Drošums šodien un ilgtermiņā

Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Latvenergo jaunajā stratēģijā viens no uzņēmuma mērķiem ir palielināt atjaunīgo energoresursu ģenerācijas portfeli un koncentrēt savus resursus uz vēja un saules elektrostaciju attīstību, lai 2026. gadā sasniegtu kopējo jaudu 600 MW. Gandarījums, ka šai virzienā ir sekmes, un uzņēmumā sākam daudz straujāk strādāt ar konkrētiem projektiem reģionos. 

Vēl pirms pieciem gadiem būtisks faktors, kas bremzēja VES būvniecību, bija izmaksas, tagad situācija ir mainījusies, un tas mums dod iespēju projektus realizēt straujāk.  

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" vēja enerģijas kopprojektā tiek plānotas   investīcijas vairāku miljonu eiro apmērā, šie līdzekļi tiks iegūti, emitējot Latvenergo zaļās obligācijas – tā esam iecerējuši attīstīt savus atjaunīgo energoresursu projektus. Kopprojekta attīstīšanā iesaistītie citu valstu eksperti un pētījumi norāda, ka tieši sadarbībā īstenoti lielu jaudu projekti ir visefektīvākie. Sadarbības kopprojekts ir balstīts uz rūpīgi izstrādātiem aprēķiniem, kur vairākus gadus veikti vēja mērījumi meža zemēs un teritorijās, kā arī izpētes darbi tehnoloģiju attīstības jomā. 

Valdība ir uzdevusi abām kapitālsabiedrībām īstenot valstiska mēroga stratēģisku projektu ar uzņēmumu rīcībā esošo kapacitāti. Tādēļ ar augstu atbildību pret nacionālajiem resursiem, apzinoties to vērtību, strādāsim kopējam valsts labumam, un šajā projektā gūtie ienākumi paliks Latvijā. 

Tomēr būtisks laiks būs jāvelta sabiedrības izglītošanai un komunikācijai pašvaldībās. AS "Latvenergo" mainīs līdz šim pastāvošo investoru praksi Latvijā, paredzot biznesa plānā kompensējošus maksājumus pašvaldībām, lai vietējie iedzīvotāji saņemtu jūtamu tiešu ieguvumu no vēja staciju ražošanas, sekmējot mūsu planētas un vides ilgtspēju.

Turklāt Latvenergo darbība un tās sāktais VES attīstīšanas process dos iespēju arī citiem attīstītājiem realizēt savus AER projektus, kā arī sekmēs jaunu vietējo uzņēmēju iespējas izveidot un stiprināt pieredzi vēja elektrostaciju piegādes procesos. Nākotnē šos produktus un pakalpojumus būs iespējams eksportēt, tādējādi Latvija kļūs gan energoneatkarīgāka, gan kāpinās eksporta apjomus.

Marta sākumā valdības uzdevumā Latvenergo iegādājās aptuveni 2 teravatstundas (TWh) gāzes AS "Latvenergo" termoelektrostaciju ražošanas apgādes drošumam. Noslēgtie līgumi paredz sašķidrinātās dabasgāzes piegādi uz Klaipēdas termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā. Šobrīd tiek izvērtētas arī citas iespējas ilgtermiņa līgumiem ar izdevīgiem nosacījumiem. AS "Latvenergo" skatās dažādus variantus. 

Nākamais ilgtermiņa virziens, kurā Latvenergo plāno darboties, ir ūdeņraža tehnoloģiju izmantošana. Pašlaik strādājam ar pilotprojekta vīziju. Tā paredz, ka tiks ražots zaļais ūdeņradis, izmantojot polimēru elektrolīta membrānas elektrolīzes iekārtu un elektroenerģiju no TEC-2 saules baterijām, plānotās AS "Latvenergo" vēja elektrostacijas Priekules novadā vai Daugavas HES. Saražotais ūdeņradis tiks uzglabāts vai izmantots uzreiz sadedzināšanai gāzes turbīnās TEC-2. Pirms sadedzināšanas iegūtais ūdeņradis tiks sajaukts ar dabasgāzi sajaukšanas blokā. Tās īpatsvars gāzes maisījumā nedrīkst pārsniegt 5 %, lai neietekmētu TEC-2 iekārtu darbību. Ūdeņraža uzglabāšana ir paredzēta tā vēlākai izmantošanai TEC-2 elektrisko ģeneratoru dzesēšanai un/vai pārdošanai ārējiem lietotājiem, piemēram, transporta uzņēmumiem. 

Saskaņā ar Latvenergo stratēģiju ūdeņraža pilotprojektu ir paredzēts realizēt līdz 2025. gadam, bet līdz 2030.-2035.g. – būvēt lielākas jaudas elektrolīzes iekārtas, lai nodrošinātu 5 % ūdeņraža īpatsvaru TEC-2 kurināmā bilancē. Zaļā ūdeņraža ražošanai Latvenergo plāno būtiski palielināt vēja un saules elektrostaciju jaudu, kas kopā var pārsniegt 2000 MW. Kopā ar esošajām hidroelektrostaciju jaudām tas var nodrošināt elektrolīzes iekārtas ar zaļo elektroenerģiju par konkurētspējīgām cenām.