Baltijā elektroenerģijas patēriņš un ģenerācija samazinās

Paula Kate Čākure, Tirdzniecības analītiķe, Enerģijas vairumtirdzniecība, AS "Latvenergo"

• Baltijā elektroenerģijas patēriņš un ģenerācija samazinās, taču pārsniedz pagājušā gada apjomus
• Ūdens pietece Daugavā saglabājas zem ilgtermiņa vidējās normas
• Dabasgāzes tirgus jutīgums pieaug zemu rezervju un piegāžu nenoteiktības dēļ
• Naftas cena februārī kāpj ģeopolitisko risku ietekmē

Februārī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas saglabājās līdzvērtīgā līmenī ar janvāri. Latvijā vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 1 % un sasniedza 155,39 EUR/MWh, kamēr Lietuvā tā pakāpās par 2 % un sasniedza 155,43 EUR/MWh. Toties Igaunijā vidējā cena praktiski nemainījās salīdzinājumā ar janvāri un bija 154,60 EUR/MWh. Baltijas tirgū 15 minūšu tirdzniecības intervālos cenu svārstības bija no 11,05 EUR līdz 614,46 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cena aizvadītajā mēnesī pieauga par 1 % salīdzinājumā ar janvāri un bija 104,38 EUR/MWh.

1.attēls  Mēneša vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)

Februārī Baltijas elektroenerģijas tirgū cenas saglabājās iepriekšējā mēneša augstajā līmenī. Aukstie laikapstākļi uzturēja paaugstinātu elektroenerģijas patēriņu un vienlaikus veicināja cenu kāpumu Ziemeļvalstīs, kas ietekmēja elektroenerģijas importa  samazinājumu. Turklāt mērenais saules elektrostaciju ģenerācijas pieaugums nespēja kompensēt zemāku vēja staciju izstrādi.

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm turpināja samazināties un bija par 12 % zemāks nekā janvārī. Importa kritumu noteica mazākas pārrobežu plūsmas no Ziemeļvalstīm: elektroenerģijas plūsma no Somijas uz Igauniju caur EstLink-1 un EstLink-2 starpsavienojumiem samazinājās par 18 % salīdzinājumā ar janvāri, bet  imports no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu pa NordBalt savienojumu saruka par 13 %. Samazinājumu veicināja enerģijas bilance, kura ietekmēja augstāku cenu līmeni reģionā: Somijā vidējā elektroenerģijas cena februārī pieauga par 17 % un sasniedza 137,16 EUR/MWh, bet Zviedrijas ceturtajā tirdzniecības apgabalā tā bija 106,59 EUR/MWh. Tikmēr elektroenerģijas imports no Polijas uz Lietuvu, izmantojot LitPol savienojumu, pieauga par 63 %, bet nespēja kompensēt piegāžu samazinājumu no Ziemeļvalstīm.

Februārī vēja elektrostaciju izstrāde, salīdzinot ar janvāri, samazinājās gan Ziemeļvalstīs, gan Baltijas valstīs, attiecīgi par 19 %, un 15 %. Vienlaikus saules elektrostaciju ģenerācija pakāpeniski sāka atjaunoties, Ziemeļvalstīs tā pieauga par 128 %, sasniedzot 160 GWh, bet Baltijas valstīs par 181 %, sasniedzot 80 GWh.  Atomelektrostaciju pieejamība saruka līdz 94 %, kas ir par 4 % mazāk kā iepriekšējā mēnesī, radot elektroenerģijas izstrādes samazinājumu Zviedrijā par 11 % un Somijā par 9 %.

2.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas 2026.gada februārī Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)

3.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Eiropas valstīs (avots: Nord Pool)

Elektroenerģijas patēriņš un ģenerācija Baltijā samazinās

Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 10 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, kad tika sasniegti rekordaugsti rādītāji, un februārī sasniedza 2 821 GWh, turklāt salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn patēriņš bija par 20 % augstāks.  Latvijā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 690 GWh, kas ir par 8 % mazāk nekā janvārī, bet par 17 % vairāk nekā 2025. gada februārī. Tikmēr Lietuvā patēriņš veidoja 1 276 GWh, kas ir par 10 % mazāk nekā janvārī, bet par 23 % vairāk nekā pirms gada. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas patēriņš saruka par 11 % salīdzinājumā ar janvāri un sasniedza 855 GWh, kas ir 18 % pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri.

Tikmēr elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs februārī, salīdzinot ar janvāri, samazinājās par 8 % un bija 2014 GWh, bet salīdzinājumā ar 2025. gada februāri tika saražots par 10 % vairāk. Latvijā tika saražoti 686 GWh elektroenerģijas, kas ir par 8 % mazāk nekā janvārī, Lietuvā ģenerācija samazinājās par 13 %, sasniedzot 831 GWh, bet Igaunijā ražošanas apjoms samazinājās par 2 %  un bija 496 GWh.

4.attēls Elektroenerģijas bilance Baltijā (avots: PSO)

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība februārī bija 71 %. Latvijā šis īpatsvars bija 99 %, Lietuvā 65 %, bet Igaunijā 58 %.

Ūdens pietece Daugavā saglabājas zem vidējās normas

Februāra pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā samazinājās no 320 m3/s līdz 280 m3/s, savukārt mēneša nogalē tā atkal pieauga līdz 329 m3/s, kā rezultātā vidējā mēneša ūdens pietece veidoja 303 m3/s, kas ir par 11 % mazāk kā iepriekšējā mēnesī un par 38 % zem daudzgadu vidējā līmeņa normas (491 m3/s).  Sākot ar janvāri, arī februārī turpinājās ilgstošs sala periods, kas ietekmēja ziemas mazūdens periodu.

5.attēls Ūdens pietece Daugavā, vidēji mēnesī m3/s (avots: LVĢMC)

Ražošana aizvadītajā mēnesī Latvenergo stacijās mēreni samazinājās salīdzinājumā ar janvāri, un kopā tika saražotas 616 GWh elektroenerģijas. Elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās ietekmēja zemā ūdens pietece Daugavā, kā rezultātā izstrāde bija par 21 % mazāka nekā janvārī, kopējam apjomam sasniedzot 125 GWh. Tikmēr elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās samazinājās par 6 %, veidojot kopējo apjomu 492 GWh.

6. attēls AS "Latvenergo" Daugavas HES un TEC saražotais elektroenerģijas apjoms

Elektroenerģijas nākotnes līgumu cenas būtiski nemainās

Februārī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena samazinājās par 3 % un sasniedza 82,50 EUR/MWh, savukārt nākamā gada kontrakta cena saglabājās praktiski nemainīga un bija 42,90 EUR/MWh. Cenu līmeni uzturēja aukstie laikapstākļi, ar tiem saistītais augstais elektroenerģijas pieprasījums, kā arī ierobežotā Ziemeļvalstu hidroresursu pieejamība, kur hidrobilances rādītājs bija 25,3 TWh zem normas, kas nākotnē var ievērojami ierobežot hidroelektrostaciju ģenerāciju.

Dabasgāzes tirgus jutīgums pieaug zemu rezervju un piegāžu nenoteiktības dēļ

Februārī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena samazinājās par 2,45 % salīdzinājumā ar janvāri un bija 32,82 EUR/MWh. Cenu svārstības mēneša gaitā galvenokārt ietekmēja pieaugošā spriedze Tuvajos Austrumos, kur nenoteiktība starp ASV un Irānu radīja bažas par sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādēm caur Hormuza šaurumu, pa kuru ik gadu pārvietojas aptuveni 20 % no visas globālās sašķidrinātās dabasgāzes. Mēneša noslēgumā, pēc ASV un Izraēlas uzbrukumiem Teherānai, daudzi SDG kuģi izvairījās no šauruma šķērsošanas. Piemēram, SDG piegādes no Kataras, kas veido aptuveni 11 % no Eiropas importa, daļēji bija spiestas mainīt kursu vai pat atgriezties termināļos, izraisot kuģu tranzīta traucējumus un pastiprinot cenu spiedienu.

ES dabasgāzes krātuvju aizpildījums februāra beigās bija 30 % , kas ir par 11  procentpunktiem mazāk nekā janvārī un par aptuveni 8 procentpunktiem zemāk nekā pagājušā gada februārī. Zemais krājumu līmenis pastiprināja tirgus jutīgumu pret iespējamiem piegādes traucējumiem un veicināja nepieciešamību pēc lielākas gāzes iesūknēšanas vasaras periodā, sniedzot papildus atbalstu cenām.

Februārī Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) vidējā cena pieauga par 7 % salīdzinājumā ar janvāri, sasniedzot 69,37 USD/bbl. Mēneša laikā cenu pieaugumu noteica pastiprināta  ģeopolitiskā spriedze starp ASV un Irānu, tostarp uzbrukumi Irānai un draudi saistībā ar Hormuza šaurumu, pa kuru tiek pārvietoti aptuveni 20-30 % no pasaules jēlnaftas. Mēneša noslēgumā, pēc uzbrukumiem un Irānas atbildes triecieniem, kuģu tranzīts šaurumā praktiski apstājās, palielinot tūlītējo piegādes risku un veicinot cenu kāpumu līdz gandrīz septiņu mēnešu augstākajam līmenim, savukārt papildu atbalstu nodrošināja sankcijas un eksporta ierobežojumi attiecībā uz Krievijas un Irānas naftu. Vienlaikus cenu kāpumu periodiski ierobežoja ASV komerciālo naftas krājumu pieaugums.
Eiropas emisijas kvotu Dec.26 kontrakta (EUA Futures) cena februārī samazinājās par 15 %, sasniedzot vidēji 75 EUR/t. Cenu dinamiku noteica politiskā un regulatīvā nenoteiktība, kā arī investoru neto garo pozīciju samazināšana, kas pastiprināja spiedienu uz tirgu un noveda pie piecu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Nenoteiktību uzturēja diskusijas par ES emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) reformu, tostarp iespējamā lineārā samazinājuma faktora pārskatīšanu, kas nākotnē varētu palielināt emisiju kvotu piedāvājumu. Mēneša otrajā pusē cenas daļēji stabilizējās, tomēr dalībvalstu atšķirīgie viedokļi par ETS turpmāko attīstību saglabāja augstu nenoteiktības līmeni tirgū. Turklāt karadarbība Tuvajos Austrumos ietekmēja zemāku kvotu pieprasījumu.