Dabasgāzes tirgū joprojām jābūt piesardzīgiem

Rodika Prohorova, AS "Latvenergo" vecākā tirdzniecības analītiķe.

Aizvadītā gada izskaņā Eiropas dabasgāzes vairumtirgū cena kritās, un to  ietekmēja patēriņa samazinājums, resursa dārdzība, energotaupības un  energoefektivitātes pasākumi, kā arī īpaši strauja AER jaudu būvniecība.  Tomēr joprojām dabasgāzes tirgū jābūt piesardzīgiem, turklāt prognozēt gāzes cenu tendences ir kļuvis teju neiespējami.

2022. gada decembra vidū Eiropas dabasgāzes vairumtirgū cena strauji kritās  no vidēji 140 EUR/MWh līdz 80 EUR/MWh. 2023. gada janvārī nākamā mēneša  kontrakta cena svārstījusies no 55 EUR/MWh līdz 77 EUR/MWh. Atceroties  dabasgāzes pīķa cenas virs 300 EUR/MWh 2022. gadā, tomēr jāsaka — vēl  joprojām arī šī brīža cenas joprojām ir divas reizes augstākas nekā vēsturiski  10 gadu vidējais līmenis ap 30 EUR/MWh.

Patēriņš ir būtiski sarucis gan rūpniecībā, gan pakalpojumos, gan arī privātajā sfērā,  ko nosaka gan ekonomikas tempa kritums, resursu dārdzība, energotaupības un energoefektivitātes pasākumi, un it īpaši nemitīgi strauja AER jaudubūvniecība. Globālajā tirgū dabasgāzes piedāvājums sedz aktuālo pieprasījumu, piemēram,  Ķīnā dabasgāzes krājumi ir augstā līmenī, un rūpniecības patēriņš vēl nav  uzņēmis pilnus apgriezienus pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas.  Eiropa aktīvi pārplāno bilanci un turpina papildināt sašķidrinātās dabasgāzes  (SDG) iepirkumus, līdz ar to SDG kravas dodas uz Eiropu, tur veidojot arvien  lielāku dabasgāzes piedāvājumu, kopsummā sniedzot Eiropai alternatīvu —  atsakoties no Krievijas piegādēm un dabasgāzes krātuves aizpildot virs 95%, kā  arī sasniedzot reģiona apgādes drošību šī gada ziemai. Janvāra sākumā Eiropā  dabasgāzes krātuvju aizpildījums bija 82 %, kas ir gandrīz divas reizes augstāks  nekā attiecīgajā periodā pērn, kad aizpildījums bija 47 %, šogad līmenis ir virs  pēdējo piecu gadu vidējā aizpildījuma, kas ir 63 % atzīme.

Turklāt būtisks faktors, kas ietekmē dabasgāzes cenu, šī gada ziemas sezonā  ir netipiski silti laikapstākļi Eiropā, kas ietekmēja dabasgāzes pieprasījumu  galvenokārt siltumenerģijas izstrādē. Janvāra sākumā vairākās Eiropas valstīs,  tai skaitā arī Latvijā, tika pārspēti vēsturiskie siltuma rekordi, līdz janvāra vidum  gaisa temperatūra kontinentā bija vidēji +2° C līdz +7° C virs normas (atsevišķās  dienās maksimāli pat līdz neticamiem +20° C virs normas). Vienlaikus kopā ar temperatūras svārstībām janvārī periodiski guvām arī vēja izstrādi virs sezonālās  normas, kas, piemēram, Vācijā sasniedza 50 GWh stundā, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā sezonālā norma — ap 20 GWh. Ja laiks ir silts un vējains, tad siltuma  pieprasījums ir zems, elektroenerģija tiek ražota vēja turbīnās, un fosilo kurināmo  energoresursu pieprasījums atkāpjas par aptuveni 20 % līdz 35 % pret 10 gadu vidējo līmeni.

Šobrīd tirgus dalībniekiem ir radusies pārliecība, ka "panika dabasgāzes tirgū", ko  mēs piedzīvojām iepriekšējā gadā, ir beigusies, un šī gada ziemas sezonai Eiropa  ir nodrošinājusies ar dabasgāzi, tomēr joprojām jābūt brīdinoši piesardzīgiem, jo  krīze, ko ir izraisījis Krievijas karš Ukrainā, ir vēl tālu no noslēguma. 

Daudzo neskaidrību dēļ Eiropā, kur dabasgāzes patēriņā liela ietekme ir  laikapstākļiem un piegādes stabilitātei, kā arī politiskajiem notikumiem,  prognozēt cenu tendences ir kļuvis teju neiespējami.