Baltijas elektrosistēmas sinhronizācija: mūsu mājasdarbs - paveikts

Baltijas valstu elektrosistēmas 8.februārī sinhronizēsies ar kontinentālās Eiropas elektrosistēmu. Sinhronizācijas projektu īsteno Baltijas pārvades sistēmas operatori, Latvijā – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), kurā pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par elektroenerģijas sistēmas drošumu, stabilitāti, tostarp nodrošinot saražotās un patērētās elektroenerģijas nepārtrauktu līdzsvaru. Elektroenerģijas līdzsvara indikators ir elektroenerģijas frekvence, kuru pēc sinhronizācijas nodrošinās Baltijā pieejamās energoresursu jaudas balansēšanas tirgū. 

2024.gada decembra beigās, reaģējot uz elektrības kabeļa "EstLink 2" bojāšanu Somu līcī, Ekonomikas ministrs Viktors Valainis kopā ar AS "Latvenergo" pārstāvjiem apmeklēja TEC-1 un TEC-2 elektrostacijas. Vizītes laikā ekonomikas ministrs akcentēja, pēc "EstLink 2" kabeļa pārraušanas redzams, ka AS "Latvenergo" infrastruktūra iegūst arvien jaunu nozīmi elektroenerģijas tirgus balansēšanai. 

2025.gada 6.janvārī preses konferencē AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis stāstīja, ka uz sinhronizāciju ar Eiropu pārvades sistēmas operators ir gājis 15 gadus, kas ir lielākais energoneatkarības projekts Baltijas vēsturē. Esam attīstījuši starpsavienojumus ar citām valstīm, esam kļuvuši neatkarīgi attiecībā uz dabasgāzes apgādi. Tagad šis ir noslēdzošais energoprojekts, kad kļūstam neatkarīgi no Krievijas un Baltkrievijas sistēmām. Enerģētiskā neatkarība nozīmē to, ka būsim pilnībā pašpietiekami spējīgi kopā ar Eiropu nodrošināt sistēmas stabilitāti. Šobrīd mēs esam sasaistīti ar Eiropas tirgiem, bet, lai pilnībā iekļautos vienotā balansēšanas jaudu tirgū un palīgpakalpojumu tirgū, Latvijas elektrosistēmai ir jābūt sinhronizētai ar Eiropu. Latvijā kopējās investīcijas elektrolīnijās bija 255 milj EUR: Kurzemes loks; Rīgas HES – TEC-2; Igaunijas-Latvijas 3.starpsavienojums Valmiera–Tartu. Sistēmas drošumam vajadzīgas balansēšanas jaudu rezerves un, ņemot vērā, ka mums būs pilnībā jānodrošina balansa kontrole Latvijā, rezervju apjoms būtiski pieaug. Papildus ietekme uz rezervju apjomu ir AER ģenerācijas attīstībai, kura nav tik stabila kā kontrolējamā ģenerācija (termoelektrostacijas un hidroelektrostacijas), līdz ar to AER ģenerācija pieprasa lielākas balansēšanas jaudas. Šim nolūkam Baltijā veidojam kopīgu balansēšanas jaudu tirgu, jo tas ir lētāk un kopīgi Baltijā uzturēsim jaudas rezerves un kopīgi dalīsim izmaksas, kas saistītas ar jaudas rezervju uzturēšanu. Papildus pievienojamies Eiropas enerģijas platformām. 

Gatis Junghāns, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis: pēdējo gadu laikā Baltijas sistēmu pārvades operatori ir sagatavojušies sinhronizācijai un atslēgšanās process notiks 8.februāra rītā. Pusotru dienu Baltijas energosistēma strādās bez sinhrona savienojuma ar Krieviju un sinhrona savienojuma ar Eiropu, un šajā izolētas darbības laikā paredzēts veikt testus, lai pārbaudītu Baltijas elektrosistēmu spēju uzturēt stabilu frekvenci. 9.februāra vakarā ir plānota sinhronizēta darbība ar Eiropas energosistēmu pa Lietuvas – Polijas gaisvadu līniju. Šajā laikā Baltijas energosistēma būs paaugstinātā gatavībā, visa būtiskākā tīkla infrastruktūra, elektrostaciju infrastruktūra būs pieejama, no darba režīma viedokļa būs paaugstināts drošības režīms. 

Baltijas elektrosistēmas sinhronizācija ar Eiropu mainīs darba režīmu AS "Latvenergo" termoelektrostacijās un hidroelektrostacijās.  Iļja Kaminskis, AS "Latvenergo" TEC tehniskais direktors stāsta, ka 2025. gadā, īpaši sinhronizācijas dēļ, plānots, ka termoelektrostacijas (TEC) ražos un strādās daudz, jo TEC ir viena no labi vadāmiem ģenerācijas veidiem, kura var nodrošināt 15 %–20 % no elektroenerģijas pieprasījuma Baltijā. 

Ņemot vērā, ka pēc sinhronizācijas starpsavienojumu   komerciālās jaudas pieejamība būs ierobežota starp Baltijas valstīm un ka starpsavienojums Polija-Lietuva  galvenokārt darbosies kā "sinhronizācijas saite", tādēļ tieši Baltijā pieejamā ģenerējoša jauda  būs nepieciešama. Turklāt  kopā ar sinhronizēšanos ar Eiropas elektrosistēmu tiks izveidots Baltijas balansēšanas jaudas tirgus*, ko nodrošinās Baltijas pārvades sistēmas operatori (PSO) – Litgrid AB Lietuvā, Elering AS Igaunijā un AS "Augstsprieguma tīkls" Latvijā, kas izdevis kvalifikācijas noteikumus, apstiprina ražotāju kvalificēšanos tirgum un iepirks balansēšanas jaudas pakalpojumus.    Šobrīd līdz sinhronizācijai tīkla frekvenci nodrošina Krievijas energosistēma. 

Latvenergo TEC-2  un hidroelektrostacijas ir kvalificēti balansēšanas tirgum –  manuālai un automātiskai frekvences atjaunošanas rezervei (mFRR un aFRR). Latvenergo ģenerācijai būs iespēja piedāvāt pakalpojumu produktus balansēšanas jaudu tirgū 

Lai gan TEC turpinās strādāt atbilstoši Nord Pool biržas nākamās dienas izsoles cenas rezultātiem, kurus noteiks  elektroenerģijas pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars, vispirms  TEC jaudu būs iespēja piedāvāt  balansēšanas pakalpojumos, kas ir jauns, tehnoloģiski  sarežģīts uzdevums, un tā īstenošana prasīs jaunas kompetences un pielāgotus darba režīmus.

Andris Zēģele, AS "Latvenergo" HES tehniskais direktors stāsta, ka pēc desinhronizācijas procesa HES jaunajā režīmā lielākās izmaiņas ir balansēšanas pakalpojuma nodrošināšana. Šobrīd Daugavas HES kaskāde ir tehniskā kārtībā, un februārī kopumā būs pieejami 90 % no hidroagregātu jaudas. Arī HES ir jākvalificējas balansēšanas pakalpojuma nodrošināšanai (mFRR, aFRR un FCR), kas šobrīd ir ļoti intensīva darba procesa finiša taisnē, un līdz 8. februārim HES būs tehniski gatavas frekvenču regulēšanai nepieciešamā apjomā. Būtiska ir AST nozīme,  kam pakalpojuma iegāde un realizācija ir droši jākoordinē. 

Šobrīd Daugavā pietece tiek prognozēta svārstīga, iespējamā diapazonā no 400 m3/s līdz 900 m3/s (ilggadēji vidējais lielums ap 500 m3/s). Kvalificējoties stacijas balansēšanas tirgum, pārbaudām to tehniskās iespējas atbilstoši  režīmiem, kādus uzdod AST.

Tehniskā ziņā pārslēgšanas periodā no 8. līdz 9.februārim, esot darbā Latvenergo TEC-1 un TEC-2 abiem energoblokiem kopā ar Latvenergo HES izstrādi atbilstoši 500 m3/s pietecei Daugavā būtu iespējams Latvijā saražot aptuveni tikpat, cik patērējam. 

*Balansēšanas jaudas tirgus  - kopīgs tirgus balansēšanas jaudas apmaiņai un kopīgošanai Baltijas valstīs. Jaudas rezerves nodrošina balansēšanas enerģijas pieejamības garantiju PSO. Jauns un pievilcīgs tirgus pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā nepieciešamos jaudas rezervju apjomus.