Enerģētikas virzību sekmēs pieejamība, cena un ilgtspēja

Mārtiņš Čakste,  AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs 

Pēdējie gadi enerģētikā iezīmē trilemmu – jāizšķiras, kā nodrošināt pieejamu elektroenerģiju un iespējas to vienlaicīgi saražot ilgtspējīgi, kā arī – lai klients to varētu atļauties un spētu par to maksāt. Jo – tikai pieejama elektroenerģija ved pie ilgtspējas, un otrādi.

AS "Latvenergo" visās galvenajās darbības jomās ir aizvadījusi sekmīgu 2023. gadu, kas ļauj mūsu klientiem sniegt drošību un pārliecību, ka ceļā uz atjaunīgo energoresursu (AER) jaudu attīstīšanu spēsim nodrošināt zemāku cenu, bet eksporta tirgos nopelnītais paliks pašu valsts attīstībai. 

Augstā pietece Daugavā ļāva saražot pēdējā divdesmitgadē lielāko elektroenerģijas daudzumu HES, nodrošinot 34 % no visa Baltijā saražotā un vienlaikus esot lielākajam zaļās enerģijas ražotājam. Arī labvēlīgāka situācija gāzes tirgū radīja iespēju  TEC šogad strādāt divreiz vairāk nekā pirms gada. Esam par 23 % ir palielinājuši pārdotās elektroenerģijas apjomu, to eksportējot, jo katra trešā GWh ir pārdota ārpus Latvijas. Klientu skaits ārpus Latvijas ir pieaudzis par 31 %, kā arī veiksmīgi attīstām jaunos biznesa virzienus saules enerģijā un elektrouzlādē. Rezultātu pieaugums sekmē ieņēmumus un peļņu, kas nozīmē lielas dividendes mūsu valstij un sabiedrībai. Tas ir likumsakarīgs darba rezultāts. 

AS "Latvenergo" strādā Baltijas tirgū, un mūs interesē arī iespējas paplašināties. Redzam, ka lielu daļu saražotās elektroenerģijas spējam eksportēt, un mūsu enerģija tiek pārdota Ziemeļvalstu biržā. AS "Latvenergo" dividendes nonāk valsts budžetā, kurā tās tiek izlietotas svarīgākajām sociālajām vajadzībām, tomēr tas nevar būt pastāvīgs modelis. Tieši šobrīd visvairāk ir nepieciešams investēt atjaunīgo energoresursu ražotnēs, lai ar laiku būtu iespējams samazināt elektroenerģijas  izmaksas ikvienam iedzīvotājam. Katra Baltijas valsts ir ieinteresēta savu jaudu papildināšanā, un arī nacionālais aspekts nav mazsvarīgs, jo tikai savā valstī un ar savas valsts ieguldījumu laikus attīstītas AER jaudas nodrošinās gan drošību un zemāku cenu, gan arī to, ka eksporta tirgos nopelnītais paliks pašu valstī, nevis aizplūdīs uz ārvalstīm. Attīstīt savas AER jaudas nozīmē domāt valstiski, domāt par kopējo sabiedrības labumu. 

Enerģētika ir nozare, kurā šodien pieņemtie lēmumi realizējas vairāku gadu laikā, tādējādi mūsu rīcībai attiecībā uz infrastruktūru un enerģijas ražošanas jaudām jābūt izsvērtai un pamatotai. Atbildīga uzņēmējdarbība mūsdienās nozīmē domāt ilgtspējīgi, un tas nozīmē gan centienus klimatneitralitātes sasniegšanai, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan ilgtspējīgu uzņēmējdarbību visās jomās. 

Enerģētika ir ekonomikas mugurkauls, un tāpēc šai nozarei ir jābūt vienai no pirmajām, kas iedzīvina ilgtspējas mērķus, lai pārējās nozares varētu paspēt pārkārtoties un sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā. 

Te būtiski ir uzsvērt, ka ilgtspēja nozīmē arī jaunas iespējas. Lielākais paveicamais darbs ir investēt elektrotīklos, kas sekmētu spēju tīklam pieslēgties efektīviem enerģijas ražotājiem, kas būtu nodrošinājums izmaksu samazināšanai. Latvijā ir zems elektroenerģijas patēriņš, turklāt pie mums ir ļoti garas elektrolīnijas un salīdzinoši mazs klientu skaits. Tas mūs atšķir no kaimiņvalstīm, un tādēļ izmaksas viena klienta apkalpošanai ir lielākas. 

Lai arī par katru ieguldījumu enerģijas ražošanas jaudās nākas maksāt, katra inovācija palīdz samazināt izmaksas, ar kuru attīstīšanu strādā arī Latvenergo. 

2024. gadā Latvenergo turpinās izaugsmi, atklājot saules parkus, turpinot vēja parku izveides procesu, paplašinot elektroauto uzlādi un joprojām labākajā veidā ražojot elektroenerģiju Daugavas HES un Rīgas TEC. Tuvākajos divos gados esam ieplānojuši izbūvēt ap 300 megavatu (MW) saules parkus Lietuvā, ir plāni arī Latvijā un Igaunijā, par kuriem ziņosim tuvākajā laikā. 

Turpināsies intensīvs darbs vēja parku izveides procesā, paplašināsim arī elektroauto uzlādes tīklu. Paralēli dienaskārtībā ir arī noslēdzošo trīs Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcija, aktīvi izvērtējam arī citas investīciju iespējas, piemēram, ūdeņraža izmantošanu, ieguldījumu TEC-1 kondensācijas modulī, kas ļaus izmantot TEC darbību balansēšanas jaudas izmantošanai arī vasarā, tādējādi stiprinot kopējo elektriskā tīkla stabilitāti. To plānots pabeigt 2025. gada pavasarī. Mūsu investīciju plāni ir lieljaudas uzkrājošo bateriju (BESS – Battery Energy Storage Systems) sistēmas izveide ar  40 MW jaudu pie Rīgas HES, kas stiprinās Baltijas energosistēmas tīkla stabilitāti, palielinoties ietekmei no mainīgajām atjaunīgo energoresursu (AER) jaudām. Latvenergo pieredze, kompetence un ambīcijas nodrošina potenciālu, kas arī turpmāk būs nacionālās enerģētikas kodols. 

Tādējādi enerģētikas nozarē un tās transformācijas procesā, kurā turpināsim ilgtspējas ceļu, joprojām būs daudz izaicinājumu. Pirmo piecu gadu laikā iespējamas dažādas straujas un negaidītas izmaiņas, un pēc tam elektroenerģijas cena tirgū būs ilgstoši paredzama. Mums ir jāmaina skatījums nozares virzībā, kurā bizness būs ilgtspējīgs, un klientam pieejamā cena – konkurētspējīga.