Enerģijas plūsmu un atjaunīgo energoresursu izstrādes samazinājums rada pieprasījumu aktīvākai termoelektrostaciju darbībai

Karīna Viskuba, tirdzniecības analītiķe, tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo"

• Nord Pool reģionā atšķirīgas cenu tendences
• Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas samazinās
• Baltijā pieaug elektroenerģijas izstrāde 
• Straujāk pieaug ražošana Latvenergo TEC 
• Energoproduktu cenas mēreni pieaug

Augustā Nord Pool tirdzniecības apgabalos novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu tendences. Nord Pool sistēmas cena bija bez ievērojamām izmaiņām, salīdzinot ar jūliju – samazinājums par 3 % līdz vidēji 34,17 EUR/MWh. Tajā pašā laikā elektroenerģijas cenas Baltijā pieauga. Augustā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena vienoti bija 102,49 EUR/MWh jeb par 22 % augstāka nekā mēnesi iepriekš. Igaunijā elektroenerģijas cena pieauga par 19 % līdz vidēji 94,38 EUR/MWh. Aizvadītajā mēnesī ikstundu cenas Baltijas reģionā svārstījās no -9,97 EUR/MWh līdz 549,95 EUR/MW. 

Augustā vēja izstrāde Ziemeļvalstīs bija par 8 % mazāka nekā mēnesi iepriekš, kā arī bija vērojams par 9 % zemāks atomelektrostaciju pieejamās jaudas īpatsvars – 71 % no kopējās uzstādītās, ko ietekmēja gan plānotie apkopes darbi, gan neplānotie atslēgumi. Turklāt elektroenerģijas patēriņš pieauga par 8 %, salīdzinot ar jūliju, kas tomēr bija par 1 % zemāks nekā šajā periodā pērn. Neraugoties uz šiem faktoriem, Nord Pool sistēmas cenas samazinājās, ko noteica nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs, kas bija augstāks par sezonālo normu, stimulējot hidroizstrādes kāpumu augustā par aptuveni 45 %, salīdzinot ar jūliju. Turklāt, lai arī novērota augsta hidroizstrāde, Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis uzlabojās, taču joprojām saglabājas zem normas robežas.

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas cenu pieaugumu Baltijā veicināja vairāki apstākļi.  Elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem Baltijas reģionā samazinājās – izstrāde saules stacijās kritās par 23 %, un vēja elektrostaciju ražošana samazinājās par 11 %, ko neizdevās kompensēt ar hidroelektrostaciju izstrādi, kas bija par 27 % lielāka nekā jūlijā. Turklāt enerģijas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala samazinājās par 4 %, savukārt plūsmas no Somijas kritās par 20 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Patēriņa pieaugumu par 7% ietekmēja karstāki laikapstākļi, salīdzinot ar jūliju, taču tas bija par 6 % zemāks nekā iepriekšējā gadā. Elektroenerģijas cenu pieaugumu veicināja arī augstākas cenas energoproduktu tirgos. 

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas samazinās

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenām saglabājās lejupvērsta tendence, ko joprojām noteica Ziemeļvalstu hidrobilance. Augustā nokrišņu daudzums bija augstāks par normu, un tas veicināja hidrobilances uzlabošanos no - 0,7 TWh zem normas mēneša sākumā līdz 8,2 TWh virs normas augusta beigās. 

Sistēmas nākamā mēneša kontrakta (Nordic Futures) vidējā cena augustā bija 39,87 EUR/MWh, kas ir kritums par 17 %, salīdzinot ar jūliju. Augusta nogalē kontrakts noslēdzās pie augstāka līmeņa – 45,75 EUR/MWh. Mērenāka izmaiņa – samazinājums par 6 % – bija sistēmas 4. ceturkšņa kontraktam, kura cena vidēji bija 53,80 EUR/MWh, un mēnesis noslēdzās ar 60,80 EUR/MWh. Nākamā gada sistēmas kontrakts saruka par 8 % līdz vidēji 53,84 EUR/MWh, augusta beigās noslēdzoties ar 57,00 EUR/MWh.

Augustā Latvijas nākamā mēneša kontrakta cena samazinājās par 5 % līdz 83,99 EUR/MWh, noslēdzot mēnesi ar 88,65 EUR/MWh. Latvijas 4. ceturkšņa kontrakta vidējā cena bija 108,99 EUR/MWh, kas ir 2 % samazinājums pret jūlija datiem. Augustā kontrakts noslēdzās ar 112,80 EUR/MWh. 

Baltijā pieaug elektroenerģijas izstrāde

Elektroenerģijas patēriņš Baltijā aizvadītajā mēnesī bija par 5 % mazāks nekā 2022. gada augustā, tomēr karstuma viļņu ietekmē tas pieauga par 7 %, salīdzinot ar jūliju, un bija 2 050 GWh. Augustā Latvijā patēriņš samazinājās par 5 % pret šo periodu pērn līdz 514 GWh, kas bija par 8 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Lietuvā patērētās elektroenerģijas daudzums – 943 GWh – saruka par 7 %, salīdzinot ar 2022. gada augustu. Igaunijā tika patērētās 593 GWh elektroenerģijas jeb par 4 % mazāk nekā aizvadītā gada augustā. Tajā pašā laikā gan Lietuvas, gan Igaunijas elektroenerģijas patēriņš bija par 7 % lielāks, salīdzinot ar jūlija datiem.

Baltijas valstīs kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms augustā bija 995 GWh, kas ir par 19 % lielāks nekā mēnesi iepriekš. Latvijā elektroenerģijas izstrāde kāpa par 87 %, sasniedzot 206 GWh. Aizvadītajā mēnesī Lietuvā tika saražotas 464 GWh elektroenerģijas, kas ir 11 % pieaugums, salīdzinot ar jūliju. Igaunijā elektroenerģijas ražošana pieauga par 6 % līdz 325 GWh.\

Augustā Baltijas elektroenerģijas patēriņa un izstrādes īpatsvars bija 49 %. Latvijā šī attiecība sasniedza 40 %, Lietuvā – 49 %, Igaunijā tā bija 55 %.

Augustā Baltijas elektroenerģijas patēriņa un izstrādes īpatsvars bija 49 %. Latvijā šī attiecība sasniedza 40 %, Lietuvā – 49 %, Igaunijā tā bija 55 %.

Straujāk pieaug ražošana Latvenergo TEC 

Pēc LVĢMC datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 144,7 mm, kas ir 88 % virs mēneša normas (76,8 mm). Tas veicināja vidējās Daugavas ūdens pieteces pieaugumu augustā par 19 % pret iepriekšējo mēnesi līdz 151 m3/s. Tomēr, atskatoties uz daudzgadu vidējo līmeni, redzam, ka pietece saglabājās 24 % zem normas.

Pēc LVĢMC datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 144,7 mm, kas ir 88 % virs mēneša normas (76,8 mm). Tas veicināja vidējās Daugavas ūdens pieteces pieaugumu augustā par 19 % pret iepriekšējo mēnesi līdz 151 m3/s. Tomēr, atskatoties uz daudzgadu vidējo līmeni, redzam, ka pietece saglabājās 24 % zem normas.

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas izstrāde Latvenergo hidroelektrostacijās pieauga par 32 %, salīdzinot ar jūliju, un sasniedza 76 GWh. Tajā pašā laikā ražošana Latvenergo termoelektrostacijās bija astoņas reizes lielāka nekā mēnesi iepriekš, un kopā tika saražotas 87 GWh elektroenerģijas, ko noteica tirgu pieprasījums.

Energoproduktu cenas mēreni pieaug

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Brent Crude) cena aizvadītajā mēnesī vidēji bija 85,10 USD/bbl jeb par 7 % augstāka nekā jūlijā, un augusta beigās kontrakts noslēdzās ar 86,86 USD/bbl. 

Naftas cenas pieaugumu augustā noteica vairāki faktori. Situācija piedāvājuma pusē saglabājas saspringta – OPEC+ turpinās naftas ieguves samazinājumu, kā arī Saūda Arābija un Krievija paziņoja, ka saglabās papildus brīvprātīgu samazinājumu septembrī 1,3 miljonu bbl/dienā apmērā. Turklāt mēneša pirmajā pusē bija bažas par naftas tranzītu pa Melno jūru Krievijas – Ukrainas kara dēļ. Bez minētajiem apstākļiem naftas cenas pieaugumu veicināja ziņas par ASV komerciālā jēlnaftas krājuma samazinājumu. Tajā pašā laikā mēneša otrajā pusē izskanēja ziņas par iespējamiem ASV sankciju atvieglojumiem pret Irānu un Venecuēlu. Augustā saglabājās bažas par globālās ekonomikas attīstību, turpmāko procentu likmju celšanu ASV, kā arī Ķīnas ekonomikas atveseļošanās tempiem, kas ir zemāki par prognozētajiem.

Augustā ogļu nākamā mēneša kontrakta (API2) cena pieauga par 9 % līdz vidēji 118,67 USD/t, mēneša nogalē noslēdzoties ar 118,75 USD/t.  

Ogļu cenas turpināja sekot dabasgāzes cenu kustībai, pie tam tirgū valdīja bažas, ka  potenciālie Austrālijas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piedāvājuma traucējumi var stimulēt lielāku ogļu pieprasījumu. Augustā bija novēroti ogļu eksporta traucējumi Kolumbijā un Dienvidāfrikā, tomēr to daļēji kompensēja lielāks ogļu piedāvājums no Austrālijas. Straujāku cenu pieaugumu tirgū ierobežoja augsti ogļu krājumi Āzijā un Eiropā.

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) vidējā cena bija 34,71 EUR/MWh, kas ir 11 % pieaugums pret jūlija datiem. Augustu kontrakts noslēdza ar 35,99 EUR/MWh. 

Plānotie darbinieku streiki trijās Austrālijas SDG rūpnīcās, kas var ietekmēt līdz pat 10 % no globālā SDG piedāvājuma apjoma, bija galvenais faktors, kas veicināja dabasgāzes cenas pieaugumu. Lai gan augusta otrajā pusē tika panākta vienošanās ar vienas rūpnīcas darbiniekiem, risks par streiku norisi pārējās divās rūpnīcās saglabājās. Ietekmi uz dabasgāzes cenu augustā atstāja arī plānotie un neplānotie darbības traucējumi, kā arī gaidāmais otrais apkopes darbu posms Norvēģijas gāzes pārstrādes rūpnīcās nākamajā mēnesī. Augustā, saglabājoties konkurencei ar Āzijas tirgu, Eiropas SDG imports turpināja iepriekšējo mēnešu tendenci un saruka līdz zemākajam līmenim pēdējā gada laikā. Tomēr Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis jau augustā ir sasniedzis EK noteikto obligāto mērķi (90 % aizpildījums līdz 1. novembrim), un, pēc Gas Infrastructure Europe, dabasgāzes krātuvju aizpildījums augusta nogalē bija 93 %, kas ir par 12 % vairāk nekā 2022. gada augusta beigās.

Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.23 kontrakts bija bez būtiskām izmaiņām – samazinājums par 2 % pret jūliju līdz vidēji 86,06 EUR/t, augustu noslēdzot ar 85,76 EUR/t.  Aizvadītajā mēnesī emisijas kvotu cena bija svārstīga, sekojot līdzi mainīgām cenām saistīto energoproduktu tirgos. Tajā pašā laikā augustā kvotu tirgus saskarās ar ierobežotu piedāvājumu, kas bija saistīts ar plānoto izsoļu apjomu samazinājumu, vājāku pieprasījumu, zemāku tirdzniecības aktivitāti, kā arī spekulatīviem darījumiem.