Elektroenerģijas tirgu ietekmē vasaras karstums

Oļegs Rukšāns, vecākais tirdzniecības analītiķis,  AS "Latvenergo".

2022. gada jūnija beigās un jūlija pirmajā nedēļā Baltijā piedzīvojām elektroenerģijas cenu pieaugumu Nord Pool Latvijas tirdzniecības apgabalā, ko ietekmējuši vairāki faktori: lielais karstums un pārvades ierobežojumi. Šie iemesli arī paaugstināja cenas gan Zviedrijā, gan  citās Eiropas valstīs. 

Tā Latvijas elektroenerģijas cena no 27. jūnija līdz 3. jūlijam bija 300,51 EUR/MWh, kas ir vairāk nekā 22 % pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, un cena turpina turēties šajā līmeni joprojām. Straujš elektroenerģijas spot cenu pieaugums bija vērojams ne tikai Latvijā, piemēram, Zviedrijas 4. cenu apgabalā tā šajā periodā pieauga par 29 % salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu un bija 265,21 EUR/MWh.

Eiropas valstis šajā periodā piedzīvoja vēl augstāku cenu līmeni, piemēram, Francijā šajā periodā novērots cenu līmenis 314,83 EUR/MWh un 317,52 EUR/MWh. Turpinoties karstuma vilnim, elektroenerģijas cenas Francijā turpināja pieaugt, un no 11. jūlija līdz 17. jūlijam sasniedza 372,55 EUR/MWh (1.att.).

Viens no galvenajiem elektroenerģijas spot cenu pieauguma iemesliem bija karstuma vilnis, ko piedzīvojām šajā periodā. Karstais laiks paaugstināja pieprasījumu pēc telpu dzesēšanas, līdz ar to arī elektroenerģijas pieprasījumu, un to arī var redzēt, aplūkojot Latvijas elektroenerģijas patēriņa statistiku. Tā 25. nedēļā Latvijas elektroenerģijas patēriņš bija 109 GWh, bet jau 26. nedēļā tas pieauga par 15 % un bija 125 GWh, un tad 27. nedēļā elektroenerģijas patēriņš nedaudz samazinājās līdz 118 GWh, bet joprojām bija augtāks  nekā 25. nedēļā. 

Vēsturiski vasaras mēnešos pārvades līnijās, kas savieno Igaunijas un Latvijas energosistēmas, notiek tehniski apkopes darbi, ko īsteno pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" un "Elering" AS. Turklāt šogad papildus tam arī vasaras karstums atstāja ietekmi uz pārvades līnijām un to darbības parametriem. Lai šādos apstākļos varētu droši pārvades līnijā nodrošināt elektroenerģijas plūsmu, pieejamā pārvades jauda tajā tiek ierobežota. Rodoties pārvades ierobežojumiem, veidojas elektroenerģijas cenu starpība ar Igauniju, jo Latvija nevar importēt  elektroenerģiju no Ziemeļvalstīm. 

Pārvades ierobežojumi ietekmē cenas ne tikai Baltijā, bet visā Nord Pool reģionā. Piemēram, kā jau iepriekš minēts, Zviedrijā 4. cenu apgabalā  pārskata periodā cena bija 265,21 EUR/MWh, bet pārvades ierobežojumu dēļ starp Zviedrijas apgabaliem veidojās cenu starpība, un starp Zviedrijas 4. un 2. cenu apgabalu cenu atšķirība  bija 239,11 EUR/MWh, Zviedrijas 2. un 3. cenu apgabalos cena bija tikai 26,10 EUR/MWh. Arī starp Norvēģijas apgabaliem Nord Pool veidojās cenu atšķirības, un starp Norvēģijas 4. un 2. cenu apgabalu cenu atšķirība bija 219,04 EUR/MWh, Norvēģijas 2. cenu apgabalā cena bija 221,45 EUR/MWh, bet Norvēģijas  3. un 4. cenu apgabalos – tikai 2,42 EUR/MWh (2.att.).

Cenu atšķirības starp reģioniem un cenu apgabaliem dod skaidru signālu, ka ir nepieciešamas investīcijas elektroenerģijas pārvades aktīvos, lai stiprinātu pārvades līnijas starp valstīm un nodrošinātu elektroenerģijas galapatērētājam izdevīgākās elektroenerģijas cenas.