Daugavas HES veiksmīgi izmanto pavasara palu periodu

Andris Zēģele, AS "Latvenergo" HES tehniskais direktors

Kā liecina Eurostat dati, Latvija ik gadu ierindojas starp zaļākajām valstīm Eiropā, un šeit ļoti svarīga loma ir mūsu hidroelektrostacijām: Pļaviņu HES, Ķeguma HES un Rīgas HES. Daugavā pašlaik ir palu periods, tādēļ hidroelektrostacijas ar pilnu jaudu intensīvi ražo zaļo enerģiju. Tas, cik veiksmīgs ir palu laiks, ik gadu visvairāk atkarīgs no diviem faktoriem – ūdens daudzuma un staciju gatavības darbam intensīvos apstākļos. Kā veicas šopavasar?

Aizvadītā ziema bija ar sen nepieredzētu sniega daudzumu un salīdzinoši ilgu periodu, kurā valdīja zema gaisa temperatūra.  Daugavas sateces baseinā upēm izveidojās līdz pat 0,3 m bieza ledus sega, zem kuras vietām lokāli uzkrājās līdz pat 2 m bieza vižņu kārta. Sākotnēji šķita – visas pazīmes liecina par to, ka šādai ziemai jāseko lieliem pavasara plūdiem, taču tas nenotika. 

Aizvadītā gada  otrajā pusgadā  novērojām zemāku nokrišņu daudzumu, turklāt  pavasarī sākās pakāpenisks atkušņa periods, kad neliela temperatūra virs nulles  dienas laikā mijās ar salu nakts stundās. Šāds periods  2021. gadā sākās salīdzinoši agri, un tam nesekoja lieli pavasara nokrišņi, un tas ļāva visam izkust pakāpeniski, akumulēties gruntī un upē, un tad notecēt, neradot nedz lielus plūdus, nedz arī ledus sastrēgumus. Arī Krievijas un Baltkrievijas teritorijās, kur atrodas apmēram 70 % no Daugavas sateces baseina, bija novērojami līdzīgi hidroloģiskie un klimatiskie apstākļi.

Šie apstākļi noteica arī pieteces apjomu Daugavā. Lai arī ir tas ir lielāks par ilggadēji novēroto gada pirmajā ceturksnī (567 m3/s), ūdens apjoms tomēr ir mazāks par 2020. gada 1. ceturksnī novēroto – attiecīgi 588 m3/s un 949 m3/s. 

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozi no aprīļa pirmās dekādes sākuma būs vērojams ūdens pieteces pieaugums, kas robežās no 1000 m3/s līdz 1200 m3/s saglabāsies visu aprīli un ļaus paaugstināta pieprasījuma brīžos strādāt praktiski ar visu Daugavas HES pieejamo jaudu.  Laikapstākļus un ūdens daudzumu šai  pavasara palu periodā AS "Latvenergo" spēj izmantot iespējami vislabākajā veidā. Šī gada pirmajā ceturksnī esam saražojuši  768 GWh elektroenerģijas.

Jau 2013. gadā AS "Latvenergo" uzsāka Daugavas hidroagregātu rekonstrukcijas programmas pēdējo posmu, un pēc tā pabeigšanas būs atjaunoti visi staciju hidroagregāti. Šī gada sākumā secīgi tika pabeigta deviņpadsmitā hidroagregāta rekonstrukcija, vēl ir atlikuši darbi ar vienu hidroagragātu Rīgas un Pļaviņu HES, bet Ķeguma HES jārekonstruē divi hidroagregāti. Rekonstrukcijas darbi ļauj palielināt hidroagregātu uzstādīto jaudu par  aptuveni par 5 %, bet  lietderības koeficientu aptuveni par 4 %, turklāt  par 40 gadiem tiek pagarināts hidroagregātu  ekspluatācijas periods. Piemēram, Pļaviņu HES pēdējā rekonstruētā hidroagregāta jauda tika palielināta par 14 MW, bet lietderības koeficients  par 3,9 %. Veikto rekonstrukcijas darbu rezultātā, kas tika sākti vēl 1995. gadā, kopējā Pļaviņu HES jauda ir pieaugusi no 825 līdz 906,7 MW. Ja  salīdzinām Rīgas HES viena hidroagregāta ūdens patēriņu pusgada periodā ar tādiem pašiem  nosacījumiem pirms un pēc rekonstrukcijas, tad elektroenerģijas ražošanai pašlaik tiek izmantots aptuveni par 64 miljoniem  kubikmetru mazāk ūdens, tādēļ iespējams  papildus saražot  aptuveni 2700 MWh elektroenerģijas. Ar šādu elektroenerģijas daudzumu mēnesī pietiktu vairāk nekā tūkstoš mājsaimniecībām.   

Citiem vārdiem – mūsu ieguldītais darbs hidroelektrostaciju rekonstrukciju jomā dod iespēju saražot vairāk zaļās enerģijas. AS "Latvenergo" šobrīd veic Eiropas enerģijas sertifikācijas sistēmas izcelsmes apliecinājuma (European Energy Certificate System) saņemšanas procesu, apliecinot Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas zaļo izcelsmi.  

Daugavas hidroelektrostacijas ir Latvijas atjaunīgo energoresursu pamatu pamats, kas katru gadu saražo aptuveni 60 % no valstī saražotās zaļās elektroenerģijas. Gan no uzņēmuma, gan  nacionālajā līmenī ir ļoti svarīgi turpināt šo zaļās elektroenerģijas ražošanas aktīvu uzturēšana atbilstošā stāvoklī, tādēļ rekonstrukcijā ieguldītais darbs ir tik svarīgs. Palielinot ražošanas jaudu un hidroagregātu lietderību, palielinās arī valstī saražotās  zaļās elektroenerģijas apjoms.

Vienlaikus jāatceras, ka atkarībā no pieteces svārstībām Daugavā mainās hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzums gan dienas, gan mēneša, gan gada griezumā, un, kā jau iepriekš esmu apgalvojis,  mūsu ilggadējā pieredze liecina, ka divu vienādu laika periodu jeb divu vienādu pavasaru nav.