Baltijā elektroenerģijas cenu kāpumu nosaka zemāka AER ģenerācija un sezonāli augstāks patēriņš

Kristaps Avotiņš, Finanšu produktu speciālists, Enerģijas vairumtirdzniecība, AS "Latvenergo"

• Elektroenerģijas patēriņš Baltijā pieaug, bet ģenerācija samazinās salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri
• Novembrī ūdens pietece Daugavā pārsniedz ilggadēji vidējo līmeni
• Dabasgāzes (TTF) cena nokrīt līdz 18 mēnešu zemākajam līmenim, lielākoties siltāku laikapstākļu un stabilu piegāžu dēļ
• Naftas cena novembrī saglabājās stabila, tirgum balansējot starp pārpalikuma prognozēm, OPEC+ piesardzību un ģeopolitisko nenoteiktību

Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas novembrī gandrīz visās tirdzniecības zonās pieauga. Latvijā un Lietuvā vidējā cena pieauga par 6 %, sasniedzot 110,91 EUR/MWh, savukārt Igaunijā cena palielinājās par 7 % līdz 95,90 EUR/MWh, salīdzinot ar oktobri. Mēneša laikā zemākā cena 15 minūšu tirdzniecības intervālā Baltijā bija -0,44 EUR/MWh, bet augstākā cena sasniedza 506,64 EUR/MWh. Cenu atšķirību starp Baltijas valstīm galvenokārt noteica pārvades jaudu ierobežojumi, kas ne vienmēr ļāva cenām starp tirdzniecības zonām izlīdzināties. Tikmēr Nord Pool sistēmas cena pieauga ievērojami straujāk par 55 %, sasniedzot 60,58 EUR/MWh.

1.attēls  Mēneša vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)

Elektroenerģijas cenu pieaugumu novembrī Baltijas valstīs noteica augstāks patēriņš kopā ar zemāku vēja staciju izstrādi, savukārt cenu spiedienu daļēji mazināja lielāka hidroelektrostaciju izstrāde un rekordaugsts imports no Ziemeļvalstu tirdzniecības zonām ar zemākām cenām.

Novembrī ievērojami pieauga elektroenerģijas imports Baltijas reģionā par 19 %, sasniedzot 2025. gada augstāko līmeni. To veicināja tas, ka Baltijas ārējie elektroenerģijas starpsavienojumi visa mēneša garumā darbojās ar maksimālo pārvades jaudu. Imports no Somijas uz Igauniju (EstLink-1,2) palielinājās par 10 %, bet plūsma no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu (NordBalt) pieauga par 46 %, abos virzienos sasniedzot šī gada  augstāko līmeni. Savukārt imports no Polijas uz Lietuvu caur LitPol saruka par 26 %, tomēr tas būtiski neietekmēja kopējo importa kāpumu reģionā.

Baltijā un Ziemeļvalstīs turpinās straujš saules elektrostaciju izstrādes apjoma kritums, sasniedzot zemāko izstrādes līmeni kopš šī gada janvāra. Elektroenerģijas izstrāde vēja elektrostacijās Ziemeļvalstīs samazinājās par 1 %, bet Baltijas valstīs par 13 %, salīdzinot ar oktobri. Atomelektrostaciju jaudu pieejamība ievērojami palielinājās, sasniedzot 87 %, kas ir 13 % kāpums pret iepriekšējo mēnesi. To veicināja  OKG AES Oskarshamn 3  reaktora restartēšana 6. novembrī  pēc vairāk nekā septiņus mēnešus ilgas apkopes. Līdz ar to AES izstrāde Zviedrijā pieauga par 27 % pret oktobri, savukārt Somijā tā palika praktiski nemainīga.

2.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas 2025. gada novembrī Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)

3.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Eiropas valstīs (avots: Nord Pool)

 

Baltijā patēriņš aug, bet izstrāde krītas salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn

Novembrī kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs sasniedza 2 447 GWh, kas ir 8 % pieaugums salīdzinājumā ar oktobri un par 2 % vairāk nekā 2024. gada novembrī. Latvijā patēriņš bija 627 GWh, bet Igaunijā 713 GWh. Abās valstīs mēneša griezumā patēriņš pieauga par 6 %, bet salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn Latvijā patēriņš palielinājās par 6 %, savukārt Igaunijā tas samazinājās par 1 %. Lietuvā elektroenerģijas pieprasījums kāpa par 10 % pret iepriekšējo mēnesi un sasniedza 1 106 GWh, kas ir par 2 % vairāk nekā pirms gada.

Turpretī elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs samazinājās par 2 %, salīdzinot gan ar šī gada oktobri, gan ar attiecīgo periodu pērn, kopējam ražošanas apjomam sasniedzot 1392 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde būtiski pieauga līdz 471 GWh, kas ir par 57 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Lietuvā tika saražotas 575 GWh, kas ir par 25 % mazāk nekā oktobrī. Savukārt Igaunijā ģenerācijas apjoms samazinājās par 1 % un bija 346 GWh.

4.attēls Elektroenerģijas bilance Baltijā (avots: PSO)

Novembrī Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība bija 57 %. Attiecība Latvijā – 75 %, Lietuvā – 52 %, un Igaunijā – 49 %.

Ūdens pietece Daugavā strauji pieaug un pārsniedz ilgtermiņa vidējo

Novembrī ūdens pietece Daugavā būtiski palielinājās, mēneša laikā gandrīz dubultojoties. Pietece pieauga no 349 m³/s mēneša sākumā līdz 667 m³/s mēneša beigās. Vidējā pieteces intensitāte novembrī sasniedza 515 m³/s, kas ir par 134 % vairāk nekā oktobrī un 32 % augstāka par ilggadējo šī perioda vidējo rādītāju (390 m³/s).

5.attēls Ūdens pietece Daugavā, vidēji mēnesī m3/s (avots: LVĢMC)

Ražošana Latvenergo stacijās aizvadītajā mēnesī ievērojami pieauga, sasniedzot kopumā 380 GWh elektroenerģijas. Būtiski augstākā ūdens pietece Daugavā veicināja hidroelektrostaciju izstrādes kāpumu par 99 % salīdzinājumā ar oktobri līdz 196 GWh. Savukārt elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās palielinājās par 40 %, sasniedzot 184 GWh. To noteica augstāks tirgus pieprasījums un apkures sezonas intensificēšanās, gaisa temperatūrai būtiski pazeminoties, kas ļāva stacijām efektīvi darboties koģenerācijas režīmā.

6.attēls AS "Latvenergo" Daugavas HES un TEC saražotais elektroenerģijas apjoms

Elektroenerģijas nākotnes līgumu cenas uztur augšupejošu dinamiku jau piecus mēnešus pēc kārtas

Novembrī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena turpināja iepriekšējo mēnešu kustību augšup un kāpa par 18 %, sasniedzot 62,73 EUR/MWh, ko veicināja sausāki laikapstākļi un Ziemeļvalstu hidrobilances kritums aptuveni par 2,9 TWh zem normas, atspoguļojot zemāku hidroresursu pieejamību. Savukārt nākamā gada kontrakta cena faktiski saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 41,28 EUR/MWh.

Dabasgāzes cena sasniedz zemāko līmeni 18 mēnešos

Novembrī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) cena samazinājās jau piekto mēnesi pēc kārtas, noslīdot līdz 30,89 EUR/MWh, kas bija straujākais viena mēneša kritums kopš jūlija (–3,29 %) un vienlaikus zemākais cenas līmenis pēdējo 18 mēnešu laikā.

Cenu samazinājumu noteica augsts un prognozējams LNG piegāžu apjoms, kā arī prognozes par siltākiem laikapstākļiem salīdzinājumā ar sezonālo normu, kas mazināja bažas par straujāku krājumu izlādi. Tikmēr tirgus noskaņojumu ietekmēja arī ziņas par iespējamu progresu ASV vadītajās sarunās par miera panākšanu Ukrainā, kas rada spekulācijas par plašāku gāzes pieejamību pasaules tirgū un potenciāli mazinot risku turpmākiem uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai.

ES dabasgāzes krātuvju aizpildījums mēneša laikā samazinājās līdz 75 %, kas ir par 9 % mazāk nekā oktobrī un gandrīz par 12 % zemāk nekā šajā pašā periodā pērn. Šāds krājumu līmenis apkures sezonas sākumā kopā ar turpmāku patēriņa kāpumu varētu radīt spiedienu uz cenām, ja Eiropu sasniegtu ilgstošāks aukstuma periods vai daļa LNG kravu tiktu novirzītas uz Āzijas tirgu, kur par tām var tikt maksāta augstāka prēmija.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) novembra vidējā cena saglabājās praktiski nemainīga pret iepriekšējo mēnesi 63,66 USD/bbl. Jēlnaftu turpināja tirgot šaurā diapazonā, 60 USD/bbl, uzturot spēcīgu cenas atbalsta līmeni. Cenu spiedienu uz leju uzturēja prognozes, ka 2026. gadā globālajā tirgū varētu veidoties līdz pat 4,09 milj. bbl/d liels piedāvājuma pārpalikums. Tirgū saglabājās arī papildu nenoteiktība, ko radīja sarunas par iespējamu miera scenāriju Ukrainā, jo tas varētu ietekmēt nākotnes sankciju režīmu un Krievijas naftas eksporta apjomus. Savukārt mēneša beigās OPEC+ nolēma pagarināt pauzi ieguves palielināšanā, cenšoties stabilizēt tirgus piedāvājuma situāciju.

Eiropas emisijas kvotu Dec.25 kontrakta (EUA Future) cena novembrī turpināja pieaugt jau ceturto mēnesi pēc kārtas, sasniedzot šī gada augstāko līmeni 81,13 EUR/t, kas ir par 3 % vairāk nekā oktobrī. Cenu pieaugumu sekmēja tirgus reakcija uz plānoto kvotu piedāvājuma sarukumu ilgtermiņā, jo ES paredz samazināt izsolēs pieejamo kvotu skaitu, kas tuvākajos gados varētu padziļināt deficītu. Mēneša beigās cena nedaudz atkāpās, ko izraisīja papildu kvotu piedāvājums primārajās izsolēs un investīciju fondu vēlme fiksēt peļņu pēc iepriekšējā cenu kāpuma.

7.attēls Energoproduktu cenas (avots: ICE)

Baltijas elektroenerģijas tirgus 2025. gadā: krasas cenu svārstības un mainīga izstrādes struktūra

2025. gadā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs veidoja izteiktu ciklisku dinamiku, ko noteica hidroloģiskie apstākļi, atjaunīgās enerģijas izstrāde, pārvades jaudu ierobežojumi un energoresursu cenu dinamika.
Gada sākumā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs bija augstas, februārī sasniedzot 150 EUR/MWh vidējo cenu līmeni. To noteica fakts, ka ziemas un pavasara mēnešos ierasti augstā hidroelektrostaciju izstrāde šogad bija zemāka nekā ierasts, palielinot dārgākas fosilās ģenerācijas lomu.

Vasaras mēnešos cenas būtiski samazinājās, Baltijas valstīs sasniedzot zemāko līmeni kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā – jūlijā vidējā cena nokritās līdz 36-46 EUR/MWh starp Baltijas valstīm. To veicināja neierasti augsta hidroelektrostaciju izstrāde vasaras sākumā, bagātīga saules ģenerācija un augsts imports no Ziemeļvalstīm, ko nodrošināja EstLink 2 starpsavienojuma darbības pilnīga atjaunošana jūnijā pēc aptuveni sešu mēnešu atslēguma perioda, kas līdz tam bija būtiski ierobežojusi elektroenerģijas plūsmas no Somijas Krievijas ēnu flotes kuģa izraisītā bojājuma dēļ. Tajā pašā laikā Baltijā kopumā turpināja pieaugt vēja un saules elektrostaciju izstrādes apjomi, pakāpeniski palielinot to īpatsvaru kopējā bilancē no gada uz gadu.

Savukārt no augusta vidus līdz novembrim cenas atkal kāpa, augustā sasniedzot 77-80 EUR/MWh cenu līmeni, bet jau oktobrī vidējās elektroenerģijas cenas pārsniedza 100 EUR/MWh. Šo pieaugumu noteica zemāka saules un vēja izstrāde, jauni pārrobežu pārvades jaudu ierobežojumi un pakāpenisks patēriņa pieaugums rudenī. Novembrī vidējā cena Baltijā sasniedza 96-111 EUR/MWh.