Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu

Guntis Lūsis, AS "Latvenergo" Enerģijas vairumtirdzniecības direktors
Rodika Prohorova, AS "Latvenergo" vecākā tirdzniecības analītiķe

Krievijas iebrukums Ukrainā liek pārraut visas ekonomiskās saites, un līdz ar to tiek atteiktas dabasgāzes piegādes no Krievijas, kam alternatīva ir sašķidrinātā dabasgāze (SDG).

Faktiski funkcionējošs terminālis Baltijas un Somijas reģionā ir Klaipēdas SDG terminālis, un līdz decembrim šī ir vienīgā vieta Baltijas dabasgāzes infrastruktūrā, kas pieņem sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas, regazificē, nododot pārvades sistēmā. 

Turpmāk, prognozēti sākot ar decembri, darbu uzsāks Inkoo SDG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīgi Klaipēdas SDG termināļa jaudai. Divi termināļi ir neatsverams stiprinājums energoapgādes pietiekamībai, un tie spēj segt Baltijas un Somijas pieprasījumu, tikai darbojoties nepārtraukti. Tomēr tie nespēj pilnībā nodrošināt pieprasījumu Lietuvas–Polijas starpsavienojumā GIPL no Vācijas un Polijas puses. 

Sākotnēji bija plānots, ka SDG pārkraušanas un regazifikācijas kuģis (FSRU – Floating Storage and Regasification Unit) tiks novienots Igaunijā – Paldiskos, tomēr Somija un Igaunija vienojās, ka šajā ziemas sezonā tas tiks novienots Inkoo Somijā. Šobrīd notiek aktīvi darbi Inkoo SDG termināļa būvniecībā, kuru plāno nodot ekspluatācijā jau šī gada decembrī, un, lai gan pastāv kavējumu riski būvniecības gaitā, darba plūsma notiek pēc noteiktā plāna. 

Inkoo SDG termināļa kapacitāte pēc aplēses ir 40 TWh gadā, un Klaipēdas SDG termināļa kapacitāte pierādīta stabili 36 TWh gadā, kopā tie ir aptuveni 76 TWh gadā. Baltijas reģiona dabasgāzes tirgus mērogs ir 40–80 TWh/gadā – ar Polijas un Somijas starpsavienojumiem, ar aktīviem SDG termināļiem Lietuvā, Polijā, un drīzumā Somijā (un, iespējams, arī Igaunijā), ar vērtīgu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu. 

Inkoo SDG termināļa darbības uzsākšana plānota decembrī, un tajā pašā laikā Paldisku SDG termināļa starts tiek uzturēts kā rezerves variants. Vismaz viena, pirmā krava apjomā līdz 1 TWh būs nepieciešama tehnikas, operāciju pārbaudēm un ieregulēšanas darbiem, un turpmāk 2023. gada pirmajā ceturksnī tiks kāpināta lietošanas jauda un  terminālis atvērts komerciālam režīmam – nodrošinot brīvu piekļuvi pakalpojumam jebkuram kvalificētam dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājam un vairumtirgotājam. 

Baltijas dabasgāzes tirgus aizvien vairāk tiek integrēts Centrāleiropas dabasgāzes tirgū, aizvadītā gada nogalē ekspluatācijā tika nodots dabasgāzes vads GIPL, kas savieno šos abus tirgus. Šobrīd var redzēt, ka GIPL darbība jeb plūsmas notiek no Lietuvas Klaipēdas SDG termināļa uz Poliju. 

Pieaugot SDG nodrošinājumam arī Vācijas un Polijas reģionā, redzēsim GIPL  periodiski pārslēdzamies starp importa un eksporta virzieniem, līdzīgi kā nepārtrauktu mijmaiņu redzam elektroenerģijas tirgū (NordBalt, LitPol, EstLink).