Elektroenerģijas patēriņa pieaugums iezīmē jaunu elektrifikācijas posmu

Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" galvenais izpilddirektors

Ir apritējis gads, kopš esam veiksmīgi atslēgušies no BRELL tīkla un pievienojušies Eiropas elektroenerģijas tīklam. Veiksmīgi aizvadītais gads ir apliecinājums visai enerģētiķu saimei par labi paveikto darbu.

Attīstoties atjaunīgās enerģijas apjomam, cenas ir turpinājušas kristies, un  2025. gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pret 2024. gadu samazinājās par 2 % līdz 85,72 EUR par megavatstundu (EUR/MWh).

Elektrības patēriņš pēdējos gados ir stagnējis gan kara izraisīto elektrības cenu eskalācijas dēļ 2022. gadā, gan lielā skaitā uzstādīto saules paneļu pašpatēriņa radītā efekta dēļ, gan kā sekas zināmai ekonomikas sabremzēšanās tendencei. Līdz ar to ir prieks redzēt to, ka pretēji tendencei, kur Lietuvas un Igaunijas patēriņš ir turpinājis kristies attiecīgi par 3,4 % un 0,5 %,  Latvijā patēriņš 2025. gadā pieauga par 3,2 %, un tas ļauj pozitīvi raudzīties uz ekonomiskās aktivitātes atkopšanos un elektrifikācijas procesu attīstību Latvijā. Lielākais pieaugums fiksēts rūpniecības sektorā un iedzīvotāju sektorā, kā arī ir pieaugums elektrotransportā par 27 % no 1258 MWh  2024. gadā līdz 1602 MWh pērn.   

2025. gadā pozitīva elektroenerģijas patēriņa dinamika vērojama atsevišķās elektroenerģijas lietotāju grupās, ko apliecina Sadales tīkla apkopotie dati: rūpniecības sektorā (+4,2 %) un iedzīvotāju sektorā (+3,92 %), kā arī 2025. gadā par 2,9 % ir vairāk sadalīta elektroenerģija (6293 GWh) nekā 2024. gadā.

Latvijai ir svarīgi kāpināt elektrības patēriņu, jo šobrīd tas ir zemāks nekā Igaunijai, un skaidrs, ka potenciāls turpmākai elektrifikācijai Latvijā ir liels. Tas ir svarīgi arī no kopējās sistēmas uzturēšanas izmaksu viedokļa. Palielinoties patēriņam, fiksēto izmaksu īpatsvars uz vienu KWh samazinās, ļaujot noturēt nemainīgus tarifus pretēji inflācijai.

Efektīva un droša elektrifikācija Baltijas valstīs nav iedomājama bez pārdomāta enerģijas avotu līdzsvara. 2026. gada janvāris to spilgti apliecina: aukstajās ziemas dienās bieži vien nav vēja, bet saules ražošana ir minimāla. Ir bijuši pat vairāku nedēļu periodi, kad atjaunīgo energoresursu (AER) pienesums elektroenerģijas ražošanā bijis niecīgs. Tas skaidri parāda: mūsu klimatiskajā joslā nevar iztikt bez bāzes jeb pēc tirgus pieprasījuma darbināmām elektrostacijām. Lai garantētu stabilu elektroapgādi visā Baltijas reģionā, ir nepieciešamas modernas, elastīgas gāzes elektrostacijas, kas spēj kompensēt AER svārstīgumu, ko veiksmīgi ir veikušas mūsu termoelektrocentrāles.

2025. gadā nostiprinājusies saules enerģijas loma elektroenerģijas bilancē, ko apliecina sadales sistēmā no saules saražotās un kopējā tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, kas  ir apmēram 600 gigavatstundas (GWh) jeb aptuveni 10 % no kopējās sadalītās elektroenerģijas, kas ir 1,5 reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Turklāt, vērtējot pa mēnešiem, piemēram, 2025. gadā zemākais sadalītās elektroenerģijas apjoms fiksēts jūnijā – 452 073 MWh, kad  būtisku ietekmi rada saules ģenerācija, jo daļa saražotās elektroenerģijas tiek izmantota tūlītējam pašpatēriņam. Saules izstrāde vasarā nosedz pieprasījumu dienas gaišajās stundās, un tas nozīmē, ka lētākais ģenerācijas avots augstajās pieprasījuma stundās ietekmē elektroenerģijas cenu.

Būtiska tendence elektrifikācijas attīstībā iepriekšējā gadā ir saules elektrostacijas kopā ar akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu, kas ļauj uzkrāt elektroenerģiju, lai vēlāk to izmantotu, piemēram, pašpatēriņam vai elektroenerģijas tirdzniecībai. Sadales tīkls uzsver, ka  vairāk nekā 80 % no šiem hibrīdrisinājumiem pieslēgti tieši 2025. gadā, iezīmējot strauju tehnoloģisko attīstību, kā arī parādās jauna tendence – bateriju uzkrāšanas sistēmu ieviešana bez elektroenerģijas ražošanas. Šādos risinājumos elektroenerģija tiek uzkrāta no tīkla brīžos, kad tā ir lētāka, bet vēlāk izmantota pašpatēriņam vai nodota tīklā, kad tirgus cena pieaug.

Kopumā mēs vērojam mūsu reģiona konkurētspējas uzlabošanos, kas, papildinoties ar jaunām vēja stacijām, kur daļa uzsāks darbu jau šogad un nākamā gada sākumā, vēl vairāk uzlabojot mūsu energoneatkarību, konkurētspēju un veicinot turpmāku elektrifikāciju.