu un emisijas kvotu tirgos.

Sistēmas nākamā mēneša kontrakta (Nordic Futures) vidējā cena jūnijā pieauga par 25 % līdz 50,55 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot ar 54,50 EUR/MWh. Jūnijā sistēmas 3. ceturkšņa kontrakts pieauga par 17 %, salīdzinot ar maiju, un vidēji bija 59,61 EUR/MWh. Jūnija beigās kontrakts noslēdzās ar 59,50 EUR/MWh. Tajā pašā laikā 2024. gada sistēmas kontrakta vidējā cena bija bez izmaiņām – 69,19 EUR/MWh, jūniju noslēdzot ar augstāku cenu – 71,80 EUR/MWh.

Jūnijā Latvijas nākamā mēneša kontrakta cena samazinājās par 2 % līdz vidēji 70,84 EUR/MWh, un mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 80,50 EUR/MWh. Līdzīga tendence bija arī Latvijas 3. ceturkšņa kontraktam, kas samazinājās par gandrīz 3 %, un tā vidējā cena jūnijā bija 82,14 EUR/MWh. Mēneša nogalē kontrakts noslēdzās ar 88,00 EUR/MWh.  

Izstrāde Baltijā nosegusi 50 % no elektroenerģijas patēriņa 

Aizvadītajā mēnesī kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā bija 1 887 GWh jeb par 6 %  mazāks nekā iepriekšējā gada jūnijā un par 6 % mazāks nekā maijā. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija 470 GWh, kas ir 8 % samazinājums pret 2022. gada maiju. Jūnijā Lietuvā patēriņš samazinājās par 3 % līdz 877 GWh. Igaunijā tika patērētas 540 GWh elektroenerģijas, kas ir par 9 % mazāk nekā šajā periodā pērn.

Baltijā saražotās elektroenerģijas apjoms bija 947 GWh, kas ir par 12 % mazāks nekā maijā, kā arī par 17 % mazāks, salīdzinot ar 2022. gada maiju. Latvijā elektroenerģijas izstrāde kritās par 46 % pret maija datiem un bija 175 GWh. Jūnijā Lietuvā saražotās elektroenerģijas daudzums samazinājās tikai par 2 % līdz 378 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde bija par 5 % lielāka nekā mēnesi iepriekš, un tika saražotas 394 GWh elektroenerģijas.

Baltijas kopējās izstrādes attiecība pret elektroenerģijas patēriņu jūnijā bija 50 %. Latvijā šī attiecība veidoja 37 %, Lietuvā – 43 % un Igaunijā ģenerācijas un patēriņa īpatsvars bija 73 %. 

Otrais sausākais jūnijs novērojumu vēsturē 

Aizvadītajā mēnesī ūdens pietece Daugavā turpināja lejupvērstu tendenci, samazinoties par 68 % pret maiju līdz vidēji 198 m3/s. Jūnija pietece bija arī par 51 % zemāka nekā daudzgadu vidējais līmenis. Pēc LVĢMC datiem, jūnijā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 23,4 mm jeb par 67 % zem mēneša normas (70,1 mm), līdz ar to jūnijs kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot tikai no 1969. gada rekorda (21,6 mm).

Daugavas ūdens pieteces samazinājums atspoguļojās arī elektroenerģijas ražošanā Latvenergo hidroelektrostacijās, kas kritās par 70 %, salīdzinot ar maiju, un kopā tika saražotas 82 GWh elektroenerģijas. Pretstatā maijam, kad Latvenergo termoelektrostacijas nestrādāja, aizvadītajā mēnesī tajās tika saražotas 58 GWh elektroenerģijas, ko noteica tirgus pieprasījums.

Energoproduktu un emisijas kvotas tirgos svārstīgas cenas

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Brent Crude) vidējā cena jūnijā bija bez būtiskām izmaiņām – samazinājums par gandrīz 1 % pret iepriekšējo mēnesi līdz vidēji 74,98 USD/bbl, mēnesi noslēdzot ar 74,90 USD/bbl.  

Naftas cenas kustības jūnijā bija pakļautas mēģinājumiem nostabilizēt tirgu, meklējot līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu. Tirgū valda bažas par globālās ekonomikas recesiju un centrālo banku procentu likmju celšanu cīņa ar augsto inflāciju, kā arī mainīgās prognozes par Ķīnas ekonomikas atveseļošanos, kas atstāj negatīvu ietekmi uz naftas pieprasījumu. Tas mudina naftas ieguvējvalstis pārskatīt naftas ieguves apjomus – jūnijā Saūda Arābija nolēma  brīvprātīgi samazināt naftas ieguvi jūlijā par 1 miljonu bbl/dienā, un OPEC+ vienojās turpināt aprīlī nolemto brīvprātīgu naftas ieguves samazinājumu par 1,16 miljoniem bbl/dienā papildus jau esošiem 2 miljoniem bbl/dienā līdz 2024. gada beigām.

Ogļu nākamā mēneša kontrakta (API2) cena vidēji bija 112,24 USD/t, kas pieauga par 5 %, salīdzinot ar maiju, un mēneša nogalē sasniedza 124,65 USD/t.

Jūnijā ogļu tirgū bija vērojama zemāka tirdzniecības aktivitāte, līdz ar ko ogļu cenas bija vēl jūtīgākas pret cenu svārstībām dabasgāzes tirgū. Tajā pašā laikā karstie laikapstākļi Eiropā un Āzijā radīja nepieciešamību aktīvākai dzesēšanas iekārtu darbībai, kas uzturēja ogļu pieprasījumu. Tomēr arī aizvadītajā mēnesī ogļu krājumi Eiropā un Āzijā saglabājās augstā līmenī, ierobežojot straujāku ogļu cenu kāpumu. 

Jūnijā dabasgāzes nākamā mēneša kontrakts (Dutch TTF) bija augsti svārstīgs, tomēr mēneša griezumā izmaiņa bija mērena – 4 % samazinājums pret iepriekšējo mēnesi līdz vidēji 31,82 EUR/MWh. Jūnija beigās kontrakts noslēdzās ar 35,18 EUR/MWh. 

Aizvadītajā mēnesī karstuma viļņi veicināja dabasgāzes pieprasījuma lēcienus, tikmēr piedāvājuma pusē bija vairāki apgrūtinājumi. Jūnijā Norvēģijas dabasgāzes eksports uz Eiropu samazinājās dēļ plānotiem apkopes darbiem,  to termiņu pagarināšanas, kā arī dažiem neplānotiem ierobežojumiem. Eiropas sašķidrinātās dabasgāzes imports jūnijā sasniedz zemāko līmeni pēdējo deviņu mēnešu laikā, pieaugot konkurencei ar Āzijas tirgu. Tomēr piegādes turpinās, kas pozitīvi ietekmē dabasgāzes krātuvju aizpildījumu – kā liecina Gas Infrastructure Europe dati, jūnija nogalē dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis sasniedza 77 % un bija par 19 % lielāks nekā 2022. gada jūnijā, nosakot dabasgāzes cenu samazinājumu.

Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.23 kontrakta vidējā cena pieauga par 2 % un bija 87,65 EUR/t, jūniju noslēdzot ar 89,08 EUR/t. 

Jūnijā emisijas kvotu cenu kustību ietekmēja cenu svārstības dabasgāzes tirgū un spekulatīvi darījumi. Tajā pašā laikā karstuma ietekmē bija vērojams lielāks pieprasījums kondensācijas izstrādei, kas stimulēja arī lielāku emisijas kvotu pieprasījumu. Tomēr straujāku cenu kāpumu kvotu tirgū ierobežoja EEX biržas paziņojums mēneša otrajā pusē par papildu 16,2 miljonu kvotu pārdošanu nākamo sešu mēnešu laikā, sakot ar 3. jūliju