Baltijā samazinās elektroenerģijas cenas, pieaugot vēja izstrādei

Paula Kate Čākure, Tirdzniecības analītiķe, Enerģijas vairumtirdzniecība, AS "Latvenergo"  

• Decembrī Baltijā elektroenerģijas patēriņš un ģenerācija pieaug, bet būtiski nemainās salīdzinājumā ar šo periodu pērn
• Ūdens pietece Daugavā saglabājas virs ilgtermiņa vidējā līmeņa
• ES dabasgāzes rezerves turpina kristies un ir aptuveni par 10 % zemākas nekā pagājušā gada decembrī
• Naftas cena decembrī pazeminās tirgus pārpalikuma ietekmē

Decembrī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas piedzīvoja būtisku kritumu salīdzinājumā ar novembri. Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 24 % un sasniedza 83,94 EUR/MWh, kamēr Igaunijā vidējā cena saruka par 23 % un bija 73,67 EUR/MWh. Baltijas tirgū 15 minūšu tirdzniecības intervālos cenu svārstības bija no -0,01 EUR līdz 388,43 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas vidējā cena aizvadītajā mēnesī samazinājās par 13 % salīdzinājumā ar novembri un bija 52,99 EUR/MWh.

 

1.attēls Mēneša vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)

Decembrī Baltijas elektroenerģijas tirgū cenas samazinājās augstākas vēja elektrostaciju izstrādes, salīdzinoši siltāku laikapstākļu un nemainīgi augsta elektroenerģijas importa ietekmē.

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm saglabājās augsts un kopumā būtiski nemainījās salīdzinājumā ar novembri. Enerģijas plūsma no Somijas uz Igauniju decembrī palielinājās par 7 % salīdzinājumā ar novembri, ko noteica EstLink-1 un EstLink-2 starpsavienojumu pārvades jaudas pieejamība visu mēnesi maksimālajā līmenī – 1016 MW. Vienlaikus imports no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu caur NordBalt savienojumu samazinājās par 7 %, bet elektroenerģijas imports no Polijas uz Lietuvu, izmantojot LitPol savienojumu, kritās par 37 %. Tomēr kopējais elektroenerģijas pieejamais apjoms Baltijā saglabājās augsts, ko galvenokārt nodrošināja stabils imports no Somijas.

Decembrī vēja elektrostaciju izstrāde līdz ar spēcīgākām vēja plūsmām salīdzinājumā ar novembri pieauga par 22 % Ziemeļvalstīs, bet par 59 % Baltijas valstīs. Atomelektrostaciju pieejamība palielinājās līdz 89 %, kas ir par 2 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, veicinot elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Zviedrijā par 8 % un Somijā par 4 %.

2.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas 2025.gada decembrī Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)

3.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Eiropas valstīs (avots: Nord Pool)

Baltijā elektroenerģijas patēriņš un ģenerācija pieaug

Decembrī Baltijas valstīs kopējais elektroenerģijas patēriņš sasniedza 2536 GWh, kas ir par 4 % vairāk nekā novembrī, taču salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn patēriņš bija bez būtiskām izmaiņām. Latvijā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 658 GWh, kas ir par 5 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un 6 % vairāk nekā 2024. gada decembrī. Tikmēr Lietuvā patēriņš veidoja 1 113 GWh, kas ir par 1 % vairāk nekā novembrī, bet par 3 % mazāk nekā pirms gada. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas patēriņš palielinājās par 7 % salīdzinājumā ar novembri un sasniedza 766 GWh, tomēr tas joprojām bija par 1 % zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Tikmēr elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs decembrī, salīdzinot ar novembri, pieauga par 15 %, taču gada griezumā kopējais apjoms saglabājās nemainīgs – 1605 GWh. Latvijā tika saražoti 510 GWh elektroenerģijas, kas ir par 8 % vairāk nekā novembrī, savukārt Lietuvā ģenerācija pieauga par 31 %, sasniedzot 756 GWh, bet Igaunijā ražošanas apjoms samazinājās par 2 % un bija 339 GWh.

 

4.attēls Elektroenerģijas bilance Baltijā (avots: PSO)

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība decembrī bija 63 %. Latvijā šis īpatsvars bija 78 %, Lietuvā 68 %, bet Igaunijā 44 %.

Ūdens pietece Daugavā mēneša ietvaros samazinās, toties saglabājas virs vidējās normas.

 Decembra pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā palielinājās no 709 m3/s līdz 836 m3/s, savukārt mēneša nogalē tā samazinājās līdz 478 m3/s, kā rezultātā vidējā mēneša ūdens pietece veidoja 724 m3/s, kas ir par 41 % vairāk kā iepriekšējā mēnesī un par 51 % pārsniedz daudzgadu vidējo līmeņa normu (480 m3/s).  

5.attēls Ūdens pietece Daugavā, vidēji mēnesī m3/s (avots: LVĢMC)

 Aizvadītajā mēnesī Latvenergo stacijās ražošana turpināja pieaugt, un kopā tika saražotas 446 GWh elektroenerģijas. Pieaugumu galvenokārt veicināja augstāka ūdens pietece Daugavā, kas hidroelektrostaciju ģenerāciju palielināja par 47 % salīdzinājumā ar novembri. Tikmēr elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās samazinājās par 32 %, veidojot kopējo apjomu 134 GWh.

 

6.attēls Latvenergo Daugavas HES un TEC saražotais elektroenerģijas apjoms

Elektroenerģijas nākotnes līgumu cenas krītas

Decembrī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena samazinājās par 2 % un sasniedza 61,66 EUR/MWh, savukārt nākamā gada kontrakta cena kritās par 8 % un sasniedza 38,21 EUR/MWh. Cenu samazinājumu noteica salīdzinoši silti un sausi laikapstākļi, kā arī ierobežotā Ziemeļvalstu hidroresursu pieejamība, kur hidrobilances rādītājs bija 2,3 TWh zem normas, ierobežojot hidroelektrostaciju ģenerāciju.

 

ES dabasgāzes rezerves turpina kristies

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena decembrī samazinājās par 10,47 % salīdzinājumā ar novembri un bija 27,65 EUR/MWh. Cenu kustību galvenokārt noteica lielas piegādes uz Eiropu, ko nodrošināja stabilas Norvēģijas cauruļvadu plūsmas un augstas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes. Savukārt sezonāli siltāki laikapstākļi un zema tirdzniecības aktivitāte svētku periodā ierobežoja pieprasījumu.

ES dabasgāzes krātuvju aizpildījums decembra beigās sasniedza 62 %, kas ir par 10 procentpunktiem mazāk nekā novembrī un par aptuveni 14 procentpunktiem zemāk nekā pagājušā gada decembrī. Lai gan šāds krājumu līmenis nodrošina apjomu pieprasījuma segšanai, tas vienlaikus palielina tirgus reakciju pret prognozētiem aukstākiem laikapstākļiem.

           

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) vidējā cena decembrī samazinājās par 3 % attiecībā pret novembri, sasniedzot 61,67 USD/bbl. Cenu spiedienu galvenokārt noteica tirgū pastāvošais piedāvājuma pārpalikums, kuru ietekmēja OPEC+ dalībvalstu ieguve, savukārt vāja pieprasījuma prognozes ierobežoja cenu atgūšanās iespējas. Tādi ģeopolitiskie notikumi kā Ukrainas-Krievijas sarunas un ASV darbības pret Venecuēlas naftas tankeriem tirgū tika uztverti tikai kā īslaicīgs cenu atbalsts, būtiski neietekmējot cenu līmeni.

Eiropas emisijas kvotu Dec.25 kontrakta (EUA Futures) cena decembrī pieauga par 2 %, sasniedzot vidēji 82,78 EUR/t, kas ir augstākais līmenis 28 mēnešu laikā. Cenu kāpumu galvenokārt veicināja gada noslēguma izsoļu pārtraukums mēneša vidū un prognozes par zemāku piedāvājumu 2026. gadā. Papildus cenu augšupeju pastiprināja investīciju fondu rekordaugstās garās pozīcijas, aukstāka laika prognozes Eiropā un samazināta tirdzniecības aktivitāte pirms svētkiem.

 

7.attēls Energoproduktu cenas (avots: ICE)