Daugavas HES rekonstrukcija – zaļās enerģijas ražošanas palielināšanai

Andris Zēģele, AS "Latvenergo" HES tehniskais direktors

AS "Latvenergo" Daugavas hidroelektrostacijas ir valstiski un stratēģiski svarīgas būves, tādēļ uzņēmums turpina darbu ar rekonstrukcijas programmu un paredz šogad noslēgt līgumus Pļaviņu un Ķeguma HES hidroagregātu rekonstrukcijai. Pēdējo nerekonstruēto hidroagregātu rekonstrukciju pārtrauca ģeopolitisko notikumu izraisītās sankcijas pret agresorvalsti, kas iesāktos darbus lika pārtraukt divas reizes. Kopējais līdz šim ieguldīto investīciju apjoms rekonstrukcijas programmā pārsniedz 200 miljonus EUR.

Hidroelektrostaciju droša ekspluatācija ir nepārtraukts process, tādēļ ik gadu AS "Latvenergo" ne tikai atjauno hidrotehniskās būves, bet arī investē Daugavas HES iekārtu atjaunošanā un hidroagregātu rekonstrukcijā. Programma paredz veikt hidroagregātu rekonstrukciju, kas nodrošinās to darbību vairāk nekā 40 gadu, palielinās lietderīgumu un uzstādīto jaudu (Pļaviņu un Ķeguma HES). 

Šobrīd turpinās Pļaviņu HES 3. hidroagregāta un Ķeguma HES 5. un 6.  hidroegregātu rekonstrukcijas uzsākšanas darbu process, kura ietvaros ir paveikta tirgus izpēte un sākusies tehniskās specifikācijas izstrāde. Līdz 2023. gada beigām ir plānots realizēt iepirkumu procedūras un noslēgt rekonstrukcijas līgumus darbu sākšanai. Hidroagregātu rekonstrukcija paredz pilnīgi visu mezglu pārbūvi, izmantojot no jauna sagatavotus komplektējošos elementus. 

Pļaviņu HES trešā hidroagregāta rekonstrukcija palielinās stacijas uzstādītās jaudas pieaugumu par 14 MW, savukārt Ķeguma HES abu hidroagregātu rekonstrukcija attiecīgi par 16 MW, bet lietderība abās stacijās pieaugs par aptuveni 3-4 %. 

Pļaviņu HES pēc uzstādītās jaudas ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Būtiski uzsvērt, ka Pļaviņu HES pirmo trīs hidroagregātu rekonstrukcija sākās 1995. gadā, un tie pēc rekonstrukcijas sekmīgi ražo elektroenerģiju jau 27 gadus. Ķeguma HES rekonstrukcijas darbu apjoms ir līdzīgs kā Pļaviņu HES – tas paredz visu iekārtu atjaunošanu, tehnisko un ekonomisko parametru uzlabošanu, palielinot hidroagregātu lietderības koeficientu un jaudu. AS "Latvenergo" plāno Pļaviņu HES rekonstrukciju pabeigt 2025. gada 2. ceturksnī, bet Ķeguma HES – 2026. gada 2. ceturksnī.

AS "Latvenergo", veicot regulāru iekārtu un būvju monitoringu, uzturēšanu, atjaunošanu un pārbūvi, garantē hidroelektrostaciju darbību, kas Latvijā ir stūrakmens zaļās enerģijas ražošanai. No 2023. gada sākuma Daugavas hidroelektrostacijas lielāko daļu ražošanas laika ir nodrošinājusi valsti ar nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu, kas ļauj gan uzņēmumam, gan valstij atrasties eksportētāja pozīcijā un pozitīvi ietekmēt elektroenerģijas cenu Nord Pool biržā.

Iespējams, Daugavā arī turpmāk ziemā un pavasarī kļūs bagātāki ar ūdeni 

Šis gads ieies vēsturē kā astoņpadsmitais kopš Pļaviņu HES izbūves, kad ūdens pietece pārsniegusi 3000 m3/s. Šī gada pavasara palu pieteces maksimums bija 10. aprīlī, ūdens apjomam sasniedzot 3443 m3/s. Kopš 1966. gada ir bijuši tikai 4 gadi, kad pietece pārsniegusi 4000 m3/s, un vēsturiski lielākā fiksēta 1981. gadā (4530 m3/s). Lielākā pietece Daugavā ir novērota 1931. gadā, kad tā sasniedza 8380 m3/s.

Šogad pienāca arī brīdis, kad pietece upē pārsniedza elektroenerģijas ražošanai lietderīgi izmantojamo ūdens daudzumu un bija jāatver aizvari visās Daugavas HES. Šāda nepieciešamība pēdējo reizi tika novērota 2013. gadā. AS "Latvenergo" hidroelektrostaciju tehniskās vadības funkcijas personāls strādā paaugstinātas spriedzes apstākļos, lai nodrošinātu hidroelektrostaciju darbu. Hidrotehniskās būves un iekārtas bija sagatavotas darbam šajā sarežģītajā periodā. 

Pavasara palos hidroelektrostacijās ir savi drošas ekspluatācijas nosacījumi, kas īpaši jāievēro šajā periodā. Piemēram, tuvojoties ūdens pieteces pieaugumam, ūdenskrātuvēs tiek pazemināts ūdens līmenis, kas tiek darīts, lai izslēgtu dambju pārplūšanas risku. AS "Latvenergo" ir atbildīga par hidroelektrostaciju dambjiem 21 km garumā – 4 km Pļaviņu HES, 2 km Ķeguma HES, 15 km Rīgas HES, kuri tiek regulāri apsekoti un atjaunoti. AS "Latvenergo" atbildīgajām struktūrvienībām viens no plānošanas rīkiem HES ūdenslīmeņiem ūdenskrātuvē ir LVĢMC prognozes un veiktais Daugavas augšteces monitorings. Tiek vērtēts, kādas ir prognozes un reālā situācija ar pieteci, nokrišņu daudzumu un gaisa temperatūru, attiecīgi tiek plānots saražotais elektroenerģijas daudzums līdztekus līmeņiem Daugavas ūdenskrātuvēs.

Šī gada ziemā un pavasarī Daugavā novērojām būtisku ūdens pieteces pieaugumu, kas mainīja pēdējo gadu pieredzi, kad ūdens pieaugums bija pakāpenisks un salīdzinoši neliels, un to lielākoties piedzīvojām tikai pavasara palos. Tādējādi ūdens pārbagātība ir pagarinājusi palu maksimuma periodu par vairākām nedēļām. Tomēr joprojām dabā pali ir ikgadēja parādība, kas ir vērojama arī Daugavas sateces baseinā, savukārt plūdi – stihiska nelaime, kas nenotiek katru gadu, bet kuru var prognozēt un savlaicīgi tai gatavoties, izmantojot ne tikai iepriekšējo gadu, bet pat vairāku paaudžu pieredzi. Atskatoties vēsturē, redzam, ka pali un plūdi Daugavas sateces baseinā ir bijuši vienmēr, un tā ir parādība, kas pastāvējusi arī pirms HES izbūves, – nepieredzēta apjoma plūdi ir novēroti vēl 1931., 1951., 1956. gadā. Tādēļ jāuzsver tieši pretējais efekts, ka pirms Pļaviņu HES izbūves palu ūdeņi regulāri applūdināja lielas teritorijas lejpus Pļaviņām, bet šādi plūdi, piem., Jaunjelgavā kopš Pļaviņu HES uzbūvēšanas vairs nav novēroti.

Pēdējā laika novērojumi liecina, ka ir ļoti iespējams, ka arī turpmāk ziemas un pavasara periodi kļūs ūdens bagātāki un garāki, bet samazināsies izteikts pieteces pīķis, kā tas ir bijis līdz šim, savukārt vasaras būs ar garākiem karstuma periodiem un vēl sausākas, kas negatīvi ietekmēs arī pieteci upēs.