Elektroenerģijas tirgū jūtama vasara

 

Inga Salceviča, Finanšu produktu speciāliste, tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo"

• Baltijas valstīs elektroenerģijas cenu pieaugums 
• Izstrādes un patēriņa īpatsvars Baltijā samazinājies līdz 76 %
• Ūdens pietece Daugavā samazinās
• Energoproduktu tirgos novērojamas svārstības

Maijā Nord Pool biržā novērotas gan augšupvērstas, gan lejupvērstas cenu izmaiņas. Nord Pool sistēmas vidējā mēneša cena saruka par 44 % pret iepriekšējo mēnesi un bija 27,28 EUR/MWh. Savukārt elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par 26 %, sasniedzot 75,85 EUR/MWh. Aizvadītajā mēnesī Baltijas elektroenerģijas ikstundu cenas svārstījās no -7,41 EUR/MWh līdz 500,05 EUR/MWh.

Maijā Nord Pool sistēmas cenas samazinājumu noteica vasaras tuvošanās – gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs vidēji bija gandrīz 4 grādus virs normas, kas veicināja reģionā patērētās elektroenerģijas daudzuma samazinājumu par 14 % pret iepriekšējā mēneša datiem, tajā pašā laikā elektroenerģijas ģenerācija bija zemāka par 7 %. Tā rezultātā elektroenerģijas izstrādes un patēriņa īpatsvars Ziemeļvalstīs sasniedza 112 %, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā aprīlī. 

Tajā pašā laikā Baltijas valstīs elektroenerģijas cenas ietekmēja atjaunīgo energoresursu izstrāde – lai arī ģenerācija saules elektrostacijās strauji kāpa par 95 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, absolūtajās vērtībās tā nespēja kompensēt hidroelektrostaciju ģenerācijas kritumu par 42 % un vēja staciju izstrādes samazinājumu par 33 %. 

Izstrādes un patēriņa īpatsvars Baltijā samazinājies līdz 76 %

Elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs maijā turpināja lejupvērstu kustību – kopējais Baltijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija 1 965 GWh, kas ir samazinājums par 8 % pret aprīli un par 2 % pret iepriekšējā gada maiju. Latvijā aizvadītajā mēnesī tika patērētas 473 GWh elektroenerģijas, kas ir par 8 % mazāk nekā aprīlī un par 4 % mazāk nekā šajā periodā pērn. Tikmēr Lietuvā elektroenerģijas patēriņš saglabājās iepriekšējā gada maija līmenī – 898 GWh, kas ir samazinājums par 6 % pret iepriekšējo mēnesi. Igaunijā elektroenerģijas pieprasījums pret aizvadīto mēnesi saruka visvairāk – par 12 %, kas bija samazinājums par 3 % pret maiju 2023. gadā, veidojot 594 GWh.

Aizvadītajā mēnesī Baltijā kopā tika saražotas 1 490 GWh elektroenerģijas, kas ir par 14 % mazāk nekā aprīlī, tomēr pret šo pašu periodu pērn tas ir kāpums par 38 %. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija 418 GWh, kas ir kritums par 44 % pret iepriekšējo mēnesi, taču tas ir par 30 % vairāk nekā aizvadītā gada maijā. Tikmēr Lietuvā saražotās elektroenerģijas daudzums pieauga vien par 1 % līdz 642 GWh, salīdzinot ar aprīli, taču pret pagājušā gada datiem tas ir kāpums par 67 %. Igaunijā  elektroenerģijas ģenerācija sasniedza 429 GWh, kas ir pieaugums par 22 % pret iepriekšējo mēnesi un 15 % pret šo periodu pērn.

Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība maijā bija 76 %. Latvijā šis īpatsvars turpina saglabāt līderpozīciju – 88 %, Igaunijā – 72 %, savukārt Lietuvā tas veidoja 71 %.

Ūdens pietece Daugavā samazinās

Ik gadu maijs tipiski ir tas periods, kad ūdens pietece Daugavā sāk samazināties, un šis gads nebija izņēmums – aizvadītajā mēnesī vidējā ūdens pietece Daugavā bija 887 m3/s, kas ir kritums par 46 % pret aprīli. Neskatoties uz to, ūdens pietece Daugavā bija par 43 % augstāka nekā šajā periodā pērn, kā arī par 16 % pārsniedza daudzgadu vidējo šī perioda rādītāju.

Ūdens pieteces Daugavā samazinājums ietekmēja Latvenergo hidroelektrostaciju izstrādi – maijā tika saražotas 374 GWh elektroenerģijas, kas ir par 43 % mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Tikmēr ikgadējo apkopes darbu dēļ Latvenergo termoelektrostacijas maijā darbojās vien 2 dienas, kuru laikā tika saražota 1 GWh elektroenerģijas.

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas seko izmaiņām energoproduktu tirgos

Maijā elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas bija svārstīgas, tomēr vidēji tām bija vērojams cenu pieaugums. To ietekmēja siltāki un sausāki laikapstākļi, kuru dēļ hidrobilance samazinājās līdz vidēji -9 TWh zem normas. Papildus cenas ietekmēja arī augšupejošas izmaiņas energoproduktu tirgos. 

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts (Nordic Futures) maijā sasniedza vidējo cenu 33,35 EUR/MWh, kas ir kāpums par 29 %. Mēneša pēdējā dienā kontrakts noslēdzās ar 31,40 EUR/MWh. Nākamā gada sistēmas kontrakts pieauga mērenāk – par 12 % līdz 46,48 EUR/MWh, maija nogalē sasniedzot 48,40 EUR/MWh. 

Energoproduktu tirgos novērojamas svārstības 

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena maijā turpināja iepriekšējo mēnešu augšupvērstu kustību, pieaugot par 10 %, salīdzinot ar aprīli, un sasniedzot 31,74 EUR/MWh. Mēneša noslēgumā kontrakts noslēdzās vienā no augstākajiem punktiem – 35,19 EUR/MWh.

Šajā mēnesī dabasgāzes cena sasniedza šī gada augstāko līmeni saistībā ar bažām par piedāvājuma pietiekamību. To noteica gaidāmā Krievijas eksporta pārtraukšana caur Ukrainu, apkopes darbi Norvēģijas dabasgāzes pārstrādes rūpnīcās un samazināts sašķidrinātās dabasgāzes imports, pieaugot pieprasījumam Āzijā karstuma viļņa dēļ. Cenu kāpumu pastiprināja spekulatīvā tirdzniecība, jo tirgus spēlētāji izmantoja finanšu instrumentu garās pozīcijas, kas kopā ar kāpumu blakus esošajā Eiropas emisijas kvotu tirgū izraisīja cenu kāpumu līdz šī gada augstākajam līmenim.

Maijā jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena mainīja savu iepriekšējo mēnešu virzienu un samazinājās par 6 % līdz 83,00 USD/bbl, bet kontrakta pēdējā tirdzniecības dienā cena bija 81,62 USD/bbl.

Jēlnaftas tirgū ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos joprojām ir noteicoša, tomēr aizvadītajā mēnesī tās ietekme bija pretēja iepriekšējām bažām par piegāžu traucējumiem – mēneša sākumā starp konfliktā iesaistītajām pusēm norisinājās pamiera sarunas, kas sākotnēji izraisīja naftas cenas samazināšanos, tomēr, kad pamiera vienošanos panākt neizdevās, cenas atkal sāka pieaugt. Neskatoties uz to, galvenie cenu ietekmes faktori bija globālā pieprasījuma perspektīvas izmaiņas un investoru noskaņojums, ko ietekmēja OPEC+ gaidāmā tikšanās, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība Irānas prezidenta un ārlietu ministra nāves dēļ.

Nākamā mēneša ogļu kontrakta (Front Month API2 Coal) vidējā cena aizvadītajā mēnesī bija 111,26 USD/t, kas ir samazinājums par 3 % pret aprīļa datiem, tomēr maija nogalē kontrakts sasniedza augstāko punktu – 118,40 USD/t.

Šajā mēnesī cena ogļu tirgū bija svārstīga. Mēneša pirmajā pusē cenām bija lejupvērsta kustība vāja sezonāla pieprasījuma, bagātīgu atjaunīgo energoresursu izstrādes un pietiekamu sašķidrināto dabasgāzes piegāžu dēļ. Mēneša vidū ogļu krājumi Eiropā samazinājās līdz divu gadu zemākajam līmenim, samazinoties ražošanas pieprasījumam.  Ogļu eksporta daļēja atsākšana no ASV Baltimoras ostas pēc tilta sabrukuma vēl vairāk veicināja spiedienu uz cenām, palielinot globālo piedāvājumu. Neskatoties uz vājajiem fundamentālajiem rādītājiem, mēneša beigās cena strauji uzkāpa tehnisku tirgus signālu, nevis faktisko piedāvājumu un pieprasījuma apstākļu dēļ.

Savukārt Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.24 kontrakts maijā turpināja kāpumu iepriekšējā mēneša tempā, pieaugot par 11 % līdz 72,87 EUR/t. Straujākais lēciens emisijas kvotu tirgū tika novērots mēneša vidū, kas saistāms ar cenu izmaiņām dabasgāzes tirgū un spekulatīvu tirdzniecību, jo emisijas kvotu pieprasījums tirgū saglabājas zems.