Cenu ietekmējošie faktori: samazinās saules ģenerācija, pieaug vēja izstrāde

Paula Kate Čākure, Tirdzniecības analītiķe/ Enerģijas vairumtirdzniecība, AS "Latvenergo"

• Baltijas valstīs pieaug elektroenerģijas patēriņš 
• Oktobrī ūdens pietece Daugavā samazinās zem ilgtermiņa vidējā līmeņa
• ES gāzes krājumi saglabā stabilitāti, tomēr par 12 % zemāki nekā pērn oktobrī
• Naftas tirgu turpina ietekmēt OPEC+ lēmumi un ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecības

Oktobrī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas dažādās tirdzniecības zonās bija gan augšupvērstas, gan lejupvērstas. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cena pieauga par 25 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 105,03 EUR/MWh, kamēr Igaunijā cenu kāpums bija 11 %, vidējai cenai sasniedzot 89,68 EUR/MWh. Baltijā cena svārstījās no -0,14 EUR līdz 1000,1 EUR/MWh 15 minūšu tirdzniecības intervālā. Tikmēr aizvadītajā mēnesī Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 2 % salīdzinājumā ar septembri un bija 39 EUR/MWh.

1.attēls  Mēneša vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)

Baltijas elektroenerģijas tirgus cenas oktobrī svārstījās zemākas saules enerģijas izstrādes dēļ, turklāt rudens iestāšanās ietekmēja arī patēriņa pieaugumu un augstāku importa pieprasījumu.

Enerģijas plūsma no Somijas uz Igauniju oktobrī pieauga par 37 % salīdzinājumā ar septembri, ko veicināja EstLink-1 starpsavienojuma pārvades jaudas atjaunošana līdz maksimālajam līmenim - 1016 MW. Savukārt EstLink-2 starpsavienojuma pārvades jauda no 20. oktobra līdz 30. oktobrim tika samazināta līdz 796 MW, lai nodrošinātu kapacitāti Baltijas balansēšanas tirgus darbībai. Elektroenerģijas imports no Polijas uz Lietuvu, izmantojot LitPol savienojumu, pieauga par 22 %, savukārt elektroenerģijas imports no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu caur NordBalt savienojumu samazinājās par 19 %. Kopumā izmaiņas pārrobežu plūsmās veicināja elektroenerģijas importa pieaugumu Baltijas valstīs par 22 % oktobrī.

Oktobrī saules elektrostaciju izstrāde Baltijā un Ziemeļvalstīs turpināja samazināties, bet kopējā ģenerācija bija par 55 % zemāka nekā iepriekšējā mēnesī. Toties vēja elektrostaciju izstrāde Ziemeļvalstīs pieauga par 24 %, bet  Baltijas valstīs par 28 %, salīdzinot ar septembri. Atomelektrostaciju pieejamība palielinājās līdz 74 %, kas ir par 11 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, veicinot izstrādes pieaugumu Zviedrijā par 17 % un Somijā par 25 %.

2.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas 2025.gada oktobrī Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)

 

3.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Eiropas valstīs (avots: Nord Pool)

Baltijā pieaug elektroenerģijas patēriņš

Oktobrī elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieauga par 2 %, sasniedzot 2277 GWh apjomu. Latvijā elektroenerģijas patēriņš veidoja 595 GWh, kas ir par 6 % vairāk nekā 2024. gada oktobrī. Savukārt Lietuvā patēriņš sasniedza 1007 GWh, kas ir par 2 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet Igaunijā elektroenerģijas patēriņš pieauga līdz 675 GWh, kas ir par 3 % vairāk nekā pirms gada. 

Tikmēr elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 12 %, kopējam apjomam sasniedzot 1418 GWh, kas ir par 15 % vairāk nekā pērn oktobrī. Latvijā tika saražoti 299 GWh elektroenerģijas, kas ir par 4 % vairāk nekā septembrī, kamēr Lietuvā ģenerācija pieauga par 15 %, sasniedzot 768 GWh, bet Igaunijā ražošanas apjoms pieauga par 12 %  un bija 350 GWh.

4.attēls Elektroenerģijas bilance Baltijā (avots: PSO)

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība oktobrī bija 62 %. Latvijā šis īpatsvars bija 50 %, Lietuvā 76 %, bet Igaunijā 52 %.

Ūdens pietece Daugavā samazinās zem ilgtermiņa vidējā līmeņa

Oktobra pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā bija vidēji 201 m³/s, bet mēneša beigās tā pieauga līdz 347 m³/s, kā rezultātā vidējā mēneša ūdens pietece veidoja 220 m³/s, kas ir par 18 % mazāk kā iepriekšējā mēnesī un 16 % zem daudzgadu vidējā līmeņa normas (261 m³/s).  Šo samazinājumu noteica zemāks nokrišņu daudzums Latvijā, kas pēc LVĢMC datiem bija par 30 % mazāks nekā dekādes norma. 

5.attēls Ūdens pietece Daugavā, vidēji mēnesī m³/s (avots: LVĢMC)

Oktobrī Latvenergo stacijās ražošana pieauga, un kopā tika saražotas 230 GWh elektroenerģijas. Kamēr hidroelektrostaciju ģenerācija samazinājās par 15 % attiecībā pret iepriekšējo mēnesi, ko ietekmēja zemāka ūdens pietece Daugavā, tikmēr elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās palielinājās par 59 % un kopā tika saražota 131 GWh.

6.attēls AS "Latvenergo" Daugavas HES un TEC saražotais elektroenerģijas apjoms

Elektroenerģijas nākotnes līgumu cenas saglabā augšupejošu tendenci

Oktobrī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena pieauga par 37 % un sasniedza 53,26 EUR/MWh, savukārt nākamā gada kontrakta cena samazinājās par 2,81 % un sasniedza 41,61 EUR/MWh. Cenu kāpumu veicināja sausāki laikapstākļi un zemāka hidroresursu pieejamība Ziemeļvalstīs, kur hidrobilances rādītājs bija 0,1 TWh zem normas, norādot uz ierobežotu hidroelektrostaciju ģenerāciju.

ES dabasgāzes krājumi par 12 % zemāki kā pērn

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena oktobrī samazinājās par 1,24 % salīdzinājumā ar septembri un bija 31,94 EUR/MWh. Cenu kustību tirgū galvenokārt noteica sezonāli silti laikapstākļi un augsta vēja ģenerācija Eiropā, kas ierobežoja pieprasījuma pieaugumu. Turklāt saglabājās augsts SDG imports uz Eiropu.  Savukārt Eiropas Savienības dabasgāzes krātuvju aizpildījums mēneša laikā būtiski nemainījās un saglabājās 83 % līmenī, kas ir par 12 % zemāk pret iepriekšējo gadu.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) vidējā cena oktobrī samazinājās par 5 % attiecībā pret septembri, sasniedzot 63,95 USD/bbl, un turpināja saglabāties zem 70 USD/bbl līmeņa. Tirgū saglabājas prognozes par zemāku naftas  patēriņu, laikā, kad ir augsta naftas ieguve, izraisot pārpalikumu tirgū 2026. gadā. Starptautiskās enerģētikas aģentūras informē, ka prognozētais pārpalikums tiek novērtēts līdz pat 4 milj./bbl dienā. Šo pastiprina arī ASV rekordaugstā naftas ieguve 13,64 milj./bbl dienā. Kopējo tirgus noskaņojumu turpināja ietekmēt nenoteiktība par OPEC+ iegūšanas turpmāku politiku, kā arī tirdzniecības  saspīlējums starp  ASV un Ķīnu.

Eiropas emisijas kvotu Dec.25 kontrakta (EUA Futures) cena oktobrī pieauga par 3 % līdz 78,54 EUR/t, ko veicināja tirgus prognozes par ierobežotāku emisiju kvotu piedāvājumu 2026. gadā un tehniskie signāli par iespējamu cenu izrāvienu virs 80 EUR/t līmeņa. Cenu atbalstīja arī investoru garās pozīcijas un augošais pieprasījums, neraugoties uz nenoteiktajiem makroekonomiskajiem apstākļiem.

7.attēls Energoproduktu cenas (avots: ICE)