Elektroenerģijas cenas Baltijā samazinās, pieaugot atjaunīgo energoresursu īpatsvaram

Paula Kate Čākure, Tirdzniecības analītiķe, Enerģijas vairumtirdzniecība

• Aprīlī Baltijā samazinās elektroenerģijas patēriņš, kamēr ražošana pieaug
• Daugavā strauji krītas ūdens pietece
• Dabasgāzes cenas samazinās, tirgus riski saglabājas augsti
• Jēlnaftas cenas pieaug pastiprinātu piegāžu risku un ģeopolitisko faktoru ietekmē

Aprīlī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas turpināja lejupslīdi, saglabājot martā iesākto tendenci. Latvijā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 24 % un bija 57,35 EUR/MWh, Lietuvā par 29 % līdz 58,23 EUR/MWh, savukārt Igaunijā kritums bija mērenāks - 11 %, sasniedzot 54,43 EUR/MWh.  Baltijas tirgū 15 minūšu tirdzniecības intervālos cenu svārstības bija no -4,42 EUR/MWh līdz 217,05 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas vidējā cena mēneša griezumā samazinājās par 1 % un bija 63,33 EUR/MWh.

1.attēls  Mēneša vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)

Aprīlī elektroenerģijas cenas Baltijā samazinājās,  atspoguļojot raksturīgo pavasara sezonalitāti, kad pieprasījums krītas siltāku laikapstākļu ietekmē, vienlaikus pieaugot kā saules, tā arī vēja elektrostaciju ģenerācijai.

Aizvadītajā mēnesī Ziemeļvalstīs samazinājās gan vēja staciju izstrāde, gan atomelektrostaciju pieejamība, kā rezultātā saruka eksportam pieejamie elektroenerģijas apjomi, un imports uz Baltijas valstīm kopumā samazinājās par 30 % salīdzinājumā ar martu. Vienlaikus Baltijas valstīs pieauga vietējā ražošana, īpaši vēja un saules elektrostacijās, tādējādi mazinot nepieciešamību pēc importa.

Elektroenerģijas plūsma no Somijas uz Igauniju caur Estlink-1 un Estlink-2 starpsavienojumiem saruka par 40 % jeb 339 GWh salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. To ietekmēja plānotie remontdarbi no 10. līdz 12. aprīlim, kuru laikā pārvades jauda no Somijas uz Igauniju tika samazināta no 1016 MW līdz 0 MW.

Tikmēr imports no Polijas uz Lietuvu caur LitPol starpsavienojumu samazinājās par 7 % jeb 26 GWh.  Toties pretēju dinamiku uzrādīja NordBalt starpsavienojums, pa kuru imports no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu pieauga par 6 % salīdzinājumā ar martu un sasniedza 141 GWh.

Aprīlī vēja elektrostaciju izstrāde Ziemeļvalstīs samazinājās par 24 % līdz 8237 GWh, kamēr Baltijā vēja staciju ģenerācija pieauga par 20 % salīdzinājumā ar martu un sasniedza 662 GWh. Saules elektrostaciju izstrāde turpināja sezonālo kāpumu abos reģionos, Ziemeļvalstīs sasniedzot 1500 GWh jeb 52 % pieaugumu, bet Baltijā palielinoties par 17 % līdz 521 GWh. Ziemeļvalstu enerģijas bilanci būtiski ietekmēja atomelektrostaciju pieejamības samazinājums līdz 69 % kas ir par 9 % mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, radot elektroenerģijas izstrādes samazinājumu Zviedrijā par 10 % un Somijā par 18 %.

2.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas 2026. gada aprīlī Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)

3.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Eiropas valstīs (avots: Nord Pool)

Baltijā samazinās elektroenerģijas patēriņš, pieaug ražošana

Aprīlī elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs, salīdzinot ar martu, samazinājās par 9 % un veidoja 2078 GWh. Vienlaikus patēriņš saglabājās nedaudz augstāks nekā pirms gada, pieaugot par 3 %, kas norāda uz stabilu pieprasījumu reģionā. Latvijā patēriņš aprīlī sasniedza 572 GWh, kas ir par 8 % mazāk nekā martā, bet par 11 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Lietuvā tika patērētas 863 GWh elektroenerģijas, kas ir par 11 % mazāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 3 % mazāk nekā pirms gada. Savukārt Igaunijā patēriņš samazinājās par 7 % salīdzinājumā ar martu, sasniedzot 644 GWh, taču saglabājās par 5 % augstāks nekā pirms gada.

 

Elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs aprīlī pieauga par 5 % salīdzinājumā ar martu un sasniedza 2030 GWh, bet salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaugums bija 14 %. Latvijā tika saražotas 682 GWh, kas ir par 6 % mazāk nekā martā, bet par 62 % vairāk nekā pirms gada. Lietuvā ražošana sasniedza 949 GWh, palielinoties par 18 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un par 6 % gada laikā. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas ražošana saruka līdz 398 GWh, kas ir par 3 % mazāk nekā martā un par 16 % mazāk nekā pērn.

4.attēls Elektroenerģijas bilance Baltijā (avots: PSO)

Kopumā aprīlī elektroenerģijas ražošanas un patēriņa attiecība Baltijā bija 98 %. Latvijā šis rādītājs sasniedza 119 %, Lietuvā - 110 %, savukārt Igaunijā tas bija ievērojami zemāks – 62 %.

Daugavā strauji samazinās ūdens pietece

Aprīlī ūdens pietece Daugavā būtiski samazinājās, no 1594 m3/s  mēneša sākumā līdz  582 m3/s  tā noslēgumā, tādēļ vidējā mēneša ūdens pietece veidoja 1027 m3/s, kas ir par 12 % mazāk nekā martā un par 25  % zem daudzgadu vidējā līmeņa normas (1360 m3/s).  Izmaiņas noteica palu sezonas noslēgums Daugavā un ievērojami zemāks nokrišņu daudzums Latvijā, kas pēc LVĢMC datiem bija 54 % zem mēneša normas.

5.attēls Ūdens pietece Daugavā, vidēji mēnesī m3/s (avots: LVĢMC)

 Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas ražošana Latvenergo stacijās samazinājās salīdzinājumā ar martu, kopumā sasniedzot    432 GWh. Ražošanas struktūrā joprojām dominēja hidroelektrostacijas, kurās tika saražota 431 GWh elektroenerģijas, kas ir par 11 % mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt termoelektrostaciju izstrāde samazinājās par 99 %, sasniedzot vien 0,4 GWh.

6.attēls AS "Latvenergo" Daugavas HES un TEC saražotais elektroenerģijas apjoms

Elektroenerģijas nākotnes līgumu cenas samazinās laikapstākļu ietekmē

Aprīlī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena samazinājās par 23 % un bija 51,35 EUR/MWh, savukārt nākamā gada kontrakta cena pieauga par 2 % salīdzinājumā ar martu un bija 46,3 EUR/MWh. Cenu kritumu nākamā mēneša līgumam ietekmēja siltāki laikapstākļi, tiem raksturīgais zemāks elektroenerģijas pieprasījums un atjaunīgo energoresursu ģenerācijas pieaugums. Savukārt nākamā gada līguma cenu kāpumu ietekmēja ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos un ar to saistītais  energoresusu cenu pieaugums. Vienlaikus Ziemeļvalstīs saglabājās ierobežota hidroresursu pieejamība, hidrobilances rādītājam atpaliekot par 19,2 TWh no normas.

Dabasgāzes cenas krītas, tirgus riski saglabājas augsti

Aprīlī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena samazinājās par 14 % salīdzinājumā ar martu un bija 44,96 EUR/MWh. Mēneša ietvaros cenu svārstības ietekmēja tirgus gaidas par Hormuza šauruma atvēršanu, kurš faktiski slēgts jau kopš 28. februāra, kā arī Kataras Ras Laffan termināļa darbības apturēšana pēc Irānas dronu trieciena marta sākumā, kas iznīcināja 17 % no pasaulē lielākā sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) eksporta termināļa jaudas un uz trim līdz pieciem gadiem no globālā SDG piedāvājuma izslēdza 12,8 miljonus tonnu gadā. Papildu augšupvērstu spiedienu uz  cenām radīja ASV un Irānas sarunu stagnācija, pastiprināta konkurence ar Āzijas tirgiem par pieejamajām SDG kravām, kā arī Norvēģijas cauruļvadu plūsmu samazinājums zem sezonāli gaidītā līmeņa. Vienlaikus cenu kritumu daļēji ierobežoja siltāki laikapstākļi Eiropā un tirgus reakcija uz ziņām par pirmo SDG kuģi, kas šķērsojis Hormuza šaurumu kopš konflikta sākuma, radot īslaicīgas cerības par piegāžu daļēju stabilizāciju.

ES dabasgāzes krātuvju aizpildījums aprīļa beigās bija 32,5 %, kas ir par 4  procentpunktiem vairāk nekā martā, bet par aptuveni 7 procentpunktiem mazāk nekā šajā periodā pērn, norādot uz lēnāku krājumu atjaunošanās tempu, kas apgrūtina ES 90 % aizpildījuma mērķa sasniegšanu pirms nākamās apkures sezonas un vienlaikus uztur augšupvērstu spiedienu uz dabasgāzes cenām.

 Jēlnaftas cenas pieaug pastiprinātu piegāžu risku un ģeopolitisko faktoru ietekmē

Aprīlī jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) vidējā cena pieauga par 3 % salīdzinājumā ar martu, sasniedzot 102,46 USD/bbl. Cenu dinamiku galvenokārt virzīja pastiprināta ģeopolitiskā spriedze starp ASV un Irānu un ar to saistītie traucējumi Hormuza šaurumā, caur kuru tiek transportēta aptuveni piektdaļa pasaules naftas. Kuģošanas plūsmu būtiska samazināšanās palielināja tūlītējos piegādes riskus un uzturēja augstu riska prēmiju tirgū. Papildu spiedienu radīja globālā piedāvājuma sarukums un ierobežotā brīvā ieguves jauda, kā arī pieaugošās loģistikas izmaksas un piegāžu ķēžu traucējumi, kas nozīmē, ka pat konflikta deeskalācijas gadījumā sagaidāms, ka cenas saglabās augstu jutību pret piegāžu traucējumiem. Naftas cenu tālāku eskalāciju ierobežoja ASV sankciju atvieglojumi piegādēm no Krievijas, lai stabilizētu naftas tirgu.

Eiropas emisiju kvotu cenas aprīlī pieaug tirgus svārstīguma apstākļos

 Eiropas emisijas kvotu Dec.26 kontrakta (EUA Futures) cena aprīlī pieauga par 6 %, sasniedzot vidēji 74 EUR/t. Cenu mēneša gaitā galvenokārt ietekmēja regulatīvā nenoteiktība un piesardzīga investoru uzvedība. Mēneša sākumā Eiropas Komisijas signāli par iespējamu lēnāku bezmaksas kvotu piešķiršanas samazināšanas tempu ierobežoja prognozētā piedāvājuma deficīta apmēru, tādējādi samazinot tirgus saspringumu un radot lejupvērstu spiedienu uz emisiju kvotu cenām. Kamēr mēneša otrajā pusē cenas pakāpeniski stabilizējās, investoriem samazinot pozīcijas, kuras vērstas uz cenu kritumu, attiecīgi vājinot pārdošanas spiedienu. Savukārt stabils pieprasījums izsolēs palīdzēja saglabāt līdzsvaru tirgū. Vienlaikus cenu pieaugumu ierobežoja neskaidrība par Tirgus stabilitātes rezerves (TSR) nākotni, kuras  mērķis ir novērst strukturālu kvotu pārpalikumu ES oglekļa tirgū. Papildu nenoteiktību radīja emisiju tirdzniecības sistēmas pārskatīšanas virziens, tostarp iespējamā pielāgošana 2040. gada emisiju mērķiem. Turklāt karadarbība Tuvajos Austrumos pastiprināja tirgus piesardzību un ierobežoja aktivitāti, kavējot straujāku cenu pieaugumu.

 

7.attēls Energoproduktu cenas (avots: ICE)