Cenu eskalācija enerģijas tirgos

Karīna Viskuba, tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo" tirdzniecības analītiķe

• Baltijā pieaug elektroenerģijas cenas 
• Elektroenerģijas nākotnes kontraktiem jauni cenu rekordi
• Ģenerācija Baltijā nosegusi 55 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma
• Par 60 % zemāka Daugavas pietece nekā jūnijā
• Dabasgāzes tirgū straujš cenu kāpums

Jūlijā elektroenerģijas cenu pieauguma tendence saglabājās gan Baltijas reģionā, gan arī Vācijā, Polijā, Nīderlandē u.c., sasniedzot jaunas rekordaugstas virsotnes. Visaugstākā elektroenerģijas cena Baltijā jūlijā bija Lietuvā – 305,36 EUR/MWh, kas bija par 37 % lielāka nekā mēnesi iepriekš. Latvijā vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 40 %, salīdzinot ar jūniju, un bija 304,96 EUR/MWh. Aizvadītajā mēnesī Igaunijā cena bija 233,21 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 34 %, salīdzinot ar jūnija datiem. Elektroenerģijas cenu atšķirību starp Igauniju un Latviju, Lietuvu turpina noteikt pieejamās elektroenerģijas pārvades sistēmas šķērsgriezumu jaudas samazinājums starp Igauniju un Latviju remontdarbu dēļ. Jūlijā Baltijā ikstundu cenas svārstījās no zemākās 1,41 EUR/MWh līdz rekordaugstai 2100,08 EUR/MW. 

Elektroenerģijas cenu pieaugumu Baltijā jūlijā pamatā noteica dabasgāzes cenu straujš kāpums, dabasgāzes nākamā mēneša kontraktam pieaugot par 59 % līdz vidēji 169,75 EUR/MWh. Turklāt enerģijas plūsmas no Somijas jūlijā samazinājās par 8 %, lai gan plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala pieauga par 17 %. 

Tikmēr Nord Pool sistēmas cena aizvadītajā mēnesī samazinājās par 19 % līdz 94,02 EUR/MWh, ko galvenokārt noteica vēja elektrostaciju izstrādes kāpums par 29 %, salīdzinot ar jūnija datiem. Turklāt jūlijā elektroenerģijas patēriņš Nord Pool reģionā samazinājās par 2 %, savukārt ģenerācija pieauga par 2 %, salīdzinot ar jūniju. Jūlijā Ziemeļvalstīs turpinās atomelektrostaciju ikgadējā apkopes darbu sezona, tomēr pieejamo jaudu apjoms pieauga līdz vidēji 82 % no kopējās uzstādītās jaudas. Tikmēr Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis aizvadītajā mēnesī bija 6 % zem normas robežas.

Elektroenerģijas nākotnes kontraktiem jauni cenu rekordi

Jūlijā elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas ievērojami pieauga galvenokārt dabasgāzes un ogļu cenu kāpuma dēļ. Jūlijā Ziemeļvalstu hidrobilances līmenis pasliktinājās no -8,1 TWh mēneša sākumā līdz -11,2 TWh mēneša beigās zem normas robežas. 

Jūlijā sistēmas nākamā mēneša kontrakta (Nordic Futures) vidējā cena kāpa par 22 % līdz rekordaugstai cenai – 133,75 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot ar 140,00 EUR/MWh. Straujāks cenas pieaugums bija vērojams sistēmas 2022. gada 4. ceturkšņa kontraktam, cenai kāpjot par 52 % līdz vidēji 217,74 EUR/MWh. Jūlija nogalē ceturkšņa kontrakts sasniedza jaunu cenas rekordu – 260,38 EUR/MWh. Līdzīga tendence bija arī 2023. gada sistēmas kontraktam, kura cena pieauga par 29 % un bija 119,53 EUR/MWh, jūliju noslēdzot ar 140,00 EUR/MWh.

Latvijas nākamā mēneša kontrakta vidējā cena kāpa par 28 % līdz 259,34 EUR/MWh, un jūliju beigās noslēdzās ar septiņu mēnešu augstāko cenu – 281,00 EUR/MWh. Latvijas šī gada 4. ceturkšņa kontrakta cena strauji pieauga par 41 % un vidēji bija 328,23 EUR/MWh. Aizvadītajā mēnesī Latvijas nākamā gada kontrakta cena kāpa par 31 % līdz 235,22 EUR/MWh, jūlija nogalē sasniedzot augstāko robežu – 266,50 EUR/MWh.

Ģenerācija Baltijā nosegusi 55 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma

Baltijas kopējais elektroenerģijas patēriņš jūlijā bija 2 064 GWh, kas samazinājās par 4 %, salīdzinot ar šo periodu gadu iepriekš. Aizvadītajā mēnesī Latvijā elektroenerģijas patēriņš ir krities par 12 %, salīdzinot ar 2021. gada jūlija datiem, patērējot 519 GWh elektroenerģijas. Tajā pašā laikā Igaunijā elektroenerģijas patēriņam bija līdzīga tendence, jūlijā tas samazinājās par 1 % līdz 567 GWh. Lietuvā patēriņš samazinājās tikai par 1 %, salīdzinot jūliju gadu iepriekš, un bija 978 GWh.

Aizvadītajā mēnesī Baltijā kopā tika saražotas 1 132 GWh elektroenerģijas, kas ir par 1 % mazāk nekā jūnijā, tomēr ir par 6 % vairāk nekā šajā periodā gadu iepriekš. Jūlijā Latvijas elektroenerģijas izstrāde kritās par 27 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un bija 184 GWh. Igaunijā jūlijā tika saražotas 588 GWh elektroenerģijas, kas ir par 4 % mazāk nekā jūnijā. Tikmēr Lietuvā izstrādātās elektroenerģijas apjoms kāpa par 29 %, un kopā tika saražotas 360 GWh elektroenerģijas. 

Jūlijā elektroenerģijas izstrādes attiecība pret kopējo elektroenerģijas patēriņu Baltijā jūnijā samazinājās līdz 55 %. Latvijā šis īpatsvars saruka līdz 35 %, tikmēr Igaunijā tas mēreni pieauga līdz 104 %, kā arī Lietuvā bija vērojams ģenerācijas un patēriņa attiecības pieaugums, sasniedzot 37 %.

Par 60 % zemāka Daugavas pietece nekā jūnijā

Jūlijā Daugavas pietece bija 275 m3/s, kas kritās par 60 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Pēc LVĢMC datiem, kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm jeb 5% virs mēneša normas (75,7 mm), kas ļāva Daugavas pietecei par 10 % pārsniegt daudzgadu vidējo līmeni.

Aizvadītajā mēnesī Latvenergo hidroelektrostaciju elektroenerģijas izstrāde kritās par 34 %, salīdzinot ar jūnija datiem, un bija 137 GWh.  Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, arī jūlijā Latvenergo termoelektrostacijas nestrādāja augstu ražošanas izmaksu un tirgus pieprasījuma trūkuma dēļ. 

Dabasgāzes tirgū straujš cenu kāpums

Aizvadītajā mēnesī jēlnaftas nākotnes kontrakta (Brent Crude Futures) vidējā cena bija 105,12 USD/bbl, kas samazinājās par 8 %, salīdzinot ar jūniju. Jūlija vidū kontrakts  noslīdēja līdz zemākam līmenim – 99,10 USD/bbl – kopš šī gada aprīļa.  

Jūlijā naftas cenas samazinājumu galvenokārt noteica globālā ekonomikas lejupslīde un inflācijas kāpums, kas vecināja pieprasījuma samazinājuma risku. Turklāt ietekmi uz naftas pieprasījumu atstāja arī Covid-19 izplatība un ar to saistītie ierobežojumi Ķīnā. Nervozitāti piedāvājuma pusē radīta tiesvedība saistībā ar naftas noplūdi Kazahstānas svarīgākajā naftas cauruļvadā, kas ved tranzītā caur Krieviju. Tomēr pēc tiesas sprieduma naftas plūsmas netika ierobežotas, mazinot spriedzi tirgū, kas atspoguļojās naftas cenu lejupslīdē. 

Jūlijā ogļu nākamā mēneša kontrakta (API2) vidējā cena bija 362,89 USD/t, kas pieauga par 16 %, un mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 372,00 USD/t.

Jūlijā ogļu cenu pieaugumu veicināja bažas par Krievijas ogļu importa aizliegumu kopš nākamā mēneša, augsts  pieprasījums, cenu eskalācija dabasgāzes tirgū un plūdi Austrālijā, ierobežojot valsts eksportu. 

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) cena strauji kāpa par 59 % līdz vidēji 169,75 EUR/MWh. Mēneša nogalē kontrakts sasniedza 205,23 EUR/MWh, kas ir augstākā cenas robeža kopš šī gada marta.

Jūlija sākumā dabasgāzes jau tā ierobežotu piedāvājumu pasliktināja naftas un gāzes nozares darbinieku streiks Norvēģijā, kas izraisīja tās gāzes ieguves un eksporta samazinājumu. Visa mēneša garumā tirgū valdīja nenoteiktība par Nord Stream 1 dabasgāzes cauruļvada darbību. Jūlija sākumā turpinājās dabasgāzes piegāžu samazinājums caur Nord Stream 1 par 60 %. Pēc plānotiem apkopes darbiem (11.-21.jūlijs) Nord Stream 1 caurplūdes ierobežojums pieauga līdz 80 % remontdarbu turpinājuma dēļ. Tajā pašā laikā Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis jūlijā saglabāja pieauguma tendenci, sasniedzot 69 % no kopējās jaudas. 

Aizvadītajā mēnesī Eiropas oglekļa emisiju kvotu (EUA Futures) Dec.22 kontraktam saglabājās mērena lejupvērsta tendence, tā cenai samazinoties par 3 % līdz vidēji 81,71 EUR/t. Jūlija nogalē kontrakts noslēdzas ar 78,55 EUR/t. 

Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, arī jūlijā emisiju kvotu tirgus darbojās ierobežotās likviditātes apstākļos. Kvotu cena svārstījās starp pieprasījuma samazināšanās risku, ko rada pasaules ekonomikas lejupslīde un energoresursu cenu kāpums, un prognozēto augstāku ogļu elektrostaciju izstrādi, kas varētu stimulēt kvotu pieprasījumu. Aizvadītajā mēnesī emisijas kvotu cenu samazinājumu ietekmēja arī Eiropas Komisijas ierosinājums katrai no 27 ES valstīm brīvprātīgi samazināt gāzes pieprasījumu par 15%, salīdzinot ar vidējo pieprasījumu no augusta līdz martam pēdējo piecu gadu laikā (no 2017. līdz 2021. gadam).