Baltijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā elektroenerģijas cenas aizvadītajā mēnesī pieauga

Karīna Viskuba, tirdzniecības analītiķe, Tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo".

• Nord Pool sistēmas un Baltijas elektroenerģijas cenām atšķirīgas tendences
• Ziemeļvalstu elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas pieaug
• Baltijā zemāka elektroenerģijas izstrāde
• Daugavas pietece samazinās
• Energoproduktu un emisiju kvotas tirgos mērenas cenu izmaiņas

 

Baltijā, kā arī citur, piemēram, Somijā, Zviedrijā, Vācijā elektroenerģijas cenas aizvadītajā mēnesī pieauga. Maijā Latvijā un Igaunijā mēneša vidējās elektroenerģijas cenas kāpa par 50 % līdz 164,20 EUR/MWh Latvijā un 151,37 EUR/MWh Igaunijā. Lietuvā mēneša vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 164,71 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 41 %, salīdzinot ar aprīli. Maijā ikstundu cenu amplitūda Baltijā svārstījās no 6,63 EUR/MWh līdz 500,05 EUR/MW. 

Maijā elektroenerģijas patēriņš Nord Pool reģionā bija par 6 % zemāks nekā šajā periodā gadu iepriekš, kā arī par 10 % zemāks par aprīli, veicinot sistēmas cenas samazinājumu maijā līdz 113,61 EUR/MWh. Tikmēr maijā hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis Ziemeļvalstīs samazinājies līdz 9 % zem normas robežas. Kopējā elektroenerģijas ģenerācija Nord Pool reģionā saruka par 6 %. Viens no iemesliem bija atomelektrostaciju ikgadējā apkopes darbu sezona Ziemeļvalstīs, pieejamo jaudu apjomiem samazinoties vidēji līdz 75 % no kopējās uzstādītās jaudas. Tajā pašā laikā vēja elektrostaciju izstrāde Ziemeļvalstīs pieauga par 16 %, salīdzinot ar aprīli. Baltijas valstīs kopējā elektroenerģijas ģenerācija maijā samazinājās par 6 %, turklāt samazinoties arī izstrādei no atjaunīgajiem energoresursiem. Aizvadītajā mēnesī vēja elektrostaciju izstrāde Baltijā kritās par 16 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kas bija būtisks cenu kāpinošs faktors, ko pastiprināja par 30 % zemākas enerģijas plūsmas no Somijas, plūsmām no Zviedrijas SE4 tirdzniecības zonas maijā pieaugot tikai par 9 %. 

Ziemeļvalstu elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas pieaug

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas nākotnes kontraktu sistēmas cenas pieauga. Būtiskākais faktors, kas ietekmē nākotnes kontraktu cenas, ir Ziemeļvalstu hidrobilance, kas aizvadītajā mēnesī svārstījās no -15,8 TWh mēneša sākumā līdz -14,2 TWh zem normas robežas maija beigās. Turklāt energoproduktu, izņemot dabasgāzi, un oglekļa emisijas kvotu tirgos bija vērojama cenu palielināšanās.

Maijā nākamā mēneša kontrakta (Nordic Futures) sistēmas cena pieauga par 2 % vidēji  līdz 84,28 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot pie augstāka līmeņa − 107,50 EUR/MWh. Sistēmas 2022. gada 3. ceturkšņa kontrakta cena bija 89,36 EUR/MWh, kas pieauga par 8 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un maija nogalē kontrakts noslēdzās ar 110,00 EUR/MWh. Maijā nākamā gada kontrakta sistēmas cena kāpa par 22 % un bija 76,17 EUR/MWh, mēneša beigās noslēdzoties ar 83,35 EUR/MWh.

Latvijas nākamā mēneša kontrakta cena maijā samazinājās par 10 % un vidēji bija 165,30 EUR/MWh, maiju noslēdzot ar 178,30 EUR/MWh. Latvijas 2022. gada 3. ceturkšņa kontrakta cena saglabāja iepriekšējā mēneša tendenci, samazinoties par 1 % līdz 186,22 EUR/MWh. Tikmēr 2023. gada Latvijas kontrakta cena maijā pieauga par 9 % un vidēji bija 157,06 EUR/MWh, mēneša beigās noslēdzoties ar 160,90 EUR/MWh.

Baltijā zemāka elektroenerģijas izstrāde

Aizvadītajā mēnesī Baltijas kopējais elektroenerģijas patēriņš palika iepriekšējā gada maija līmenī un bija 2 139 GWh. Tajā pašā laikā Latvijā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 4 % līdz 551 GWh. Lietuvā patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 2 % un bija 932 GWh. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas patēriņš bija 656 GWh, kas pieauga par 7 %, salīdzinot ar 2021. gada maiju.

Baltijā kopējā elektroenerģijas izstrāde maijā samazinājās par 6 %, salīdzinot ar aprīli,  un tika saražotas 1 395 GWh. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Latvijā kritās par 40 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un kopā tika saražotas 382 GWh elektroenerģijas. Lietuvā elektroenerģijas izstrādei bija līdzīga tendence, tai samazinoties par 12 % līdz 313 GWh. Tajā pašā laikā Igaunijā tika saražota 701 GWh elektroenerģijas, kas ir par 44 % vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Maijā kopējās izstrādes attiecība pret elektroenerģijas patēriņu Baltijā bija 65 %. Latvijā šī attiecība samazinājās līdz 69 %, tajā pašā laikā Igaunijā šis īpatsvars pieauga un veidoja 107 %, Lietuvā kopējās ģenerācijas attiecība pret patēriņu nedaudz samazinājās un bija 34 %. 

Daugavas pietece samazinās

Aizvadītajā mēnesī Daugavas pietece bija 699 m3/s jeb par 19 % zemāka nekā daudzgadu vidējais līmenis. Salīdzinot ar aprīli, tā samazinājās par 49 %, kā arī bija par 25 % zemāka nekā šajā periodā gadu iepriekš. 

Daugavas pieteces samazinājums atspoguļojās Latvenergo hidroelektrostaciju ražošanas apjoma kritumā par 44 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un par 27 % pret 2021. gada maija datiem, aizvadītajā mēnesī saražojot 310 GWh elektroenerģijas. Tikmēr Latvenergo termoelektrostacijās tika saražotas 14 GWh elektroenerģijas, kas ir par 60 % vairāk, salīdzinot ar aprīli, ko noteica tirgus pieprasījums un TEC 2-1 energobloka nepieejamība apkopes darbu dēļ.

Energoproduktu un emisiju kvotas tirgos mērenas cenu izmaiņas

Jēlnaftas nākotnes kontrakta Brent Crude Futures vidējā cena aizvadītajā mēnesī bija 111,96 USD/bbl, kas pieauga par 6 %, salīdzinot ar aprīli, un maija nogalē kontrakts  noslēdzās ar kāpumu līdz 122,84 USD/bbl. 

Augsts naftas pieprasījums un ierobežots piedāvājums veicināja naftas cenas pieaugumu maijā. Cenu kāpumu pastiprināja ziņas par ASV jēlnaftas krājumu līmeņa samazinājumu, kā arī ASV dolāra sadārdzinājums. Turklāt mēneša beigās ES vienojās par naftas produktu embargo no Krievijas. 

Nākamā mēneša ogļu kontrakts (API2) maijā pieauga par 4 % līdz vidēji 304,90 USD/t, mēnesi noslēdzot ar 333,00 USD/t.

Turpinās ogļu piegādes uz Eiropu, kas sekmē intensīvu ogļu krājumu aizpildījumu, taču   pieprasījums globālā ogļu tirgū saglabājas augsts, ko galvenokārt sekmē bažas par Krievijas ogļu aizvietošanu importam uz Eiropu, tuvojoties ogļu importa aizliegumam augustā. 

Maijā dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) cena samazinājās par 8 %, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, un vidēji bija 94,33 EUR/MWh. Maija beigās kontrakts noslēdzās pie zemākā līmeņa − 87,99 EUR/MWh.

Maijā siltāku laikapstākļu dēļ dabasgāzes patēriņš turpina samazināties, lai arī tirgū pastāv bažas par Krievijas gāzes piegādēm, ko saasināja Krievijas gāzes piegāžu uz Somiju apturēšana maija otrajā pusē. Aizvadītajā mēnesī gāzes plūsmas no Krievijas uz Eiropu kopumā bija stabilas. Turklāt maijā sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) imports uz Eiropu saglabājās augstā līmenī. Šie faktori veicināja Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeņa pieaugumu par 14 %, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, kas maija beigās bija 47 % no krātuvju kopējās jaudas. 

Aizvadītajā mēnesī Eiropas oglekļa emisiju kvotu (EUA Futures) Dec.22 kontrakta cena bija 85,78 EUR/t, kas pieauga par 6 %, salīdzinot ar aprīli. Maija nogalē kontrakts noslēdzās ar cenu 84,02 EUR/t. 

Emisiju kvotu cenu pieaugumu maijā veicināja lielāks pieprasījums, kā arī zema EUA tirgus likviditāte. Tajā pašā laikā tirgū pastāvēja nenoteiktība, ko izraisīja Eiropas Komisijas plāns par papildu emisijas kvotu atbrīvošanu no rezervēm, lai tādā veidā daļēji finansētu REPowerEU stratēģiju, kuras mērķis ir ātri samazināt atkarību no Krievijas fosilajiem resursiem un paātrināt pāreju uz zaļo enerģiju.