Daugavā zivīm sācies nārsta laiks

Ilvija Līvmane, AS "Latvenergo" Komunikācijas projektu vadītāja

Šobrīd Daugavā pilnā sparā norit nārsta laiks. Maija pirmajā nedēļā ieliktajās zivju nārsta ligzdās ir iznērsti ikri. Dabā viss notiek neprognozējami, un šogad nārsts ir sācies agrāk nekā iepriekšējos gados. No šodienas AS "Latvenergo" mājaslapā: latvenergo.lv/tiesraide redzama videotiešraide no Lielvārdes, kurā iespējams vērot zivju nārstu.

Aprīļa beigās un maija pirmajā nedēļā biedrības "Mēs zivīm" pārstāvji Daugavā pie Kaibalas, Ikšķiles un Klintaines ievietoja Latvenergo darbinieku izgatavotās 450 mākslīgās zivju nārsta ligzdas. Lai arī laikapstākļi ir vēsi un naktīs pat vērojamas ļoti zemas temperatūras, zivis ir sākušas nārstot. 

Visvairāk ligzdās nārsto raudas un brekši, bet ir novērots, ka tajās nārsto arī asari. Zivju nārsta "pulkstenim" var sekot, novērojot koku ziedēšanas laiku – dabā raudu nārsta laiks ir, kad zied kļavas, bet brekši nārstošanai izvēlas ievu ziedēšanas laiku.

Nedēļas laikā pēc nārsta ligzdu ievietošanas upē nārstojošās zivis iznērš tajās ikrus, kas pieķeras pie egļu zariem, un, atrodoties ūdenī, veiksmīgi attīstās par zivju mazuļiem. Mākslīgās ligzdas šajā laika periodā regulāri tiek apsekotas un kontrolētas, nepieciešamības gadījumā arī pārvietotas un izskalotas no upes sanesumiem. Ligzdu uzraudzību veic biedrības "Mēs zivīm" pārstāvji.

Viena ligzda ir mājvieta aptuveni 50 000 ikru. Izšķiļoties no tiem, mazās zivtiņas vēl dažas dienas pavada ligzdu tuvumā. Kopumā no ligzdā iznērstajiem ikriem izdzīvo 5 – 10 % zivju mazuļu. Pirmo dzīves periodu, kamēr mazuļi vēl uzturas zivju ligzdu tuvumā, iespējams vērot tiešraides kamerā: latvenergo.lv/tiesraide.

Zivju ligzdu izvietošanas cikls no to izgatavošanas līdz brīdim, kad nārsts ir beidzies, ir ikgadējs un viens no Latvenergo ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. AS "Latvenergo" ir svarīga gan videi draudzīga elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, gan vienlaikus arī apkārtējās vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, veicinot zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu. 

Šogad Daugavā ielaidīs 524 779 lašu un taimiņu mazuļu

Šajā nedēļā turpinās lašu un taimiņu mazuļu ielaišana Daugavā, Bolderājā. AS "Latvenergo" zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros šogad Daugavā tiks ielaists vairāk nekā 500 tūkstoši šo sugu zivju mazuļu. 

Šobrīd zivju audzētavās notiek aktīva rosība un ir sākusies lašu un taimiņu mazuļu laišana Latvijas upēs. Zivis tiek audzētas apstākļos, kas ir maksimāli pietuvināti dabiskajiem, lai pēc izlaišanas Daugavā tie veiksmīgi iedzīvojas un izaug. 

2023. gadā Daugavas grīvā ielaidīs ap   469 279 viengadīgu lašu un  ap 55000  taimiņu mazuļu (smoltu), kā arī 500 divgadīgu taimiņu mazuļu, kas izaudzēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Tomes un Doles zivjaudzētavās. 

Mazuļu vešana tiek organizēta ar speciālo transportu, un vienā atvestajā kravā ir vidēji 27 000 lašu mazuļu. Šogad laša mazuļa vidējais svars sasniedz 28,3 gramu, taimiņa svars – 20,6 grami, savukārt divgadīga taimiņa svars – 64,2 grami. 

Jau devīto gadu lašu un taimiņu smolti  pirms ielaišanas tiek iezīmēti, nogriežot taukspuru. Metode palīdz speciālistiem un makšķerniekiem atpazīt pieaugušus mākslīgi audzētos lašus no tādiem, kas dabiskā ceļā upēs iznārstojuši un attīstījušies. Tādējādi speciālisti var veikt izpēti par to, cik no ielaistajiem zivju mazuļiem pēc 2-3 jūrā pavadītiem gadiem atgriežas upēs uz nārstu. No zvejnieku lomiem un vaislinieku nozvejas iegūtie dati liecina, ka pēdējos gados lielākā daļa no Daugavas lašiem un taimiņiem, kas no jūras uz nārstu atgriežas upē, ir ar nogrieztu taukspuru.

Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek vismaz 6 300 000 zivju mazuļu un kāpuru ielaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam veic z/i "BIOR". 2023. gada pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri, jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši un zandarti, augustā un septembrī arī zandarti un vimbas.

AS "Latvenergo" ir svarīga gan videi draudzīga elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, gan vienlaikus arī apkārtējās vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, nodrošinot pasākumu kompleksus zivju resursu aizsardzībai un atjaunošanai. 

AS "Latvenergo" ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā 1,2  miljoni eiro (1 289 902 EUR).