Cenu nosaka atjaunīgo energoresursu izstrāde

Karīna Viskuba, tirdzniecības analītiķe, tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo"

• Baltijā elektroenerģijas cenas pieaug
• Elektroenerģijas nākotnes kontraktiem lejupvērsta tendence
• Latvijā samazinās elektroenerģijas izstrāde  
• Sausākais maijs novērojumu vēsturē 
• Lejupslīde energoproduktu un emisijas kvotas tirgū

Maijā Baltijā bija novērotas atšķirīgas elektroenerģijas cenu kustības. Latvijā vidējā elektroenerģijas cena bija par 18 % lielāka nekā aprīlī, Lietuvā tā pieauga par 16 %, un abos tirdzniecības apgabalos cena vienoti bija 78,02 EUR/MWh. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas cena samazinājās par 1 % līdz vidēji 65,56 EUR/MWh. Maijā ikstundu cenas Baltijas reģionā svārstījās no -10,06 EUR/MWh līdz 629,10 EUR/MW. Tajā pašā laikā Nord Pool sistēmas cena kritās par 52 % līdz vidēji 37,59 EUR/MWh.

Maijā Nord Pool sistēmas cenas samazinājumu galvenokārt ietekmēja lielāka elektroenerģijas izstrāde no atjaunīgiem energoresursiem Ziemeļvalstīs. Vēja elektrostaciju ražošana pieauga par 16 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Turklāt siltāki laikapstākļi Ziemeļvalstīs paātrina sniega kušanu kalnos, tādējādi nodrošinot lielāku pieteci un elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās, kas pieauga par 2 % pret aprīļa datiem.   Elektroenerģijas patēriņš  Nord Pool reģionā samazinājās par 9 % pret aprīli, un bija par 4 % zemāks nekā šajā periodā pērn. Ziemeļvalstīs turpinās ikgadējā atomelektrostaciju apkopes darbu sezona, un maijā pieejamās jaudas īpatsvars no kopējās uzstādītās bija ap 72 %.

Tikmēr Baltijā elektroenerģijas cenu pieaugumu maijā ietekmēja zemāka elektroenerģijas izstrāde no atjaunīgajiem energoresursiem reģionā – hidroelektrostaciju izstrāde kritās par 67 %, kā arī vēja ģenerācija samazinājās par 22 %, salīdzinot ar mēnesi iepriekš. Tajā pašā laikā saules izstrāde Baltijā kāpa par 87 %, salīdzinot ar aprīļa datiem. Maijā enerģijas plūsma no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala pieauga par 51 % pret iepriekšējo mēnesi. Savukārt par 81 % lielāka enerģijas plūsma no Somijas atstāja lielāku ietekmi tieši uz elektroenerģijas cenu Igaunijā. Elektroenerģijas cenu starpība Baltijas reģionā ir skaidrojama ar pārvades sistēmas  jaudas samazinājumu starp Igauniju un Latviju par 13 %, salīdzinot ar aprīli.   

Elektroenerģijas nākotnes kontraktiem lejupvērsta tendence

Elektroenerģijas nākotnes kontraktiem maijā pārsvarā bija lejupvērsta tendence. Aizvadītajā mēnesī, sākoties sniega kušanai Ziemeļvalstu kalnos, reģionā palielinājās  elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, un tas atstāja lielāku ietekmi uz īsāka termiņa nākotnes kontraktiem. Turklāt energoproduktu un emisiju kvotu tirgos cenas samazinājās. Tajā pašā laikā hidroizstādes pieaugums, kā arī par normu zemāks nokrišņu daudzums ietekmēja hidrobilances samazinājumu no - 0,5 TWh zem normas mēneša sākumā līdz - 3,4 TWh zem normas maija beigās. 

Maijā sistēmas nākamā mēneša kontrakts (Nordic Futures) samazinājās par gandrīz 16 % pret aprīli, un tā vidējā cena bija 40,90 EUR/MWh. Maija nogalē kontrakts noslēdzās ar 36,33 EUR/MWh. Sistēmas 3. ceturkšņa kontraktam bija vērojamas mērenākas izmaiņas – cena samazinājās par 6 %, salīdzinot ar aprīļa datiem, līdz vidēji 50,80 UER/MWh, maiju noslēdzot ar 46,00 EUR/MWh. Tikmēr 2024. gada sistēmas kontrakta vidējā cena pieauga par aptuveni 1 % līdz 69,20 EUR/MWh, maija beigās cena samazinājās līdz 65,10 EUR/MWh.

Latvijas nākamā mēneša kontrakta vidējā cena maijā bija 80,55 EUR/MWh, kas ir kritums par 19 %, salīdzinot ar aprīli. Aizvadītā mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 72,58 EUR/MWh. Maijā Latvijas 3. ceturkšņa kontrakts, līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, samazinājās par 11 % līdz vidēji 84,53 EUR/MWh, maiju noslēdzot pie zemāka līmeņa – 72,70 EUR/MWh.

Latvijā samazinās elektroenerģijas izstrāde  

Maijā Baltijā tika patērēta 2 001 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6 %  mazāk nekā šajā periodā 2022. gadā, kā arī par 1 % mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Latvijā elektroenerģijas patēriņš kritās par 11 % pret iepriekšējā gada maija datiem, un tika patērētas 493 GWh. Aizvadītajā mēnesī Lietuvā elektroenerģijas pieprasījuma izmaiņa bija mērena – samazinājums par 4 % līdz 899 GWh. Igaunijā maija kopējais patēriņš bija 610 GWh jeb par 7 % mazāks nekā šajā periodā pērn.

Maijā elektroenerģijas izstrāde Baltijā kritās par 34 %, salīdzinot ar aprīli, un samazinājās par 23 % pret 2022. gada maiju, un bija 1 080 GWh. Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms bija 322 GWh, kas strauji kritās par 66 %, salīdzinot ar aprīli. Lietuvā elektroenerģijas ražošana bija tikai par 1 % zemāka nekā mēnesi iepriekš – 384 GWh. Tajā pašā laikā maijā Igaunijā izstrāde kāpa par 22 % līdz 374 GWh, salīdzinot ar mēnesi iepriekš.

Maijā Baltijas kopējās izstrādes attiecība pret elektroenerģijas patēriņu bija 54 %. Latvijā attiecība veidoja 65 %, Lietuvā šis īpatsvars palika 43 %, un Igaunijā kopējās ģenerācijas attiecība pret mēneša patēriņu veidoja 61 %. 

Sausākais maijs novērojumu vēsturē 

Saskaņā ar  LVĢMC datiem šis maijs kļuva par sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), jo kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 12,2 mm, kas ir 76 % zem mēneša normas (50,4 mm). Vidējā Daugavas ūdens pietece maijā samazinājās par 78 % pret aprīli līdz 622 m3/s un bija par 19 % zemāka nekā daudzgadu vidējais līmenis.

Latvenergo hidroelektrostacijās maijā tika saražotas 278 GWh elektroenerģijas, kas ir kritums par  69 %, salīdzinot ar aprīli, un par 10 % mazāk nekā iepriekšējā gada maijā. Tikmēr tirgus pieprasījuma trūkuma, kā arī TEC 2-1 energobloka nepieejamības apkopes darbu dēļ Latvenergo termoelektrostacijas maijā nestrādāja.

 

Lejupslīde energoproduktu un emisijas kvotas tirgū

Maijā jēlnaftas nākotnes kontrakta (Brent Crude) cena samazinājās par 9 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un bija 75,69 USD/bbl, maiju noslēdzot ar 72,66 USD/bbl.  

Aizvadītajā mēnesī naftas cenas samazinājumu ietekmēja pesimistiskas pasaules ekonomikas prognozes, centrālo banku procentu likmju celšana un jautājums par ASV iekšējā parāda griestu pacelšanu, kas mudināja investorus būt piesardzīgiem. Turklāt šie apstākļi radīja arī bažas par naftas pieprasījuma pieauguma palēnināšanos lielākajās naftas patērētājvalstīs. Mēneša beigās tirgū valdīja nenoteiktība saistībā ar OPEC+ lēmumu par turpmākām naftas ieguvies izmaiņām. 

Aizvadītajā mēnesī ogļu nākamā mēneša kontrakts (API2) saruka par 15 % līdz vidēji 109,90 USD/t. Maija nogalē kontrakta cenas  samazinājās līdz 95,50 USD/t.

Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī ogļu cenu samazinājumu maijā galvenokārt noteica augsti ogļu krājumi, zems pieprasījums un stabils piedāvājums Eiropā un Āzijā, kā arī zemākas dabasgāzes cenas.

Maijā dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) vidējā cena bija 32,58 EUR/MWh, kas kritās par 24 % pret aprīli, un mēneša beigās noslēdzās ar 24,56 EUR/MWh. 

Zemāks dabasgāzes pieprasījums labvēlīgu laikapstākļu rezultātā un augstas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes pozitīvi ietekmēja dabasgāzes krātuvju aizpildījuma tempus un veicināja dabasgāzes cenu lejupslīdi. Balstoties uz Gas Infrastructure Europe datiem, dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis maija beigās sasniedza 69 % un bija par 22 % lielāks nekā šajā periodā gadu iepriekš. 

Aizvadītajā mēnesī Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.23 kontraktam kopumā bija lejupvērsta tendence. Tā vidējā cena samazinājās par 7 % līdz 86,04 EUR/t, maija nogalē kontrakts noslēdzās ar 81,02 EUR/t. 

Emisijas kvotu cenu svārstīgumu maijā ietekmēja mainīgs izsoļu apjomu piedāvājums tirgū. Tomēr cenas samazinājumu mēneša griezumā ietekmēja zemas dabasgāzes cenas, tādēļ ražošanā bija vērojama atteikšanās no oglēm, lai pārietu uz dabasgāzi, un tādējādi samazinājās pieprasījums pēc emisiju kvotām.