Elektroenerģijas cenas Baltijā turpina samazināties

Inga Martinsone, Finanšu produktu speciāliste, Enerģijas vairumtirdzniecība, AS "Latvenergo" 

• Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs samazinājušās par 10 %
• Baltijas valstīs saražots vairāk elektroenerģijas nekā šajā periodā pērn
• Maija nogalē sāka kāpt ūdens pietece Daugavā 
• ASV un Ķīna atvieglojušas savstarpēji noteiktos muitas tarifus uz 90 dienā

Nord Pool biržā maijā bija vērojamas gan augšupvērstas, gan lejupvērstas cenu kustības. Baltijas valstīs elektroenerģijas cenas turpināja kustību lejup un samazinājās par vidēji 10 % pret iepriekšējo mēnesi. Latvijā elektroenerģijas cena kritās par 12 % līdz 67,89 EUR/MWh, Lietuvā par 9 % līdz 67,64 EUR/MWh, bet Igaunijā par 8 % līdz 67,63 EUR/MWh. Ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -12,19 EUR/MWh līdz 339,99 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cena aizvadītajā mēnesī bija 28,34 EUR/MWh, kas ir samazinājums par 11 %. 

1.attēls. Mēneša vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)

Elektroenerģijas cenu samazinājumu Baltijā galvenokārt ietekmēja augstāka ražošana saules stacijās, kas kāpa par 26 % pret iepriekšējo mēnesi, kā arī lielāka izstrāde hidroelektrostacijās. Lai arī kopējā ražošana hidroelektrostacijās maijā auga vien par 7 % pret aprīli, salīdzinoši lielāka tā bija mēneša beigās, ko noteica augstāka ūdens pietece Daugavā. Papildus tam zemākas cenas noteica arī par 23 % lielākas elektroenerģijas plūsmas uz Baltijas valstīm, visstraujāk kāpjot elektroenerģijas importam no Somijas – tas sasniedza šī gada augstāko līmeni, pieaugot par 57 % pret iepriekšējo mēnesi. Tāpat saskaņā ar Somijas sistēmas operatora jaunāko publicēto informāciju ir gaidāms, ka Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma Estlink 2 darbība tiks atjaunota jau šī gada 25. jūnijā.

Tikmēr Ziemeļvalstu reģionā izstrāde vēja stacijās palielinājās par 11 % pret iepriekšējo mēnesi, bet ražošana saules stacijās pakāpās par 28 %. Tajā pašā laikā atomelektrostaciju pieejamā ražošanas jauda ikgadējo apkopes darbu dēļ turpināja samazināties un sasniedza pēdējā gada zemāko līmeni – 67 %.

2.attēls. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas 2025.gada maijā Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool) 

3.attēls. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Eiropas valstīs (avots: Nord Pool)

Baltijas valstīs saražots vairāk elektroenerģijas nekā šajā periodā pērn

Maijā Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 2 034 GWh, kas bija arī par 3 % vairāk nekā šajā periodā 2024. gadā. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 1 % pret aprīli līdz 510 GWh. Lietuvā tika patērēts par 3 % vairāk elektroenerģijas nekā iepriekšējā mēnesī – 922 GWh. Igaunijā šis apjoms samazinājās par 2 % un bija 601 GWh.

Tikmēr elektroenerģijas ražošana Baltijā kritās par 8 % pret aprīli, bet bija par 5 % augstāka nekā 2024. gada maijā, veidojot 1 646 GWh. Latvijā tika saražots par 17 % mazāk nekā iepriekšējā mēnesī – 348 GWh. Lietuvā tika saražotas 879 GWh elektroenerģijas, kas bija par 2 % mazāk nekā aprīlī. Igaunijā elektroenerģijas ģenerācija kritās par 11 % līdz 419 GWh.

4.attēls. Elektroenerģijas bilance Baltijā (avots: PSO)

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība martā bija 81 %. Latvijā šis īpatsvars bija 68 %, Lietuvā 95 %, bet Igaunijā – 70 %.

Maija nogalē sāka kāpt ūdens pietece Daugavā

Ūdens pietece Daugavā aizvadītā mēneša pirmajā pusē bija vidēji 320 m3/s, taču mēneša nogalē tā sāka strauji kāpt un sasniedza 1 439 m3/s, kā rezultātā mēneša vidējā ūdens pietece veidoja 566 m3/s, kas ir pieaugums par 6 % pret aprīli. To ietekmēja lielāks nokrišņu daudzums, kas Latvijā pēc LVĢMC datiem bija 68 % virs mēneša normas, tomēr ūdens pietece joprojām saglabājās zem daudzgadu vidējā līmeņa.

5.attēls. Ūdens pietece Daugavā, vidēji mēnesī m3/s (avots: LVĢMC)

Ražošana Latvenergo stacijās aizvadītajā mēnesī turpināja samazināties, un kopā tika saražotas 258 GWh elektroenerģijas. Nedaudz lielāka ūdens pietece Daugavā veicināja hidroelektrostaciju ģenerācijas pieaugumu par 9 % pret aprīli līdz 243 GWh. Tikmēr tirgus pieprasījuma dēļ ražošana termoelektrostacijās bija 15 GWh.

 

6.attēls. AS "Latvenergo" Daugavas HES un TEC saražotais elektroenerģijas apjoms

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas maina virzienu

Maijā nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena mainīja iepriekšējo mēnešu kustību lejup un kāpa par 30 %, sasniedzot 25,39 EUR/MWh. Savukārt nākamā gada kontrakta cena pakāpās par 10 % un bija 37,64 EUR/MWh.

Prognozes par lielāku nokrišņu daudzumu un stiprākām vēja plūsmām nomainīja laikapstākļu prognozes, kas lika gaidīt sausāku periodu. Tas atspoguļojās arī Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājā, kas maijā nokrita līdz vidēji +4,1 TWh virs normas. Papildu spiedienu uz cenām radīja arī Zviedrijas lielākās atomelektrostacijas plānotie remontdarbi, kas tika pagarināti par papildus 2 mēnešiem pret iepriekš plānoto termiņu. 

ASV un Ķīna atvieglojušas savstarpēji noteiktos muitas tarifus uz 90 dienām

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena aizvadītajā mēnesī savu kustību lejup palēnināja un samazinājās vien par 1 % līdz 35,19 EUR/MWh.

Maijā augšupvērstu spiedienu uz dabasgāzes cenām radīja plānoti un neplānoti atslēgumi Norvēģijas dabasgāzes ieguves vietās, kas ierobežoja dabasgāzes plūsmas uz Eiropu, tādējādi apgrūtinot dabasgāzes krātuvju papildināšanu. Papildus Eiropas Komisija rosināja līdz 2027. gada beigām pilnībā aizliegt Krievijas gāzes importu, kas vēl vairāk pastiprināja bažas par piedāvājuma pietiekamību. Turpretī mēneša nogalē iestājās siltāki laikapstākļi un uzlabojās Norvēģijas dabasgāzes eksports, kas uz cenām radīja lejupvērstu spiedienu. Eiropas Savienības dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis maijā pēc AGSI datiem tika palielināts par 8 procentpunktiem līdz 48 %, tomēr tas saglabājās 22 procentpunktus zemāks nekā šajā periodā iepriekšējā gadā.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena pavirzījās uz leju par 4 % un bija 64,01 USD/bbl.

Lai arī 12. maijā tika paziņots, ka ASV un Ķīna ir panākušas savstarpēju vienošanos par iepriekš ieviesto muitas tarifu atvieglošanu uz turpmākajām 90 dienām, kas izraisīja tirgus dalībnieku gaidas par globālās ekonomikas attīstību un naftas cenu pieaugumu, tās ietekme bija īslaicīga. Tirgus dalībnieki turpināja lūkoties uz potenciālo ekonomikas augšupeju ar piesardzību. Turklāt iespējamo naftas piedāvājuma pārpalikumu ekonomikas recesijas gadījumā papildināja OPEC+ lēmums turpināt naftas ieguves apjoma palielināšanu arī jūnijā un jūlijā. 

Tikmēr ogļu nākamā mēneša kontrakta (Front Month API2 Coal) cena samazinājās līdzīgi dabasgāzes cenai - par 1 % līdz 97,47 USD/t.

Ogļu tirgus maijā joprojām saglabājās stabils. To noteica sezonāli zemāks pieprasījums apvienojumā ar pieticīgām tirgus gaidām pieprasījuma pusē, kā arī zema tirgus aktivitāte.

Turpretī Eiropas emisijas kvotu Dec.25 kontrakta (EUA Futures) vidējā cena maijā pakāpās par 9 % un sasniedza 71,18 EUR/t.

Emisijas kvotu cenas uz augšu aizvadītajā mēnesī virzīja cerības par iespējamu globālās ekonomikas augšupeju pēc ASV un Ķīnas panāktās vienošanās atvieglot muitas tarifus. Tāpat kvotu cena sekoja īslaicīgām augšupvērstām kustībām dabasgāzes tirgū. Atsevišķos periodos bija vērojams arī samazināts izsoļu apjoms.

7.attēls. Energoproduktu cenas (avots: ICE)