Baltijā samazinās elektroenerģijas izstrāde

Inga Salceviča, Finanšu produktu speciāliste, tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo"

• Elektroenerģijas cenas pieauga visos tirdzniecības apgabalos
• Baltijā strauji samazinājusies elektroenerģijas ražošana
• Nokrišņu daudzums Latvijā zem normas
• Energoproduktu tirgos mērenas cenu izmaiņas

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas cenām Nord Pool biržā bija vērojamas augšupvērstas izmaiņas. Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 9 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un bija 29,86 EUR/MWh. Tikmēr elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs kāpa par 21 % līdz 91,64 EUR/MWh. Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -6,55 EUR/MWh līdz 372,81 EUR/MWh.

 

Jūnijā Nord Pool sistēmas cenas augšupvērstu kustību galvenokārt izraisīja elektroenerģijas izstrādes samazinājums – par 5 % zemāka saules izstrāde un par 9 % zemāka hidroelektrostaciju izstrāde, saražotajai vēja izstrādei saglabājoties nemainīgai. Līdzīgi arī Baltijas valstīs elektroenerģijas cenu pieaugumu noteica straujš saražotās elektroenerģijas apjoma samazinājums – vēja izstrāde kritās par 20 %, saules izstrāde par 7 %, bet hidroelektrostaciju izstrāde par 66 %, salīdzinot ar maiju.

Baltijā strauji samazinājusies elektroenerģijas ražošana

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs saglabājās pērnā gada jūnija līmenī un bija 1 878 GWh, kas ir par 4 % mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija 443 GWh, kas ir samazinājums par 6 % gan pret maiju, gan šo pašu periodu aizvadītajā gadā. Igaunijā elektroenerģijas pieprasījums samazinājās par 12 % pret iepriekšējo mēnesi, veidojot 522 GWh, kas par 3 % mazāk nekā aizvadītā gada jūnijā. Savukārt Lietuvā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 2 % pret maiju un par 4 % pret iepriekšējā gada jūniju līdz 913 GWh.

Jūnijā Baltijas valstīs kopsummā tika saražotas 1 178 GWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 21 % pret maiju, tomēr kāpums par 24 % pret 2023. gada jūniju. Latvijā elektroenerģijas izstrādes izmaiņas pret iepriekšējo mēnesi bija visstraujākās – kritums par 60 % līdz 168 GWh. Igaunijā elektroenerģijas ģenerācija samazinājās par 4 % un bija 413 GWh. Tikmēr Lietuvā saražotās elektroenerģijas apjoms bija 597 GWh, kas ir par 7 % mazāk nekā maijā.

Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība maijā bija 63 %. Latvijā šis īpatsvars strauji nokrita līdz 38 %, Igaunijā pieauga līdz 79 %, savukārt Lietuvā tas bija 65 %.

Nokrišņu daudzums Latvijā zem normas

Jūnijā ūdens pietece Daugavā turpināja lejupvērstu tendenci, nokrītot par 66 % pret iepriekšējo mēnesi līdz vidēji 298 m3/s, tomēr šis rādītājs ir par 50 % augstāks nekā šajā periodā pērn. Pēc LVĢMC datiem aizvadītā mēneša kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 22 % zem normas, līdz ar to arī ūdens pietece bija 26 % zem daudzgadu vidējā šī perioda līmeņa.

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas izstrāde Latvenergo hidroelektrostacijās kritās par 68 % pret maiju līdz 121 GWh, tomēr tas bija par 47 % vairāk nekā šajā periodā pērn. Tajā pašā laikā ražošana Latvenergo termoelektrostacijās nenotika, ko noteica tirgus pieprasījums.

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas samazinās2

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts (Nordic Futures) aizvadītajā mēnesī samazinājās par 9 % līdz vidējai cenai 29,37 EUR/MWh, jūnija nogalē noslēdzoties vienā no mēneša zemākajiem punktiem – 25,55 EUR/MWh. Tikmēr nākamā gada sistēmas kontrakts samazinājās vien par 2 % līdz 45,56 EUR/MWh, kontrakta pēdējo dienu noslēdzot ar mēneša zemāko cenu, kas bija 42,70 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu samazinājumu galvenokārt noteica mitrāki laikapstākļi, kā rezultātā Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs pieauga no -7 TWh zem normas mēneša sākumā līdz -5 TWh zem normas jūnija nogalē. Papildus tam cenas ietekmēja arī mēneša sākumā lejupejošas dabasgāzes cenas.

Energoproduktu tirgos mērenas cenu izmaiņas

Jūnijā dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena joprojām turpināja pieaugt, sasniedzot cenu 34,45 EUR/MWh, kas ir par 8 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Vienā no Austrālijas lielākajiem sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem jūnijā notika neplānots atslēgums, kas izraisīja bažas par Eiropai pieejamajām piegādēm. Papildus tam ārpuskārtas atslēgums notika arī vienā no Norvēģijas dabasgāzes atradnēm, kas vēl vairāk pasliktināja piegādes situāciju Eiropā un radīja satraukumu par Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildīšanu pirms ziemas sezonas. Turklāt aizvadītajā mēnesī joprojām bija vērojams paaugstināts pieprasījums Āzijas karstuma viļņa dēļ, kā arī bažas par Krievijas piegāžu pārtraukumu. Neskatoties uz iepriekšminēto, jūnijā dabasgāzes krātuvju aizpildījums Eiropā pēc AGSI datiem pieauga par 7 procentpunktiem līdz 77 %.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena aizvadītajā mēnesī pavirzījās par 1 % uz augšu, salīdzinot ar maiju, līdz 83,00 USD/bbl. Jūnija nogalē kontrakts noslēdzās mēneša augstākajā punktā – 86,41 USD/bbl.

Jūnijā jēlnaftas nākotnes kontrakta cenas augšupvērstu kustību turpināja ietekmēt pastāvīgi notiekošie ģeopolitiskie konflikti Tuvajos Austrumos un Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kas izraisīja spriedzi naftas piedāvājuma pusē. Savukārt, no otras puses, pieauga jēlnaftas pieprasījuma gaidas sakarā ar vasaras sezonu un pieaugošo gaisa pārvadājumu aktivitāti. Papildus tam pieprasījuma prognozes uzlaboja arī pozitīvi ekonomiskie un darba tirgus dati no lielākajām ekonomikām, piemēram, ASV. Tajā pašā laikā ietekmi deva arī centrālo banku veiktie procentu likmju samazinājumi, tai skaitā Eiropā, kas parasti izraisa augstākas cenas.

Ogļu nākamā mēneša kontrakta (Front Month API2 Coal) vidējā cena jūnijā bija 111,40 USD/t, kas bija par 2 % zemāka nekā tā bija iepriekšējā mēnesī.

Ogļu tirgū aizvadītajā mēnesī bija vērojams pietiekams piedāvājums un samazināts pieprasījums, tādēļ cena stabili virzījās uz leju, sākot jūniju ar 123,35 USD/t, bet mēnesi noslēdzot tā zemākajā punktā – 104,10 USD/t. Pieprasījums Indijā un Dienvidaustrumāzijā kopš jūnija sākuma bija samazināts musonu lietusgāžu dēļ, bet ogļu pieprasījumu Ķīnā ietekmēja paaugstināta hidroelektrostaciju izstrāde. Papildus tam zemāks pieprasījums bija saistībā ar zemu izstrādi ogļu stacijās. 

Tikmēr Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.24 kontrakts jūnijā mainīja iepriekšējo mēnešu augšupvērstu kustību un samazinājās par 4 % līdz 69,69 EUR/t. 

Jūnijā emisijas kvotu tirgus pārstāja sekot cenu izmaiņām blakus esošajā dabasgāzes tirgū. Pirmkārt, bija vērojams palielināts izsoļu apjoms, kas noteica lielāku piedāvājumu. Tāpat emisijas kvotu palielinātus pārdošanas apjomus izraisīja otrā ceturkšņa noslēgšanās. No otras puses, bija vērojams samazināts pieprasījums. Cenu izmaiņas izraisīja arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas radīja bažas par turpmāko klimata politikas attīstību, kas varētu samazināt cenas.