Energoefektivitāte – konkurētspējas dzinējspēks

Energoefektivitāte uzņēmējdarbībā vairs nav tikai stāsts par mazākiem rēķiniem. Tā kļūst par būtisku konkurētspējas, stabilitātes un risku vadības instrumentu, īpaši laikā, kad enerģijas cenu svārstības, sadarbības partneru prasības un finansētāju gaidas uzņēmumiem liek domāt ilgtermiņā. Tieši šai tēmai bija veltīts Elektrum Enerģijas centra vebinārs "Energoefektivitāte – konkurētspējas dzinējspēks", kurā vienuviet satikās finansētāju skatījums, uzņēmumu praktiskā pieredze un tehnoloģiju risinājumu perspektīva. Vebinārā piedalījās Māris Saulājs no AS "SEB banka", Līga Mellēna no finanšu institūcijas "ALTUM", Ģirts Vēveris no AS "VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA", Sandra Ģēģere no SIA "HODA LV" un Toms Mols no SIA "ELIGENT".

Energoefektivitātes nozīme un radītās iespējas

2026. gada janvārī SEB Banka veikusi aptauju, kurā piedalījās 1217 respondenti no Baltijas valstīm, kur lielākā daļa bija tieši MVU segmenta pārstāvji. Galvenie izaicinājumi, ar kuriem uzņēmumi saskaras, ir augsts nodokļu slogs, energoresursu cenas un birokrātija. Vienlaikus uzņēmumu prioritātēs dominē stabilitātes uzlabošana, izmaksu optimizācija un efektivitātes uzlabošana.

Būtisks signāls ir ieguldījumu plānu trūkums: 61% Latvijas MVU norāda, ka tiem šobrīd nav skaidra investīciju plāna vai arī lēmumi vēl nav pieņemti. Salīdzinājumam – Lietuvā šis rādītājs ir 52%, bet Igaunijā 56%. Šī atšķirība norāda, ka Latvijas MVU pastāv risks atpalikt Baltijas konkurences vidē, ja netiks paaugstināta ambīciju latiņa un aktīvāk meklētas izaugsmes iespējas.

Vienlaikus aptauja izgaismo būtisku neizmantotu potenciālu tehnoloģiju jomā – tikai 19% Latvijas uzņēmumu šobrīd izmanto mākslīgo intelektu.  Izšķiroši svarīgi ne tikai tas, vai mākslīgais intelekts tiek izmantots, bet arī – kādiem nolūkiem. Pareizi pielietots MI var būtiski uzlabot procesu efektivitāti, veicināt jaunu ideju rašanos un stiprināt uzņēmumu konkurētspēju ilgtermiņā.

Šādos apstākļos energoefektivitāte izkristalizējas kā viens no praktiskākajiem un finansiāli pamatotākajiem veidiem, kā MVU var vienlaikus mazināt izmaksu spiedienu, uzlabot efektivitāti un stiprināt savas pozīcijas tirgū. Tā kalpo kā dabisks pirmais solis gan investīciju aktivizēšanai, gan plašākai inovāciju un digitālās attīstības uzsākšanai.

Finansējums ir pieejams – uzņēmējdarbības zaļināšana ar kapitāla atlaidi

ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītāja Līga Mellēna iepazīstināja ar aktuālajām atbalsta iespējām uzņēmumiem, uzsverot, ka energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektiem šobrīd pieejams būtisks atbalsts. Viņa iepazīstināja ar programmu "Uzņēmējdarbības zaļināšana ar kapitāla atlaidi", kuras ietvaros uzņēmumi var saņemt būtisku finansiālu atbalstu energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un emisiju samazināšanas projektiem.

Programma paredz kapitāla atlaidi līdz pat 30% no investīcijas, kas var sasniegt vairākus miljonus eiro, un ietver tādus investīciju virzienus kā ēku renovācija, ražošanas iekārtu modernizācija, atjaunojamo energoresursu risinājumi un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas. Vienlaikus tika uzsvērts, ka veiksmīgai dalībai programmā uzņēmumiem ir jābūt sagatavotiem - jāizprot savs enerģijas patēriņš un jāspēj pierādīt sagaidāmais ietaupījums. Energoefektivitāte šeit tiek skatīta kā precīzi izmērāms un datos balstīts process.

AS "VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA" pieredze energoefektivitātes paaugstināšanā

Ļoti spilgtu uzņēmuma pieredzes piemēru sniedza AS "VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA" valdes loceklis Ģirts Vēveris. Viņa stāstā energoefektivitāte tika parādīta nevis kā "zaļš projekts", bet kā ļoti praktisks konkurētspējas instruments energoietilpīgā ražošanā. Īpaša nozīme uzņēmuma ikdienas darbā ir datiem, jo energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumā netiek ieviesti nejauši – tie balstās uz detalizētu analīzi par to, kur rodas lielākie zudumi un kur iespējams panākt vislielāko efektu.

Prezentācijā tika minēti konkrēti piemēri, piemēram, siltuma atgūšanas risinājumi, kas ļauj atkārtoti izmantot enerģiju no ražošanas procesiem, kā arī saspiestā gaisa sistēmu optimizācija, identificējot un novēršot noplūdes. Tāpat tika pieminēti apgaismojuma uzlabojumi, kas sākotnēji var šķist nelieli, bet kopumā dod būtisku ietaupījumu.

Ģirts Vēveris uzsvēra, ka energoefektivitāte uzņēmumā tiek skatīta kā nepārtraukts process, nevis vienreizējs projekts. Tas nozīmē, ka uzņēmums regulāri analizē savus datus, meklē jaunas iespējas un pakāpeniski ievieš uzlabojumus. Šāda pieeja ļauj ne tikai samazināt izmaksas, bet arī palielināt uzņēmuma elastību un noturību pret ārējiem satricinājumiem.

Konkrēti soļi un reāli ieguvumi – SIA "HODA LV" pieredze

SIA "HODA LV" ražošanas vadītāja Sandra Ģēģere dalījās ar uzņēmuma stāstu par to, kā no novecojušām iekārtām var tikt līdz modernizētai un efektīvākai ražošanai. Viņa skaidroja, ka sākotnēji uzņēmumā enerģijas patēriņš bija augsts, kas tieši ietekmēja ražošanas izmaksas un konkurētspēju. Energoefektivitātes uzlabošanas projekta ietvaros tika veikta iekārtu nomaiņa, ieviesta automatizācija un roboti, kā arī optimizētas dzesēšanas un kompresoru sistēmas. Šie uzlabojumi ļāva ne tikai samazināt enerģijas patēriņu, bet arī stabilizēt ražošanas procesu un paaugstināt ražīgumu.

Īpaši tika akcentēts, ka ieguvumi nebija tikai finanšu rādītājos. Uzlabojās arī darba vide – samazinājās troksnis, iegūta labāka ergonomika, kā arī samazinājās bīstamo atkritumu apjoms. Tas parāda, ka energoefektivitātes projekti bieži rada plašāku pozitīvu ietekmi, nekā sākotnēji plānots.

Tehnoloģijas palīdz kļūt ne tikai efektīvākiem, bet arī elastīgākiem

SIA "ELIGENT" pārstāvis Toms Mols prezentācijā pievērsās tam, kā uzņēmumi var izmantot tehnoloģijas, lai kļūtu ne tikai efektīvāki, bet arī elastīgāki. Viņš uzsvēra, ka daudzos uzņēmumos dati par enerģijas patēriņu jau pastāv, taču tie netiek pilnībā izmantoti. Ieviešot automatizācijas risinājumus un centralizētu datu pārvaldību, uzņēmumi var iegūt daudz precīzāku priekšstatu par saviem procesiem. Tas ļauj reāllaikā sekot līdzi patēriņam, ātri identificēt novirzes un pieņemt operatīvus lēmumus. Toms Mols uzsvēra arī nākotnes perspektīvu – uzņēmumi var kļūt par aktīviem enerģijas tirgus dalībniekiem, nevis tikai patērētājiem. Tas nozīmē, ka enerģijas pārvaldība kļūst par stratēģisku jautājumu, un par to ir jādomā jau infrastruktūras plānošanas posmā.

Būtiskākie aspekti, kas jāņem vērā, lai sasniegtu gaidīto rezultātu

Diskusijas daļā saruna kļuva vēl praktiskāka. Ļoti skaidri iezīmējās, ka viens no lielākajiem šķēršļiem ir nepietiekama izpratne par datiem. Uzņēmumi bieži zina savas izmaksas, bet ne vienmēr saprot, kur tieši rodas lielākie zudumi un kā tos samazināt.

Otrs būtisks faktors ir uzdrīkstēšanās. Pat tad, ja ekonomiskais pamatojums ir skaidrs, lēmumu pieņemšana var aizkavēties. Šeit palīdz reāli piemēri – redzot, ka citi uzņēmumi šo ceļu jau ir izgājuši un ieguvuši rezultātu, kļūst vieglāk pieņemt lēmumu arī pašiem. Tika uzsvērts arī, ka nav nepieciešams uzreiz uzsākt lielus projektus. Daudz efektīvāk ir sākt ar mazākiem uzlabojumiem, iegūt pirmos rezultātus un tad pakāpeniski attīstīt pieeju.

Vebināra galvenā atziņa ir vienkārša, bet ļoti būtiska – energoefektivitāte sākas ar datiem, bet tās īstenošana prasa rīcību. Uzņēmumiem nav jāgaida ideāls brīdis. Pietiek sākt ar nelielu soli, analizēt rezultātus un turpināt attīstību. Tie uzņēmumi, kas sistemātiski strādā ar datiem un pieņem pārdomātus lēmumus, ilgtermiņā iegūst ne tikai zemākas izmaksas, bet arī lielāku stabilitāti, elastību un konkurētspēju.