Elektroenerģijas cenas prognozēšana – kas to ietekmē

Ingus Štūlbergs, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs

Elektroenerģijas cenas prognozēšanas pamatprincips ir salīdzinoši vienkāršs – katras tirdzniecības intervālā jānosaka pieprasījuma un piedāvājuma krustpunkts. Taču tajā pašā laikā šis ir arī ļoti komplicēts process, kam nepieciešama nezināmo ieejas parametru modelēšana – pieprasījums, elektroenerģijas ražošanas staciju un starpsavienojumu pieejamība, ražošanas staciju veidi un to izejvielu cenas, kā arī laikapstākļi. 

Protams ārkārtas notikumi, kurus nav iespējams prognozēt, padara elektroenerģijas tirgus cenu prognozēšanu par gandrīz neiespējamu, ņemot vērā pārāk lielo mainīgo un nezināmo skaitu šādā vienādojumā. 

Cenu prognozes piepildīšanās varbūtība ir salīdzinoši augsta ar nosacījumu, ka ievades parametri paliek statiski, taču jāņem vērā, ka šāda iespējamība pēdējos gados vērtējama tuvu nullei, jo tirgus apstākļi un to struktūra nemitīgi mainās. Tirgus struktūras izmaiņas ietekmē dažādi ārkārtas notikumi, pāreja no fosilā kurināmā uz atjaunīgās ģenerācijas veidiem un klimata pārmaiņas.

Laikapstākļi ir faktors, kas ir izšķirošs vairākos energotirgus aspektos. Tie ietekmē elektroenerģijas, kā arī energoproduktu pieprasījuma izmaiņas atkarībā no gaisa temperatūras un apgaismojuma. Nokrišņu daudzums atstāj ietekmi uz pieteces līmeni upēs, sniega krājumiem kalnos, hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni. Vēja intensitāte nosaka vēja elektrostaciju izstrādes apjomu.

Ārkārtas notikumi, kas pēdējos gados bija ietekmējuši ne tikai enerģijas tirgu, bet arī mūsu dzīvi, bija globālā pandēmija 2020. gadā ar strauju pieprasījuma kritumu, kas īstermiņā izraisīja enerģijas cenu samazinājumu. Tam sekoja strauja ekonomikas atveseļošanās no pandēmijas izraisītās krīzes, kā rezultātā arī 2021. gada otrajā pusē kāpa energoproduktu cenas – augstāks pieprasījums zemāka piedāvājuma apstākļos, ko pastiprināja bargāki laikapstākļi ziemā, kuri turpinājās līdz pat vēlam pavasarim, palielinot pieprasījumu. Savukārt vasarā daudzviet Eiropā bija karsti laikapstākļi, pieaugot kondicionēšanas pieprasījumam. 

2022. gada februārī Krievijas iebrukums jeb pilna mēroga karadarbība Ukrainā satricināja visu pasauli, kam sekoja visstraujākā reakcija finanšu un energoproduktu tirgos – cenu eskalācijā visplašākajā spektrā un neskaidrība par turpmāko notikumu attīstību, kas radīja lielāku nestabilitāti tirgos un pasaules ekonomikā. Tam sekoja dažādu piegāžu ķēžu transformācija, lai Eiropā nodrošinātu drošu un neatkarīgu energoresursu piegādes.

Jāņem vērā, ka arī lokāli notikumi ietekmē elektroenerģijas tirgus situāciju Baltijā, kā, piemēram, starpsavienojuma Estlink-2 nepieejamība 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos. Šogad ietekmi uz vairumtirdzniecības cenām NordPool biržā Baltijā radīs atkārtotā Estlink-2 nepieejamība un Baltijas valstu energosistēmas atslēgšanās no BRELL, kā arī sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu nenoteiktība. Protams, lielākā daļa elektroenerģijas patērētāju ir noslēguši fiksētas cenas līgumus uz 2025. gadu, tādēļ šie notikumi tiešā veidā viņu neietekmēs, bet katra elektroenerģijas tirgotāja pienākums būs spēt sabalansēt savus riskus, darbojoties augstas nenoteiktības apstākļos, lai spētu arī turpmāk piedāvāt fiksētas cenas līgumus elektroenerģijas lietotājiem.