Baltijā janvārī augsts patēriņš un zema AER ģenerācija

Kristaps Avotiņš, AS "Latvenergo" Finanšu produktu speciālists 

• Elektroenerģijas patēriņš janvārī Baltijas valstīs auksto laikapstākļu ietekmē bija vēsturiski augsts

• Ūdens pietece Daugavā ievērojami samazinās zem ilgtermiņa vidējā līmeņa, būtiski palielinot TEC lomu elektroenerģijas pieprasījuma segšanā

•  

  Dabasgāzes (TTF) cena strauji pieaug augsta pieprasījuma un traucējumu riska dēļ ASV sašķidrinātās dabasgāzes piegādēs
• Naftas cena janvārī pieaug, tirgum reaģējot uz ģeopolitisko spriedzi starp ASV un Irānu

 

 

 

Elektroenerģijas cenas janvārī Nord Pool biržā visās tirdzniecības zonās piedzīvoja strauju kāpumu. Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena palielinājās par 82 %, sasniedzot 152,47 EUR/MWh, savukārt Latvijā cena palielinājās par 83 % līdz 153,44 EUR/MWh, salīdzinot ar aizvadītā gada decembri. Visizteiktākais cenu kāpums Baltijas valstīs tika novērots Igaunijā, kur vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 110 % un sasniedza 154,44 EUR/MWh. Mēneša laikā zemākā elektroenerģijas cena 15 minūšu tirdzniecības intervālā Baltijā bija 7,65 EUR/MWh, savukārt augstākā cena sasniedza 441,58 EUR/MWh. Vienlaikus arī Nord Pool sistēmas cena janvārī pieauga īpaši strauji par 95 %, sasniedzot 103,37 EUR/MWh, kas norāda uz kopēju cenu pieauguma tendenci plašākā Ziemeļeiropas elektroenerģijas tirgū.

 

1.attēls  Mēneša vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)

Elektroenerģijas cenu ārkārtīgi straujo pieaugumu janvārī Baltijas valstīs noteica vairāku faktoru vienlaicīga ietekme. Īpaši aukstie laikapstākļi būtiski palielināja elektroenerģijas pieprasījumu, savukārt augstās cenas Ziemeļvalstīs ierobežoja lētākas elektroenerģijas importa iespējas uz Baltijas reģionu. Vienlaikus samazinājās vēja elektrostaciju izstrāde, kā rezultātā ievērojami palielinātā pieprasījuma segšanai bija jāpaļaujas uz krietni dārgāku fosilās elektroenerģijas ražošanu.

Baltijas valstīs aizvadītajā periodā tika fiksēts izteikti augsts elektroenerģijas patēriņš, ko galvenokārt noteica ilgstoši zemās gaisa temperatūras, rezultātā pieejamo datu periodā kopš 2010. gada vairākās valstīs tika sasniegti jauni patēriņa rekordi. Nedēļā no 26.01.2026. līdz 01.02.2026. Igaunijā un Lietuvā tika fiksēti jauni nedēļas elektroenerģijas patēriņa rekordi,  attiecīgi 229,59 GWh un 339,3 GWh. Augstais elektroenerģijas pieprasījums saglabājās visa mēneša garumā, kā rezultātā 2026. gada janvāris Latvijā kļuva par otro augstāko elektroenerģijas patēriņa mēnesi ar patēriņu 751,81 GWh, savukārt Igaunijā un Lietuvā janvāra patēriņš sasniedza absolūtus mēneša rekordus, attiecīgi 942,44 GWh un 1 413,44 GWh, apliecinot būtisku auksto laikapstākļu ietekmi uz elektroenerģijas patēriņu visā Baltijas reģionā.

Janvārī elektroenerģijas imports Baltijas reģionā pirmo reizi pēdējo septiņu mēnešu laikā samazinājās, sarūkot par 7 % salīdzinājumā ar decembri. Imports no Somijas uz Igauniju caur EstLink-1 un EstLink-2 savienojumiem samazinājās par 21 %, neraugoties uz to, ka visa mēneša garumā bija pieejama maksimālā uzstādītā pārvades jauda. Importa kritumu būtiski ietekmēja augstās elektroenerģijas cenas Somijā, janvārī vidējā cena sasniedza 117,27 EUR/MWh, kas ir par 226 % vairāk nekā decembrī, savukārt janvāra pēdējā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Somijā pieauga līdz 180,33 EUR/MWh. Tā rezultātā noslēdzošajā mēneša nedēļā elektroenerģijas imports no Somijas uz Baltijas reģionu bija būtiski zemāks nekā mēneša vidējais līmenis, ievērojami ietekmējot elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs.

Vienlaikus elektroenerģijas plūsma no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu caur NordBalt savienojumu palielinājās par 12 %, bet imports no Polijas uz Lietuvu caur LitPol pieauga par 126 %, tomēr šo savienojumu importa kāpums nespēja kompensēt straujo elektroenerģijas importa samazinājumu no Somijas.

Janvārī vēja elektrostaciju elektroenerģijas izstrāde Ziemeļvalstīs samazinājās par 16 %, savukārt Baltijas valstīs samazinājums bija 3 % salīdzinājumā ar decembri. Turpretī atomelektrostaciju jaudu pieejamība Ziemeļvalstīs pieauga līdz 98 %, kas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, veicinot elektroenerģijas ražošanas apjoma pieaugumu Zviedrijā par 15 % un Somijā par 2 %.

2.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas 2026. gada janvārī Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)

3.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Eiropas valstīs (avots: Nord Pool)

Straujš elektroenerģijas patēriņa pieaugums sekmē ģenerācijas kāpumu Baltijas valstīs

Janvārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs sasniedza 3 109 GWh, kas ir par 23 % vairāk nekā decembrī un par 22 % vairāk nekā 2025. gada janvārī. Latvijā un Igaunijā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 20 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, sasniedzot attiecīgi 752 GWh un 944 GWh, savukārt mēneša griezumā patēriņš Latvijā palielinājās par 14 %, bet Igaunijā par 23 %. Lietuvā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 1 413 GWh, kas ir par 27 % vairāk nekā decembrī un par 24 % vairāk nekā pirms gada.

4.attēls Elektroenerģijas bilance Baltijā (avots: PSO)

Janvārī Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība bija 70 %. Attiecība Latvijā – 99 %, Lietuvā – 68 %, un Igaunijā – 51 %.

Ūdens pietece Daugavā janvārī sarūk un samazinās zem ilggadējās normas

Janvāra pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā samazinājās no 443 m³/s līdz 287 m³/s, savukārt mēneša otrajā pusē pietece pakāpeniski palielinājās, tomēr mēneša noslēdzošajās dienās atkal saruka līdz 321 m³/s. Daugavas sasalšanas ietekmē vidējā mēneša ūdens pietece veidoja 340 m³/s, kas ir par 54 % mazāk nekā decembrī un par 27 % zem ilggadējā šī perioda vidējā rādītāja (468 m³/s).

 

5.attēls Ūdens pietece Daugavā, vidēji mēnesī m3/s (avots: LVĢMC)

Ražošana Latvenergo stacijās aizvadītajā mēnesī strauji pieauga, kopumā saražojot 682 GWh elektroenerģijas. Elektroenerģijas izstrāde hidroelektrostacijās samazinājās par 49 % salīdzinājumā ar decembri, ievērojami zemākas ūdens pieteces Daugavā ietekmē kopējam apjomam veidojot 159 GWh. Savukārt kopējo elektroenerģijas ražošanas pieaugumu Latvenergo stacijās noteica būtisks izstrādes kāpums termoelektrostacijās, kur ražošana palielinājās par 292 %, sasniedzot 523 GWh, kas ir augstākais rādītājs pieejamo datu periodā kopš 2012. gada. To veicināja vēsturiski augsts elektroenerģijas pieprasījums ārkārtīgi auksto laikapstākļu dēļ, kas lielāko mēneša daļu ļāva TEC darboties tuvu maksimālajai uzstādītajai jaudai.

6.attēls AS "Latvenergo" Daugavas HES un TEC saražotais elektroenerģijas apjoms

Elektroenerģijas nākotnes līgumu cenas ievērojami pieaug

Janvārī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena pieauga par 38 %, sasniedzot 84,99 EUR/MWh, kamēr nākamā gada kontrakta cena palielinājās par 10 % līdz 42,60 EUR/MWh. Cenu kāpumu veicināja aukstie laikapstākļi un ar tiem saistītais augstāks elektroenerģijas pieprasījums, kā arī īpaši ierobežotā Ziemeļvalstu hidroresursu pieejamība, jo hidrobilances rādītājs bija 12,9 TWh zem ilgtermiņa normas, būtiski ierobežojot hidroelektrostaciju ģenerāciju.

 

Dabasgāzes cena janvārī strauji pieaug auksto laikapstākļu ietekmē, radot būtisku spiedienu uz ES dabasgāzes rezervēm

Janvārī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena būtiski pieauga, mēneša laikā palielinoties par 21,75 % salīdzinājumā ar decembri, sasniedzot 33,64 EUR/MWh. Tas bija straujākais viena mēneša kāpums gan procentuālā, gan absolūtā izteiksmē kopš 2022. gada ziemas energoresursu krīzes perioda.

Cenu pieaugumu noteica aukstie laikapstākļi Eiropā, kā arī stiprs aukstuma vilnis ASV, kas palielināja iekšējo gāzes pieprasījumu, veicināja strauju Henry Hub cenas (galvenais ASV dabasgāzes cenu indekss) kāpumu un vienlaikus radīja fiziskus traucējumus gāzes ieguvē un SDG eksporta plūsmās. Papildus tam Eiropas pieaugošā atkarība no SDG piegādēm galvenokārt no ASV vidējā termiņā pastiprina tirgus reakciju pret ģeopolitiskajiem riskiem. Savukārt periodiski neplānoti traucējumi gāzes piegādēs no Norvēģijas radīja papildu spiedienu uz cenām.

ES dabasgāzes krātuvju aizpildījums janvāra beigās samazinājās līdz 41 %, kas ir par 21 procentpunktu mazāk nekā decembrī un par aptuveni 13 procentpunktiem zemāk nekā tajā pašā periodā pērn. Krājumu straujā samazināšanās apkures sezonas vidū īstermiņā palielināja tirgus jutīgumu pret aukstāku laikapstākļu prognozēm un piegāžu traucējumiem.

Janvārī jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) vidējā cena palielinājās par 4,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un sasniedza 64,55 USD/bbl. Mēneša gaitā naftas cenas pakāpeniski pieauga, bet mēneša noslēdzošajās dienās Brent cena īslaicīgi pārsniedza jau 70 USD/bbl atzīmi. Cenu kāpumu galvenokārt veicināja tirgus reakcija uz pieaugošo spriedzi starp ASV un Irānu, ASV būtiski pastiprinot militāro spēku klātbūtni reģionā, kā arī valsts augstāko amatpersonu stingrā retorika attiecībā uz iespējamu militāru rīcību pret Irānu. ASV paziņojumi par gatavību vērsties pret Irānu gadījumā, ja tā turpinās kodolprogrammas attīstību, palielināja bažas par naftas piegāžu drošību, ņemot vērā Hormuza šauruma iespējamās bloķēšanas risku un Irānas nozīmīgo lomu globālajā naftas tirgū (aptuveni 3–4 % no pasaules ieguves), kā arī riskus plašākai nestabilitātei Tuvajos Austrumos.

 

Eiropas emisijas kvotu Dec.26 kontrakta (EUA Future) cena janvārī turpināja pieaugt, mēneša laikā sasniedzot 88,13 EUR/t, kas ir par aptuveni 6 % vairāk nekā iepriekšējā mēneša beigās, noslēdzoties Dec.25 kontrakta tirdzniecībai, un vienlaikus augstākais cenu līmenis kopš 2023. gada vasaras. Cenu pieaugumu veicināja zemāks izsoļu apjoms 2026. gadā, reakcijas uz makroekonomiskiem notikumiem, kā arī aukstie laikapstākļi Eiropā un ar tiem saistītais fosilās enerģijas, īpaši dabasgāzes, izmantošanas pieaugums siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā, palielinot pieprasījumu pēc emisijas kvotām. Mēneša noslēgumā EUA cena atkāpās, ko veicināja maigāku laikapstākļu prognozes, mazinot emisijas kvotu pieprasījumu, kā arī investīciju fondu peļņas fiksēšana.

7.attēls Energoproduktu cenas (avots: ICE)