Drošs Latvenergo drošā dabasgāzes tirgū

Jānis Kalējs, AS "Latvenergo" Enerģijas vairumtirdzniecības funkcijas darījumu vadītājs

Divu gadu laikā Eiropas dabasgāzes tirgus ir būtiski pārkārtojies, un noticis pielāgošanās process, kopš Eiropa sāka atteikties no Krievijas gāzes importa pēc tās iebrukuma Ukrainā. Eiropa jaunu bilances līdzsvaru iegūst ar jaunu sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļu izbūvēm un piegādēm.  

Pēdējo divu gadu laikā Eiropas dabasgāzes tirgus darbības principi ir ievērojami mainījušies. Apbrīnojami īsā laikā dalībvalstīm bija jāaizstāj dabasgāzes piegādes no Krievijas un paralēli jānodrošinās, ka gāze pietiks. Līdz ar to ES dalībvalstīm tika uzlikti obligātie krātuvju piepildījuma līmeņi, kā arī, veicinot solidaritāti, izveidota vienotā ES dabasgāzes iepirkšanās platforma, tādējādi cenšoties nodrošināt pietiekamas un daudzveidīgas dabasgāzes piegādes 2023./2024. gada ziemai ES valstīs. Protams, liels faktors arī bijis kopējais ES dabasgāzes patēriņa samazinājums gan cenu, gan laikapstākļu, gan lietotāju ieradumu izmaiņu rezultātā.

Šo notikumu rezultātā ir notikušas divas būtiskas lietas. Pirmkārt, Eiropā pieredzēts pēdējo gadu laikā augstākais dabasgāzes krātuvju aizpildījums. 2023./2024. gada krātuves sezona Eiropā iesākās ar tikpat kā 100 % krātuvju piepildījumu, tajā skaitā mūsu pašu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kurā savas dabasgāzes rezerves uzglabā arī Latvenergo. Zīmīgi, ka bez krātuvēm Eiropā tirgotāji šoziem sāka uzglabāt gāzi arī Ukrainas krātuvēs. Arī šobrīd atbilstoši Aggregate Gas Storage Inventory datiem Eiropas kopējais krātuvju aizpildījums ir ap 75 %.

Otrkārt – kritiskās infrastruktūras nodrošinājums. Eiropa zibenīgā ātrumā pusotra gada laikā ir spējusi izbūvēt gan jaunus infrastruktūras savienojumus starp valstīm, gan SDG termināļus. Piemēram, Vācijā, kurai 2022. gada vēl nebija neviens SDG terminālis, šobrīd jau ir četri, un, starp citu, to komerciālo vadību kopš šā gada 10. janvāra nodrošina mums visiem jau labi zināmā Klaipēdas SDG termināļa speciālisti.

Situācija Baltijā

Arī mūsu reģionā notikušas ievērojamas izmaiņas. Baltijas valstīs kopš 2023. gada 1. janvāra Krievijas izcelsmes dabasgāzes imports ir aizliegts ar likumu.  Savukārt 2023. gada sākumā mūsu reģionā papildus Klaipēdas SDG terminālim savu komerciālo darbību uzsāka vēl viens SDG terminālis – Inko, Somijā. Šis terminālis šobrīd burtiski glābj Somijas enerģētiku – gan rūpnieciskos, gan centralizētās siltumapgādes, gan privātos dabasgāzes patērētājus, jo 2023. gada oktobrī, velkot kuģa enkuru pa jūras dzelmi, tika sabojāts Somijas – Igaunijas gāzes vads, kas kalpoja kā alternatīvs dabasgāzes piegāžu avots šim tirgum.

Runājot par Baltiju, jāņem vērā, ka kopš 2022. gada pavasara darbojas Polijas-Lietuvas dabasgāzes starpsavienojums GIPL. Caur šo gāzes vadu atkarībā no cenu situācijas dabasgāze mūsu reģionam var tikt piegādāta no Rietumeiropas. GIPL, papildu piegādēm no Klaipēdas SDG termināļa, noteikti lielā mērā palīdzēja reģionam sagatavoties un nodrošināt krātuves rezerves iepriekšējai – 2022./2023. gada ziemai.

Latvijas dabasgāzes patēriņš un nākotnes prognozes

Pēc 2022. un daļēji 2023. gada augstajām dabasgāzes cenām, kā arī ieviesto energoresursu taupības pasākumu rezultātā dabasgāzes patēriņa samazinājums noticis arī Latvijā. Ja raugāmies pret 2021. gadu, tad Latvijas dabasgāzes patēriņš ir samazinājies par aptuveni 30 %. Vai, stabilizējoties cenām, dabasgāzes patēriņš atkal varētu pieaugt? Jā – šāda tendence varētu būt. Vai tas atgriezīsies 2021. gada līmenī? Diez vai. Šeit ir jāņem vērā tas, ka ir lietotāji, kuri pilnībā nomainījuši izmantojamo resursu un no dabasgāzes pārgāja uz alternatīviem kurināmiem, piemēram, šķeldu – tātad šis dabasgāzes patēriņš tuvākajā desmitgadē un arī pēc tam diez vai atgriezīsies. Tāpat ir jāņem vērā, ka gan iepriekšējos divos gados, gan nākamajos mūsu reģionā tiks izbūvētas ievērojamas atjaunīgo energoresursu ģenerācijas jaudas – vēja un saules parki. Tas nozīmē, ka arvien lielāks apjoms elektrības tiks saražots ar šiem resursiem, aizstājot fosilo kurināmo, kas mūsu reģionā lielākoties ir bijusi dabasgāze. Arī Latvenergo cītīgi strādā ar atjaunīgo energoresursu projektu realizāciju un tuvākajos gados ievērojami palielinās to īpatsvaru savā elektrību ražojošo jaudu portfelī.

Dabasgāzes cenu situācija – joprojām svārstīga

Tāpat kā Eiropā, arī mūsu reģionā notiekošajos dabasgāzes darījumos references cena ir Nīderlandes TTF biržas cena. Tā tas ir bijis, kad gāze tika piegādāta pa cauruļvadu no Krievijas, tā tas ir arī tagad, kad tā tiek piegādāta sašķidrinātā veidā ar kuģiem. Cenu vairāk nosaka pieprasījuma-piedāvājuma efekts, nevis transportēšanas veids. Raksta tapšanas brīdī TTF nākotnes cenas svārstās 28-35 EUR/MWh robežās, jo Eiropas krātuvēs ir augsts piepildījums,  un vērojams patēriņa samazinājums. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka dabasgāzes tirgus joprojām ir un arī turpmākos vismaz divus-trīs gadus būs ļoti saspringts un svārstīgs, un jebkādi globāli notikumi var ietekmēt cenu svārstību par vairākiem EUR/MWh dienas laikā. Nav izslēgts, ka dažādu neparedzamu globālu notikumu rezultātā dabasgāzes cenas var atkal piedzīvot kādu kāpumu. 

Latvenergo dabasgāzes tirgū

Kas attiecas uz Latvenergo, tad jau 2022. gadā uzņēmums noslēdza ilgtermiņa izmantošanas līgumu ar Klaipēdas termināli, kas turpmākos deviņus gadus elektrības un siltuma ražošanai, kā arī mūsu klientu patēriņa vajadzībām ļaus importēt dabasgāzi no Norvēģijas, ASV un citām valstīm. Apkures sezonā dabasgāzes piegāde gan pašpatēriņam, gan Latvenergo klientiem notiek kombinācijā ar vasarā iesūknēto gāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un regulārām ikdienas dabasgāzes piegādēm no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa. 2024. – 2026. gadam, iepirkuma rezultātā, AS "Latvenergo" arī ir noslēgusi SDG piegādes līgumu ar pasaules vienu no lielākajiem dabasgāzes ražotājiem – Norvēģijas uzņēmumu Equinor ASA (savulaik Latvijā zināms kā Statoil). Šajā periodā kopā tiks piegādātas 6 SDG kravas jeb aptuveni 6 teravatstundas (TWh) gāzes – pa divām SDG kravām katru gadu. Dabasgāzes piegāde notiks, izmantojot Klaipēdas SDG termināli. Bez šī vidēja termiņa darījuma Latvenergo turpina veikt arī regulārus īstermiņa (SPOT) SDG iepirkumus, tādējādi garantējot dabasgāzes piegāžu drošību TEC elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas vajadzībām, kā arī dabasgāzes realizācijai klientiem Baltijā.

Latvenergo ir lielākais dabasgāzes patērētājs Latvijā, patērējot turpat vai pusi no Latvijas gada patēriņa, ražojot elektroenerģiju un siltumu TEC stacijās. Tāpat arī Latvenergo meitas uzņēmums Elektrum tirgo ne tikai elektrību, bet arī sekmīgi darbojas dabasgāzes tirgū, piedāvājot dabasgāzes produktus mājsaimniecībām Latvijā un juridiskajām personām visā Baltijā. Latvenergo arī aktīvi veic dabasgāzes vairumtirdzniecības darījumus, sadarbojoties ar dažādiem starptautiskiem partneriem.