Atklāts dialogs ar iedzīvotājiem veicina izpratni par vēja parkiem

Dainis Kanders, AS "Latvenergo" Ietekmes uz vidi nodaļas vadītājs

Šogad plānots iesniegt vismaz trīs ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumus galējai izvērtēšanai un atzinumu saņemšanai Vides pārraudzības valsts birojā, pirms tam veicot to sabiedrisko apspriešanu. Atklāts dialogs un iespēja diskusijai ar ekspertiem, kas veic izpētes IVN, ļauj iedzīvotājiem iesaistīties un precīzāk uzzināt detaļas par plānotajiem vēja parkiem.

Cik kopā ir bijušas IVN tikšanos ar iedzīvotājiem?

Kopumā pašlaik aizvadītas jau deviņas sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kuru laikā iedzīvotāji novados informēti par SIA "Latvijas vēja parki" iecerēm un atbildēts uz iedzīvotāju jautājumiem par vēja parkiem un aspektiem, kas tiek vērtēti ietekmes uz vidi novērtējumā (IVN), kā arī kliedētas bažas par potenciālajām vēja turbīnu ietekmēm. Ņemot vērā, ka IVN procedūra paredz tikai divas oficiālas projekta apspriešanas, tad SIA "Latvijas vēja parki" pēc savas iniciatīvas aizvadījuši jau 10 informatīvos seminārus Limbažu, Valkas, Valmieras, Bauskas un Ķekavas novados. Uzskatām, ka savlaicīga un atklāta saruna ar iedzīvotājiem, tai skaitā pašvaldību pārstāvjiem, veicina vietējās kopienas izpratni un iesaistīšanos vēja enerģijas attīstībā, un tas palīdz rast veiksmīgākos risinājumus visām iesaistītajām pusēm. Iedzīvotāju, pašvaldības pārstāvju un dažādu ieinteresēto pušu iesaiste ir dažāda – darba grupās vidēji piedalījās ap 30 iedzīvotājiem, savukārt atsevišķās  sākotnējās sabiedriskajās apspriešanās piedalījās ap 100 un vairāk cilvēku. Lielākā cilvēku interese un aktivitāte bija Baldonē, Valmierā un Valkā. 

Kas notiek ar apspriežu rezultātiem un kas no tā tiek ņemts vērā VES parku attīstībā šajos novados?

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana ir IVN procedūras sastāvdaļa, ko nosaka likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" – tāpēc visi iedzīvotāju jautājumi, iebildumi un ieteikumi tiek nodoti Vides pārraudzības valsts birojam, kas pēc nepieciešamības papildina IVN programmu jeb IVN izpēšu tvērumu un apjomu konkrētajā teritorijā. Tā kā darba grupas ir brīvprātīga attīstītāju (SIA "Latvijas vēja parki ") iniciatīva, tad atziņas, kas gūtas pēc šiem pasākumiem, ļāvušas mūsu ekspertiem papildināt savus atzinumus un daudz vērtīgas informācijas un datus iekļaut IVN atzinumā. Tieši vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina savu teritoriju, un tāpēc izmantojam arī šādu veidu vispilnīgākajai situācijas apzināšanai, ietekmes novērtēšanai un iespējamo risku mazināšanai. Piemēram, vairāki iedzīvotāji iesnieguši savus datus un novērojumus par putnu sugām, kas palīdz jau sākotnēji izvairīties no teritorijām, kas nav piemērotas vēja turbīnu uzstādīšanai.

Kas iedzīvotājus satrauca visvairāk apspriedēs un vai var atrast kompromisu?

Katrai potenciālajai VES teritorijai ir atsevišķa IVN procedūra, un izpētes programmas savstarpēji nedaudz atšķiras. Jāatzīst, ka katrā novadā bija savi uzsvari par to, kas iedzīvotājus vairāk uztrauc. Piemēram, Valkas novada iedzīvotājus visvairāk uztrauca iespējamā izciršana un mežu fragmentācija. Darba grupas palīdzēja mazināt vietējo kopienu pārstāvju satraukumu, izskaidrojot, ka prioritāri vēja turbīnas plāno uzstādīt jau esošajos izcirtumos vai jaunaudzēs un, kur vien iespējams, tiks izmantots jau esošais ceļu tīkls. Limbažu novada iedzīvotājus vairāk satrauca vēja parku ietekme uz sikspārņiem un virszemes ūdeņiem, tāpēc tika skaidrota izpētes metodika un tas, ka turbīnām ir mehānismi, kas ļauj turbīnas periodiski apturēt, lai pasargātu sikspārņus nakts laikā (VES automātiskais regulējamais režīms (Bat Mode). Visos novados cilvēkus ļoti uztrauc sagaidāmās ainavas izmaiņas un iespējamā ietekme uz tūrismu. Liela interese ir par vēja parku vizualizācijām, kuras demonstrēja gan ainavu eksperts, gan AS "Latvenergo" pārstāvji, lai atklāti demonstrētu iedzīvotājiem, kā turbīnas varētu izskatīties viņiem zināmās un vērtīgās ainavās. Par šo aktivitāti ir saņemtas vairākas pozitīvas atsauksmes. Daudz jautājumu ir par vēja turbīnu fizikālajām ietekmēm – troksni, mirgošanu un zemajām frekvencēm. Darba grupās piedalījās trokšņa eksperti, kas skaidroja trokšņa robežlielumus un modelēšanas metodiku, kā arī ļāva katram cilvēkam noskaidrot, kāda trokšņa ietekme būs tieši uz viņa īpašumu. Šāda individuāla pieeja ar iedzīvotājiem bieži atrisināja neskaidrības un ļāva kliedēt bažas par to, ka kaut kas netiek pētīts pietiekami. Taču iedzīvotāju interese ir, un jautājumi tiek saņemti joprojām, tāpēc ir jāturpina darbs ar sabiedrības iesaisti, informēšanu un izglītošanu. 

Kā šos jautājumus risina Somijā, kuri arī attīsta VES mežos un vai ir līdzības ar Latvijas situāciju?

Ņemot vērā, ka somiem ir vairāk nekā 10 gadu pieredze VES parku attīstīšanā, varam pārņemt viņu labo praksi, kā arī mācīties no viņu pieļautajām kļūdām. Kā somi ir vairākas reizes norādījuši, tad būtiskākā ir vietējo kopienu iesaiste pēc iespējas agrākā vēja parka attīstības posmā. Palīdz regulāra informēšana par projekta aktualitātēm un atbildes uz jautājumiem, pat ja tas ir jādara ārpus oficiālās procedūras. 

Kā atzina Somijas vēja parku attīstītāji Suomen Hyötytuuli, tad svarīgi ir godīgi, atklāti un cieņpilni komunicēt ar vietējo kopienu un mēģināt rast atbildes un risinājumus. Tāpat iedzīvotāji augstu novērtē godīgumu, ja vēja attīstītājs sākotnēji nezina atbildi uz kādu jautājumu, taču ir gatavs ieguldīt resursus tā izpētei. Gan Latvijā, gan Somijā visi attīstītāji saskaras ar NIMBY (Not In My Back Yard – Ne manā pagalmā) problēmu -  viens no risinājumiem ir labās prakses pārņemšana, atklāts dialogs, sabiedrības informēšana un zinātnē balstīti pieņēmumi. Tā kā arī Latvijā vēja parkus plānots attīstīt mežos, līdzīgi kā Somijā, tad varam pielietot un pārņemt vairākus ilgtermiņa zinātniskos pētījumus par vēja parku ietekmi uz iedzīvotāju veselību, ekonomiku un dzīvo dabu –  floru un faunu. Arī Somijā vēja parku attīstība nav bijusi viegla, taču ieguldītais darbs ar sabiedrības iesaisti, izglītošanu un zinātnisko pētījumu attīstīšanu ir nesis bagātīgus augļus – līdz 2023. gada beigām tur kopumā ir uzbūvētas 1 600 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 6 946 MW. 

Siikajoki vēja parkā pašlaik notiek būvniecības darbi, un mūsu kolēģiem bija iespēja iepazīties gan ar Somijas vides un darba drošības prasībām vēja parku būvniecības laikā, gan apskatīt montāžas laukumus un pamatus, kas sagatavoti 38 turbīnu būvniecībai. Projektā tiks uzstādītas 230 un 240 metru augstas turbīnas ar jaudu 6,2 MW. Šīs vēja turbīnas un to montāžas laukumi ir līdzīgi tām, kādus pašlaik savu vēja parku būvniecībai plāno izmantot AS "Latvenergo" un SIA "Latvijas vēja parki" projektos, tāpēc ļoti vērtīgi no reāliem būvniecības projektiem iegūt pieredzi gan par montāžas laukumu izmēriem, gan pievadceļu būvniecību un citiem izaicinājumiem projekta laikā.

Brauciena laikā tika apmeklēts arī Polusjärvi vēja parks, kurā uzstādītas 10 turbīnas ar kopējo augstumu 235 metri un 4,3 MW jaudu. Atšķirībā no Latvijas somi praktiski neizskata iespēju vēja parku būvniecībai lauksaimniecības zemēs, un praktiski visi projekti tiek realizēti mežu teritorijās.

Neskatoties uz lielo pieredzi un daudzajiem uzbūvētajiem vēja parkiem, arī Somijā ir ļoti stingras prasības ietekmes uz vidi novērtējumam un bioloģiskās daudzveidības izpētes, tajā skaitā ornitoloģiskās, var aizņemt vairākus gadus.

Ne tikai vides, bet arī militārie ierobežojumi var būt izaicinoši un reizēm arī kavē vēja parku attīstību ne tikai Latvijā, bet arī Somijā, tāpēc arī šis ir kopīgs aspekts, kur varam apgūt Somijas kolēģu pieredzi.

Kādi nākamie soļi paredzēti šajos VES vēl šajā gadā?

Darbs ir ļoti intensīvs, un paralēli noris vairākas potenciālo VES parku IVN procedūras, kas atrodas dažādās izpētes stadijās. Šogad plānots iesniegt vismaz trīs IVN ziņojumus galējai izvērtēšanai un atzinumu saņemšanai Vides pārraudzības valsts birojam, pirms tam veicot ziņojuma sabiedrisko apspriešanu. Tai pat laikā paredzētas vēl vairākas sākotnējās sabiedriskās apspriešanas un darba grupas jeb informatīvie semināri vairākās pašvaldībās. Galvenais mērķis ir pabeigt IVN ziņojumus un saņemt pozitīvu atzinumu, ka plānotajā teritorijā ir iespējams būvēt vēja parku, lai varētu uzsākt projektēšanas darbus un veikt turbīnu iepirkumu, kas bez pozitīva IVN ziņojuma nav iespējams. Sabiedrības iesaistīšana un komunikācija ar vietējām kopienām ir ļoti laikietilpīgs process, taču tam ir abpusēja atgriezeniskā saite – papildus informācija gan iedzīvotājiem, gan arī mums, projektu attīstītājiem. Šādas tikšanās dod iespēju vietējiem iedzīvotājiem tikties un diskutēt ar tiem speciālistiem, kas veic ietekmes uz vidi novērtējumu. Aktīvi tiek gatavoti dažādi informatīvie materiāli, vēja parku vizualizācijas un norit komunikācija ar iesaistītajām institūcijām, pašvaldību, vietējām kopienām, medijiem un reģionālo presi. 

Ticam, ka atklāts dialogs un iespēja diskusijai ar ekspertiem, kas veic izpētes IVN ietvaros, nodrošina iedzīvotājiem lielāku skaidrību par mūsu vēja parku iecerēm, iespējamajām ietekmēm, tehnoloģiskajiem risinājumiem, ekonomiskajiem ieguvumiem un palīdz veidot sapratni, kāpēc tieši vēja enerģija ir tik būtiski nepieciešama ne tikai vietējai kopienai, bet arī Latvijai kopumā.