Eiropas Savienības pasākumi, gatavojoties ziemai

Rodika Prohorova, AS "Latvenergo" vecākā tirdzniecības analītiķe

Eiropā dabasgāzes un elektroenerģijas cenas joprojām piedzīvo milzu lēcienus, baidoties no piegādes pārtraukumiem, un valdību vadītāji  brīdina Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotājus gatavoties skarbai ziemai. 

Energoresursu nepietiekamība izraisa milzīgu stresu ES lielākajām ekonomikām, un iespējamā recesijas ietekme varētu pamazām izplatīties visā pasaulē, vienlaikus nospiežot miljoniem mājsaimniecību enerģētiskajā nabadzībā. Valdības jau ir bijušas spiestas pieņemt zaļajam kursam pretēju rīcību – pastiprināt elektroenerģijas izstrādi, izmantojot akmeņogles, dabasgāzi un atomenerģiju – īstermiņa risinājums ir konvencionālā ražošana, kuru ilgtermiņā plānojam izstumt no patēriņa kā kaitīgu klimata neitralitātei.

Eiropa ir nonākusi ļoti nedrošā energoapgādes situācijā, turklāt ziemas apkures sezona sāksies oktobrī. Valstis steidzas aizpildīt dabasgāzes krātuves, taču iesūknēšanas temps ir krities, un jebkādi turpmāki samazinājumi var nozīmēt, ka normēšana kļūs par realitāti. 

Enerģijas tirgus svārstības posmu pa posmam iekļaujas preču, pakalpojumu un finanšu tirgos – enerģijas piegādes ir kritiska valsts ekonomikas sastāvdaļa, tādēļ jāpanāk līdzsvars starp pieprasījumu un piedāvājumu. 

Lai uzlabotu pieprasījuma bilanci ziemai, Eiropas Savienības valstis oficiāli pieņēmušas lēmumu par brīvprātīgu dabasgāzes patēriņa samazināšanu par 15 % no 2022. gada augusta līdz 2023. gada martam. Šāds lēmums nāca klajā, cenšoties ne vien ietaupīt gāzi ziemai,  bet arī aizpildīt Eiropas gāzes krātuves apstākļos, kad piegādes no Krievijas pa gāzesvadu samazinājās no 40 % līdz 20 %. Šis ir būtisks energoapgādes drošības pasākums gaidāmajā ziemas sezonā, un kā viens pasākumiem ir gāzes patēriņa samazināšana. Vairākas Eiropas Savienības valstis jau nākušas klājā ar patēriņa samazinājuma plāniem, tomēr šo pasākumu realizācija ir atkarīga no gāzes pieejamības un patēriņa.

Vācijā jau šobrīd var novērot gāzes patēriņa samazinājumu, ko var novērot lielo industrijas uzņēmumu rīcībā augsto enerģijas cenu dēļ. Jau iepriekš ir noteikti enerģijas taupības pasākumi sabiedriskajās vietās – gan gaisa kondicionēšanai, gan apkures temperatūrai. Vācijai ir nepieciešams samazināt gāzes patēriņu par 20 %, lai šoziem izvairītos no nevēlamā deficīta. Šobrīd Vācija gatavojas turpināt gāzes aizpildījumu krātuvēs ziemas sezonai, lai līdz 1.septembrim aizpildītu krātuves par 75 %, līdz 1.oktobrim par 85 %, un  līdz 1. novembrim  par  95 %. 

Vācijā - citāts par reālo situāciju: "We have a very critical winter right in front of us" (Tulk. Gaidāmā ziema mums būs ļoti kritiska).

Arī Francijas valdība mudina iedzīvotājus samazināt savu ikdienas patēriņu, nosakot arī ielu un pilsētu ēku fasāžu apgaismojuma samazinājumu, kā arī publiskajās vietās jāsamazina  gaisa kondicionēšana un apkure. Tiek plānots, ka šāda pasākumu ieviešana ļaus samazināt enerģijas rēķinus par 20 %. Turklāt jaunais Francijas plāns paredz samazināt enerģijas patēriņu par 10 % līdz 2024. gadam salīdzinājumā ar 2019. gadu.  

Francijā - citāts par reālo situāciju:  "Accept paying the price for our freedom and our values" (Tulk. Pieņemiet kā samaksu par mūsu brīvību un mūsu vērtībām).

Spānijas valdība pieņēmusi radikālāku pieeju nekā citas ES valstis, izdodot lēmumu, kas nosaka uzņēmumiem samazināt kondicionēšanu līdz 27 grādiem vasarā un apkuri līdz 19 grādiem šogad ziemā, paredzēti arī citi energoefektīvi risinājumi, kas skar publiskas vietas, taču mājsaimniecībām šie pasākumi nav obligāti. Šāds pasākumu kopums var samazināt gāzes un naftas patēriņu īstermiņā  par 5 %, un tas palīdzēs Spānijai sasniegt mērķi – samazināt gāzes patēriņu par 7 % līdz nākošā gada martam. 

Mājsaimniecībās, rūpniecības, elektroenerģijas un siltuma enerģijas ražošanas sektoros, pakalpojumu sfērās – absolūti visās ir jāpārskata energoresursu tēriņi – jāatmet liekais un jālīdzsvaro patēriņš, jo ietaupītā enerģija ir ārkārtīgi vērtīga. 

Avoti: Reuters, ES Padome, FT, Montel, Bloomberg, Politico, Economist