Efektīva ventilācija ēkās visa gada garumā

Mūsdienās daļa cilvēku sāk aizdomāties par komfortablākiem dzīves apstākļiem, un viens no tiem ir ļoti svarīgs gan veselībai, gan pašsajūtai – gaisa kvalitāte, kādu ikdienā elpojam. Telpas, kurās tiek pavadīta ikdiena, Latvijā krasi atšķiras gan pēc ēkas projekta kopējās kvalitātes, gan inženiersistēmu risinājumiem, jo tās ir celtas savstarpēji grūti salīdzināmos apstākļos – sākot ar pirmskara laiku līdz mūsdienu jaunbūvēm. Tāpēc arī komforta un veselīguma apstākļi var būt ļoti dažādi pat vienā ēkā. Viens no svarīgākajiem apstākļiem ir gaiss.

Gaisa piesārņojums telpās

Analizējot gaisa piesārņojumu, parasti tiek vērtēta gaisa kvalitāte brīvā dabā – ārpus telpām. Bet tajā pašā laikā cilvēku veselību ievērojami vairāk ietekmē gaisa piesārņojums dzīves vidē – dzīvojamajās telpās un darba vietā.

Nepietiekama iekštelpu gaisa kvalitāte kaitē gan darbinieku veselībai, gan ēkas konstrukcijai. Sliktā iekštelpu gaisa kvalitāte atstāj ietekmi uz darbinieku veselību ilgtermiņā, kuras sekas var izpausties pat tikai pēc desmitiem gadu. Pētījumu rezultāti par gaisa kvalitātes ietekmi uz cilvēka veselību liecina, ka vairāku slimību cēlonis ir tieši slikta iekštelpu gaisa kvalitāte.

Iekštelpu gaiss var tikt piesārņots dažādos veidos:

• ārējie piesārņotāji;
• lokālie jeb iekštelpu piesārņotāji;
• bioloģiskais piesārņojums;
• cilvēka darbības rezultātā radies piesārņojums.

Runājot par ārējiem piesārņotājiem, viens no tā rašanās cēloņiem ir izplūdes gāzes un rūpniecības emisijas. Dažkārt var sanākt tā, ka telpā nepieciešams ielaist svaigu gaisu, atverot logu, bet var iegūt pretēju efektu – gaisa sastāvs telpā tiek pasliktināts. Īpaši aktuāli tas ir ēkās, kuras atrodas tuvu intensīvas satiksmes plūsmai. Šādā gadījumā situāciju var uzlabot, uzstādot ventilācijas iekārtu. Iekštelpu gaisa piesārņojumu palielina arī lokālie avoti jeb iekštelpu piesārņotāji. Pie tiem var pieskaitīt kamīnu, putekļus, telpu apdarē izmantotos materiālus, mēbeles un citus materiālus, no kuriem var izdalīties piesārņojošās vielas, arī dažāda veida smakas no sanitārajiem mezgliem u.tml.

Vēl viens no piesārņojuma avotiem ir bioloģiskais piesārņojums, pie tiem var pieskaitīt putekļu ērcīšu, pelējuma sēņu un citu infekcijas slimību ierosinātāju klātbūtni telpās. Būtisku daļu no iekštelpu gaisa piesārņojuma rada tieši cilvēka darbība – gan smēķēšana, gan sadzīves ķīmijas un dažnedažādu smaržvielu lietošana, un citas darbības. Nereti tiek aizmirsts vēl viens svarīgu iekštelpu gaisa piesārņojuma avots – ogļskābās gāzes jeb CO² koncentrācija telpā, kas paaugstinās, cilvēkam izelpojot.

3 būtiski mikroklimata rādītāji

Trīs būtiskākie parametri, kas ietekmē darbinieku pašsajūtu iekštelpās, ir temperatūra, gaisa mitrums un cilvēka izelpoto gāzu jeb CO² līmenis telpā. Lai darbinieki justos komfortabli un gaiss tiktu uzskatīts par kvalitatīvu, šiem rādītājiem jābūt optimālās robežās:

• telpu temperatūra 20–22 °C,
• relatīvais gaisa mitrums no 40 līdz 60 %,
• ogļskābā gāze jeb CO² līdz 1000 ppm.

Tieši CO² koncentrācija ir visplašāk izmantotais parametrs, kas raksturo telpas gaisa kvalitāti. Šo koncentrāciju mēra miljondaļās jeb ppm. Ogļskābās gāzes līmeņa uzraudzība ir īpaši svarīga nelielās telpās, kurās ilgstoši uzturas liels cilvēku skaits, piemēram, atvērtā tipa birojos. Ja netiek nodrošināta pietiekama gaisa apmaiņa, iekštelpās samazinās skābekļa daudzums un paaugstinās izelpotā CO² līmenis. Paaugstinātais CO² līmenis ietekmē darbinieku pašsajūtu – var izraisīt miegainību, nogurumu, galvassāpes, darbspēju krišanos, alerģiju attīstīšanos u.c. veselības problēmas.

Runājot par relatīvo gaisa mitrumu, sauss gaiss var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz ādu, elpceļiem, deguna gļotādu un acīm, radot kairinājumu. Savukārt, ja mitruma līmenis ir paaugstināts, iespējama ūdens pilienu kondensēšanās uz aukstajām virsmām, piemēram, uz logiem un sienām. Un tas veicina pelējuma sēņu augšanu un sporu izplatību telpā. To esamība var radīt arī problēmas darbinieku veselībai, piemēram, izraisīt elpceļu problēmas, alerģijas un astmu.

Kā nodrošināt kvalitatīvu mikroklimatu?

Ir pierasts stereotips, ka iekštelpu gaisa kvalitāti var uzlabot, atverot logus un izvēdinot telpas, bet šis nav energoefektīvs risinājums. Tas rada būtisku apkures rēķinu pieaugumu, kā arī caur logu telpā var iekļūt putekļi un skaņas no ielas. Izvērtējot iepriekšminētos riskus, jaunbūvēs, renovētās ēkās, daudzdzīvokļu mājās būtu jāizvēlas ventilācijas iekārtas ar rekuperāciju jeb siltuma atgūšanu, kas neļaus ievērojami pieaugt apkures izmaksām gada aukstajos mēnešos, būs nodrošināts gaisa filtrācijas process, kā arī kalpos kā nepārtraukta ventilācijas sistēma optimālai gaisa apmaiņai arī siltajos mēnešos.

Latvijā ir pieejamas divu veidu ventilācijas iekārtas ar rekuperatora iespējām. Viens no populārākajiem veidiem ir uzstādīt šādas ventilācijas iekārtas centralizēti ēkai vai ēkas daļai kopā. Tas nozīmē, ka jaunbūvē, renovētā ēkā, daudzdzīvokļu mājā ir iespēja izbūvēt sistēmu ar vienu rekuperācijas iekārtu un gaisa vadiem līdz katrai nepieciešamajai telpai. Mūsdienās plašu atsaucību ir guvusi gaisa vadu sistēmas izbūve caur sadales kolektoriem. Šo gaisa vadu izmērs ir tikai 75 mm, un tas ļauj pēc iespējas mazāk zaudēt ēkas lietderīgo platību.

Standarta rekuperācijas iekārtu jauda (gaisa apmaiņa) svārstās robežās no 230 m³/h līdz 580 m³/h, kurās iestrādāts plākšņu siltummainis, bet ir pieejami arī jaunākās paaudzes entalpijas siltummaiņi. Caur entalpijas siltummaiņa plāksnēm tiek atgūts ne tikai siltums no telpas, bet arī mitrums. Šis aspekts ir ļoti svarīgs ziemas mēnešos, kad āra gaisam piemīt ļoti zems relatīvais mitrums. Sausajam gaisam nonākot telpās, darbiniekiem var rasties diskomforts – ķermeņa āda kļūst sausāka, tiek novērotas problēmas ar acīm.

Savukārt decentralizētās "vienas telpas" rekuperācijas iekārtas ir piemērotas, ja nav iespējams izbūvēt ventilācijas sistēmu ar gaisa vadiem, nesabojājot esošo telpu tehnisko stāvokli. Tādēļ ir iespēja tikai izurbt caurumu sienā, kurā ievietot nelielu iekārtu ar 110 vai 160 mm diametru. Iekārtas korpusā ir iebūvēts keramiskais siltummainis, kurš uzsilst, ventilatoram 70 sekundes strādājot nosūces režīmā, un atdod siltumu pieplūstošajam gaisam, kad ventilators maina plūsmas virzienu un 70 sekundes strādā pieplūdes režīmā. Šīm iekārtām ir raksturīga ļoti vienkārša uzstādīšana, apkalpošana un kontrolēšana, kā arī būtisks izmaksu ietaupījums salīdzinot ar "atvērtiem logiem". Populārākā iekārtu jauda ir līdz 60 m³/h. Decentralizētās rekuperācijas iekārtas iespējams saslēgt vienā ķēdē, lai tās darbotos sinhroni no vienas vadības pults, tādējādi nodrošinot vēl efektīvāku gaisa apmaiņu. Visām iekārtām ir iespēja komplektēt dažāda veida sensorus (CO², mitruma, temperatūras), lai nodrošinātu pilnīgāku iekārtas automātiku, veicinot tās neatkarīgu darbību.

Raksts tapis sadarbībā ar SIA "Onninen"