Augsta atjaunīgo energoresursu izstrāde noteica cenu samazinājumu Baltijā

Karīna Viskuba, tirdzniecības analītiķe, tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo"

• Baltijā elektroenerģijas cenas  samazinājās
• Svārstīgas elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas
• Latvijā ģenerācija būtiski pārsniedza patēriņu 
• Ceturtā augstākā pietece Daugavā pēdējos 35 gados 
• Energoproduktu tirgos mērenas cenu izmaiņas

Aizvadītā mēneša laikā Nord Pool tirdzniecības apgabalos tika novērotas cenu atšķirīgas cenu kustības, tomēr Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 6 % līdz vidēji 77,87 EUR/MWh. Baltijā turpinājās elektroenerģijas cenu lejupvērsta tendence arī aprīlī. Latvijā vidējā elektroenerģijas cena saruka par 25 %, Igaunijā tā samazinājās par 24 % un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti bija 65,89 EUR/MWh. Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena bija par 24 % zemāka, sasniedzot vidēji 67,27 EUR/MWh. Aizvadītajā mēnesī Baltijā ikstundu cenas svārstījās no -0,92 EUR/MWh līdz 201,91 EUR/MW.

Aprīlī Nord Pool sistēmas cenas samazinājumu galvenokārt sekmēja elektroenerģijas patēriņa kritums Nord Pool reģionā par 18 %, salīdzinot ar martu, tas bija arī par 4 % zemāks nekā 2022. gada aprīlī. Šādu patēriņa samazinājumu ietekmēja ne vien siltāki laikapstākļi, bet arī garākas Lieldienu brīvdienas. Aprīlī laikapstākļi Ziemeļvalstīs bija nokrišņiem bagātāki, tomēr ūdens rezervuāru aizpildījums saglabājās ap 5 % zem normas, pie tam hidroizstrāde Ziemeļvalstīs bija par 13 % zemāka nekā martā. Straujāku sistēmas cenu samazinājumu ierobežoja arī par 28 % zemāka izstrāde vēja elektrostacijās Ziemeļvalstīs. Turklāt aprīlī Ziemeļvalstīs sākās ikgadējā atomelektrostaciju apkopes darbu sezona, kas ierobežoja atomelektrostaciju darbību. 

Aprīļa vidū Somijas nākamās paaudzes "Olkiluoto 3" kodolreaktors, kas ir lielākais Eiropā, ir sācis regulāru ekspluatāciju.

Aizvadītajā mēnesī Baltijā elektroenerģijas vairumtirgus cenu ietekmēja zemāks elektroenerģijas patēriņš, kas pret martu saruka par 15 %. Turklāt par 58 %  augstāka hidroelektrostaciju izstrāde Latvijā un 77 % lielāka saules izstrāde Baltijā kompensēja vēja izstrādes kritumu Baltijā par 31 % un zemākas enerģijas plūsmas no Somijas un Zviedrijas (SE4) tirdzniecības apgabaliem..

Svārstīgas elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas

Aprīlī elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas bija svārstīgas. Sistēmas nākotnes kontraktu cenu nelielu pieaugumu ietekmēja mainīgās laikapstākļu prognozes, kas ierobežoja sniega kušanu Ziemeļvalstu kalnos. Aprīlī nokrišņu daudzums un sniega krājumi Ziemeļvalstīs pārsniedza normu, kas pozitīvi ietekmēja hidrobilances līmeni, no - 5,8 TWh zem normas mēneša sākumā tai uzlabojoties līdz 1,4 TWh virs normas aprīļa nogalē. Pēdējo reizi hidrobilances līmenis virs normas tika novērots 2021. gada jūnijā. Tikmēr Latvijas nākotnes kontraktu cenu lejupslīdi veicināja siltāku gaisa temperatūru un augstas Daugavas pieteces prognozes, kā arī nedaudz zemākas dabasgāzes nākotnes kontraktu cenas. 

Sistēmas nākamā mēneša kontrakta (Nordic Futures) vidējā cena aprīlī bija 62,04 EUR/MWh, kas pieauga par 5 %, noslēdzot mēnesi ar 66,50 EUR/MWh. Līdzīga tendence bija 2023. gada 3. ceturkšņa kontraktam, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 5 % līdz vidēji 53,82 EUR/MWh, tomēr mēneša beigās ceturkšņa kontrakts noslēdzās ar 50,35 EUR/MWh. Tajā pašā laikā nākamā gada sistēmas kontrakta cena samazinājās par 1 % un vidēji bija 68,58 EUR/MWh, mēneša nogalē cena pakāpās līdz 73,35 EUR/MWh.

Aprīlī Latvijas nākamā mēneša kontrakta cena noslīdēja par 11 %, salīdzinot ar marta rezultātu, līdz vidēji 88,94 EUR/MWh, aprīli noslēdzot ar 88,50 EUR/MWh. Arī Latvijas 3. ceturkšņa kontrakta cena aprīlī samazinājās par 11 % un bija 95,39 EUR/MWh. Mēneša beigās ceturkšņa kontrakts noslēdzās ar 89,90 EUR/MWh.

Latvijā ģenerācija būtiski pārsniedza patēriņu 

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas pieprasījums Baltijā samazinājās par 10 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, kā arī bija par 15 % mazāks nekā martā, un kopā tika patērētas 2 018 GWh. To galvenokārt veicināja siltāki laikapstākļi un garākas Lieldienu svētku brīvdienas. Pēc LVĢMC datiem aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4 °C jeb par 1,3 °C virs mēneša normas, kas ir piektais  siltākais aprīlis novērojumu vēsturē kopš 1924. gada. Aizvadītajā mēnesī Latvijā tika patērētas 504 GWh elektroenerģijas jeb par 10 % mazāk nekā šajā periodā pērn. Arī Lietuvā elektroenerģijas patēriņa apjoms samazinājās par 10 %, sasniedzot 903 GWh. Aprīlī kopējais patēriņš Igaunijā bija 611 GWh, kas ir par 11 % mazāks, salīdzinot ar  2022. gada aprīli.

Elektroenerģijas ražošanas apjoms Baltijā aprīlī bija 1 648 GWh, kas ir par 4 % mazāk nekā martā, tomēr par 12 % vairāk nekā 2022. gada aprīlī. Latvijā elektroenerģijas izstrāde kāpa par 17 % līdz 952 GWh, salīdzinot ar martu. Tikmēr Lietuvā saražotās elektroenerģijas apjoms saruka par 17 % un bija 388 GWh. Igaunijā izstrāde kritās par 29 % pret marta datiem, sasniedzot 308 GWh.

Elektroenerģijas ražošanas un patēriņa attiecība aprīlī sasniedza 82 %. Latvijā šis īpatsvars bija 189 %, Lietuvā – 43 %, un Igaunijā elektroenerģijas izstrāde pret patēriņu veidoja 50 %.

Ceturtā augstākā pietece Daugavā pēdējos 35 gados 

Aprīlī ūdens pietece Daugavā strauji palielinājās un pārsniedza elektroenerģijas ražošanai izmantojamo ūdens daudzumu Pļaviņu hidroelektrostacijā, tādēļ  no 2. līdz 17. aprīlim tika atvērti ūdens pārgāznes aizvari. Aizvadītajā mēnesī Daugavas pietece bija vidēji 2 884 m3/s, kas ir ceturtā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1988. gada. Aprīļa pietece bija par 112 % lielāka nekā 2022. gada aprīlī un par 105 % lielāka nekā daudzgadu vidējais līmenis. 

Aprīlī elektroenerģijas ražošana Latvenergo hidroelektrostacijās kāpa par 58 % pret marta datiem un par 61 % pret 2022. gada aprīli, sasniedzot 892 GWh. Tajā pašā laikā augstas Latvenergo HES izstrādes dēļ Latvenergo termoelektrostacijās tika saražotas 11 GWh.

Energoproduktu tirgos mērenas cenu izmaiņas

Aizvadītajā mēnesī jēlnaftas nākotnes kontrakta (Brent Crude) vidējā cena pieauga par 6 %, salīdzinot ar martu un bija 83,37 USD/bbl. Aprīļa nogalē naftas kontrakta cena samazinājās līdz 79,54 USD/bbl.  

Bažas par globālās ekonomikas recesiju saglabājās arī aprīlī, tomēr spriedzi naftas tirgū galvenokārt radīja negaidīts paziņojums no astoņiem OPEC+ dalībniekiem par brīvprātīgu naftas ieguves samazinājumu no maija, kas kopumā  veidos 1,16 miljonus bbl/dienā papildus jau esošiem 2 miljoniem bbl/dienā. Līdz ar to kopējais naftas ieguves samazinājums veidos 3,16 miljonus bbl/dienā, kas ir apmēram 3,7 % no pasaules pieprasījuma. Turklāt Krievija lēma turpināt kopš februāra iesākto brīvprātīgu naftas ieguves samazinājumu par 0,5 miljoniem bbl/dienā līdz 2023. gada beigām. Papildus tam naftas cenas pieaugumu ietekmēja lielāks naftas pieprasījums Ķīnā, kā arī ziņas par ASV komerciālā naftas krājumu līmeņa samazinājumu.  

Aprīlī ogļu nākamā mēneša kontrakts (API2) pieauga par 2 % līdz vidēji 132,45 USD/t, aprīli noslēdzot ar 132,45 USD/t.  

Ogļu tirgū tika novērota zema tirdzniecības aktivitāte un likviditātes trūkums, ko ietekmēja augsti ogļu krājumi un mazāks pieprasījums Eiropas un Āzijas ogļu tirgos, kā rezultātā mēneša vidējās cenas bija bez būtiskām izmaiņām. 

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) cena aprīlī samazinājās par 4 % un bija 42,53 EUR/MWh, aprīļa beigās kontrakts noslēdzās ar 39,04 EUR/MWh. 

Eiropā dabasgāzes cenu samazinājumu turpināja ietekmēt augstas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes, un aprīlī SDG imports bija otrs lielākais kopš 2022. gada decembra. Turklāt pēc Gas Infrastructure Europe datiem dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis mēneša beigās sasniedza 60 %, kas ir virs pēdējo piecu gadu aizpildījuma līmeņa  un par 26 % vairāk nekā 2022. gada aprīlī. Mēneša sākumā Francijā turpinājās streiki pret pensiju reformu, kas ierobežoja SDG termināļu darbību.

Aprīlī Eiropas emisijas kvotas (EUA Futures) Dec.23 vidējā cena bija 92,69 EUR/t, kas bija  bez būtiskām izmaiņām pret marta mēnesi,  mēneša beigās kontrakts noslēdzās pie zemākās cenas – 87,34 EUR/t. 

Eiropas Parlaments šī gada aprīlī apstiprināja sistēmas atjauninājumus, lai saskaņotu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) ar Eiropas zaļā kursa emisiju samazināšanas mērķrādītājus. Reformās iekļauts mērķis līdz 2030. gadam samazināt emisijas ETS nozarēs par 62 % (iepriekš šis mērķis bija 43 %), salīdzinot ar 2005. gada līmeni. Emisijas kvotu tirgū cenas kustību ietekmēja arī zemāki izsoļu apjomi, ko ietekmēja Lieldienu brīvdienas, turklāt mēneša beigās samazinājās pieprasījums -  30.aprīlī noslēdzās emisiju verificēšana par 2022.gadu.