Enerģijas tirgu reģionā papildina Polijas–Lietuvas dabasgāzes starpsavienojums

Guntis Lūsis, AS "Latvenergo" Enerģijas vairumtirdzniecības direktors.

Polijas un Lietuvas starpsavienojums GIPL (Gas Interconnection Poland–Lithuania) ir solis, lai reģions turpinātu pilnībā integrēties ES iekšējā enerģijas tirgū, atsakoties no Krievijas gāzes. Tas ir kļuvis vēl svarīgāks pēc Krievijas vienpusējā lēmuma pārtraukt gāzes piegādes Polijai un Bulgārijai un saskaņā ar ES nodomu neimportēt Krievijas gāzi.

2022. gada 1. maijā tika nodots ekspluatācijā dabasgāzes starpsavienojums GIPL, kas savieno Baltijas valstis un Somiju ar tālākiem tirgiem Dānijā, Nīderlandē, Norvēģijā un Vācijā, pieslēdzot tirdzniecības variantiem vēl vienu dabasgāzes piegādes ceļu un vienlaikus sekmējot enerģētikas drošumu jau plašākā Baltijas jūras valstu reģionā. Jaunais starpsavienojums GIPL ļauj piegādāt dabasgāzi abos virzienos atbilstoši tirdzniecības darījumiem — piemēram, gan no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) Termināļa Lietuvā uz Poliju, gan arī no Svinoujsces SDG termināļa Polijā uz Baltijas valstīm un Somiju. 

Reģionā nākamajos gados tiks iedarbināti jauni SDG termināļi un arī tālāki cauruļvadu savienojumi, un turpmāk GIPL izmantošanas iespējas paplašināsies, jo tirgus dalībnieki Polijā, Vācijā, Baltijas valstīs un Somijā pielietos jauno loģistikas posmu, lai paplašinātu un izveidotu piegādes darījumus atbilstoši patērētāju vajadzībām. Vairāku apgādes variantu esamība jebkuram reģionam pastiprina drošumu, tādēļ, piemēram, viena avota neplānots atslēgums īstermiņā nav kritisks, jo to aizstāj alternatīvi pieejams nākamais avots. Sabiedrības drošība un enerģijas piegādes stabilitāte tagad ir īpaši svarīga. 

Pirmās dabasgāzes plūsmas pa cauruļvadu sākās jau 2022. gada 1. maijā, paredzams, ka gāzes transportēšanas jauda no Lietuvas uz Poliju nākamajos 5 mēnešos sasniegs 1,9 miljardus kubikmetru gadā (21,1TWh/gadā), oktobrī pēc tīkla modernizācijas jaudas uz Lietuvu palielināsies līdz 2,5 miljardiem kubikmetru (27,8TWh/gadā), bet uz Poliju līdz 2 miljardiem kubikmetru (22,2TWh/gadā). Pēc Eiropas Komisijas informācijas plašākā Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna ietvaros GIPL projekts sekoja Balticconnector (Igaunija-–Somija) iedarbināšanai un Igaunijas–Latvijas starpsavienojuma attīstībai, līdz ar to visi jaunie pārvades posmi nodrošina vienotu reģionālo tirgu. Turklāt 2023. gadā ir plānota Latvijas–Lietuvas starpsavienojuma paplašināšana, un 2025. gadā gaidāmā Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācija vēl vairāk paaugstinās enerģētisko drošību reģionā. Eiropas Savienības infrastruktūras plānos Baltijas reģionā ietilpst arī Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar pārējo ES, iekšējās elektrotīkla infrastruktūras stiprināšana, starpsavienojumu uzlabošana, jo tas veicinās atjaunīgās enerģijas jaudu kāpināšanu un integrāciju reģionā. 

Gādājot par planētu un domājot par iespējamiem scenārijiem nākotnē, tiek meklēti jauni risinājumi, kā esošo dabasgāzes infrastruktūru pielietot gāzēm no atjaunīgajiem un oglekļa emisiju neitrālas sintēzes avotiem.