Baltijā pieaug atjaunīgo energoresursu izstrāde

Karīna Viskuba, tirdzniecības analītiķe, tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo"

• Elektroenerģijas cenas Baltijā samazinās
• Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas turpina samazināties 
• Baltijā elektroenerģijas izstrāde pieaug
• Daugavas pietece par 60 % lielāka nekā februārī
• Energoproduktu cenu lejupslīde

Martā Baltijas reģionā elektroenerģijas cenām bija lejupvērsta tendence, savukārt Nord Pool reģionā kopumā novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu svārstības. Visās Baltijas valstīs elektroenerģijas cenas kritās par 23 %, un atbilstoši Lietuvā vidējā marta cena bija 88,69 EUR/MWh, Latvijā  – 87,77 EUR/MWh un  Igaunijā – 87,18 EUR/MWh. Baltijā ikstundu cenas martā svārstījās no 1,78 EUR/MWh līdz 217,09 EUR/MW. Tikmēr Nord Pool sistēmas cena aizvadītajā mēnesī pieauga par 1 % līdz vidēji 82,48 EUR/MWh.

Martā bija vērojams energoproduktu un oglekļa emisiju kvotu cenu samazinājums. Tajā pašā laikā aizvadītajā mēnesī augstāki nokrišņu apjomi veicināja Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījuma līmeņa pieaugumu līdz nepilniem 4 % zem normas. Tomēr sistēmas cenas kritumu Nord Pool reģionā ierobežoja par 11 % lielāks elektroenerģijas patēriņš nekā februārī, kas bija par 3 % lielāks, salīdzinot ar martu gadu iepriekš. Turklāt vēja elektrostaciju izstrāde Ziemeļvalstīs bija par 10 % zemāka, salīdzinot ar februāra datiem. Turpretī Baltijā elektroenerģijas cenu samazinājumu galvenokārt noteica palielinājusies elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem – vēja izstrāde Baltijā pieauga par 26 % pret februāri, un hidroelektrostaciju izstrāde Latvijā bija par 57 % lielāka nekā februārī. Tas kompensēja par 20 % zemākas elektroenerģijas plūsmas no Somijas un par 27 % zemākas plūsmas no Zviedrijas SE4 apgabala.

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas turpina samazināties

Martā elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas turpināja iepriekšējo mēnešu lejupslīdi, ko noteica zemākas energoproduktu un oglekļa emisiju kvotu cenas, kā arī  uzlabojies Ziemeļvalstu hidrobilances līmenis no - 7,3 TWh mēneša sākumā līdz - 4,1 TWh zem normas marta beigās. 

Martā sistēmas nākamā mēneša kontrakts (Nordic Futures) samazinājās par 15 % līdz vidēji 72,50 EUR/MWh, un mēneša nogalē noslēdzās pie augstāka cenu līmeņa – 83,50 EUR/MWh. Šī gada 2. ceturkšņa kontrakta vidējā cena bija 60,58 EUR/MWh, kas kritās par 20 %, salīdzinot ar februāri, un martu noslēdza ar 70,00 EUR/MWh. Tikmēr nākamā gada sistēmas kontrakts samazinājās tikai par 1 % līdz 69,32 EUR/MWh, noslēdzot mēnesi ar 67,00 EUR/MWh.

Latvijas nākamā mēneša kontrakta cena martā bija 91,04 EUR/MWh, kas kritās par 21 %, salīdzinot ar februāra datiem, un marta beigās bija 86,20 EUR/MWh. Aizvadītajā mēnesī Latvijas 2. ceturkšņa kontrakts samazinājās par 20 % līdz vidēji 99,91 EUR/MWh, un marta nogalē kontrakts noslēdzās ar cenu 95,00 EUR/MWh.  

Baltijā elektroenerģijas izstrāde pieaug

Martā Baltijā kopā tika patērētas 2 367 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6 % mazāk nekā 2022. gada martā. Aizvadītajā mēnesī Latvijā elektroenerģijas patēriņš bija par 9 % mazāks, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, un veidoja 584 GWh. Līdzīga tendence bija Lietuvā, kur elektroenerģijas pieprasījums martā arī bija par 9 % zemāks nekā šajā periodā pērn un sasniedza 1 029 GWh. Tikmēr Igaunijā patēriņa apjoms bija 754 GWh jeb par 1 % lielāks, salīdzinot ar  2022. gada marta datiem. 

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas ražošana Baltijā  (1 717 GWh) kāpa par 17 %, salīdzinot ar februāri, kā arī bija par 12 % lielāka nekā martā gadu iepriekš. Latvijā izstrādātās elektroenerģijas apjoms kāpa par 25 % pret februāra datiem līdz 815 GWh. Arī Lietuvā izstrāde kāpa par 25 %, un kopā tika saražotas 470 GWh elektroenerģijas. Tajā pašā laikā Igaunijā elektroenerģijas izstrādes apjoms palika iepriekšējā mēneša līmenī un bija 432 GWh.

Martā Baltijā elektroenerģijas izstrādes un patēriņa apjoma attiecība sasniedza 73 %. Latvijā šis īpatsvars veidoja 140 %, Lietuvā – 46 %, savukārt Igaunijā saražotās elektroenerģijas izstrāde pret patēriņu bija 57 %.

Daugavas pietece par 60 % lielāka nekā februārī

Pēc LVĢMC datiem aizvadītais marts bija mitrākais marts pēdējos 15 gados un 7. mitrākais Latvijas novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kopējais nokrišņu daudzums (59,6 mm) Latvijā bija 62 % virs mēneša normas (36,9 mm). Daugavas pietece martā kāpa par 60 %, salīdzinot ar februāri, un sasniedza 1 426 m3/s. Šāds pieteces rādītājs ir par 70 % lielāks nekā daudzgadu vidējais līmenis, kā arī par 80 % lielāks nekā 2022. gada marta vidējā pietece.

 

Pieteces kāpums martā veicināja elektroenerģijas izstrādes pieaugumus Latvenergo hidroelektrostacijās par 57 %, salīdzinot ar februāri, līdz 566 GWh. Tikmēr Latvenergo termoelektrostacijās elektroenerģijas ražošanas apjomi samazinājās par 24 %, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, kopā saražojot 176 GWh elektroenerģijas. 

Energoproduktu cenu lejupslīde

Jēlnaftas nākotnes kontrakts (Brent Crude) martā samazinājās par 5 % līdz 79,21 USD/bbl, mēneša beigās noslēdzoties ar 79,77 USD/bbl.  

Aizvadītajā mēnesī naftas cenas samazinājumu galvenokārt noteica ASV banku sektora krīze un bažas par tās potenciālo ietekmi uz pasaules ekonomiku. Tikmēr centrālās bankas turpināja procentu likmju kāpināšanu, lai ierobežotu inflāciju. Tajā pašā laikā straujāku naftas cenas samazinājumu ierobežoja pakāpenisks naftas pieprasījuma pieaugums Ķīnā. Turklāt mēneša nogalē satraukumu radīja naftas piegādes traucējumi no Irākas caur Turciju. Tikmēr OPEC+ martā apstiprināja plānus samazināt naftas ieguvi par 2 miljoniem bbl/dienā līdz 2023. gada beigām. 

Ogļu nākamā mēneša kontrakta (API2) cena vidēji bija 130,88 USD/t, kas samazinājās par 5 %, salīdzinot ar februāri, un marta beigās kontrakts noslēdzās ar 141,00 USD/t.  

Martā gaisa temperatūra bija mainīga, salīdzinot ar normu, tomēr vēja izstrāde pieauga, mazinot ogļu pieprasījumu. Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī ogļu cenu samazinājumu veicināja stabils piedāvājums, divas reizes lielāki ogļu krājumi, salīdzinot ar šo periodu gadu iepriekš, kā arī zemākas dabasgāzes cenas. 

Martā dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) vidējā cena kritās par 18 % līdz 43,97 EUR/MWh. Marta nogalē kontrakts noslēdzās ar cenu 43,61 EUR/MWh. 

Lai arī Eiropā sašķidrinātās dabasgāzes piegādes martā bija nedaudz zemākas nekā februārī, tomēr tās saglabājās augstā līmenī. Turklāt stabils Norvēģijas dabasgāzes eksports uz Eiropu ir palīdzējis mazināt piegādes bažas, kas radušās Francijas ilgstošu streiku dēļ, kas ierobežoja vairāku Francijas SDG termināļu darbību. Tajā pašā laikā dabasgāzes cenu samazinājumu Eiropā ietekmēja lielāka vēja elektrostaciju izstrāde, kā arī augsts dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis – pēc Gas Infrastructure Europe datiem marta beigās tas bija par 29 % lielāks nekā 2022. gada martā un sasniedza 56 %. 

Eiropas oglekļa emisiju kvotas (EUA Futures) cena samazinājās par 3 % līdz vidēji 92,09 EUR/t, un marta nogalē noslēdzās ar 91,93 EUR/t. 

Aizvadītajā mēnesī emisiju kvotu cena bija svārstīga, un tirgū valdīja augsts spekulāciju līmenis. EK nolēma 2023. gadā piesaistīt 16,5 miljardu eiro no papildus oglekļa emisiju kvotu pārdošanas, aizņemoties no 2027. – 2030. gadu izsoļu apjomiem. Savukārt tirgus dalībnieki šogad paredzēja lielākus papildu EUA izsolītos apjomus saskaņā ar RePowerEU.

Kvotu pieprasījumu martā mazināja atsākusies bezmaksas kvotu piešķiršana par 2023. gadu, kā arī bažas par banku sektora stabilitāti un plašākām makroekonomiskām problēmām.