Gada nogale enerģijas tirgū mierīga

Inga Martinsone, Finanšu produktu speciāliste

Enerģijas vairumtirdzniecība, AS "Latvenergo" 

• Elektroenerģijas cenām Baltijā neliels pieaugums
• Baltijā pieaugusi elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība
• Joprojām zems nokrišņu daudzums 
• Energoproduktu cenām mērenas izmaiņas

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool elektroenerģijas cenas Baltijā nedaudz pakāpās – Latvijā un Igaunijā par 2 % līdz attiecīgi 90,51 EUR/MWh un 84,28 EUR/MWh, bet Lietuvā par 1 % pret novembri līdz 89,69 EUR/MWh. Decembrī ikstundu cenas Baltijā svārstījās no 0 EUR/MWh līdz 542,03 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cena mainīja iepriekšējo mēnešu augšupvērsto kustību un samazinājās par 14 % līdz 31,94 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs decembrī pieauga sakarā ar samazinātām enerģijas plūsmām uz Baltiju, kas kopsummā bija par 4 % zemākas nekā iepriekšējā mēnesī. 

To galvenokārt ietekmēja par 13 % zemākas plūsmas no Somijas uz Igauniju, kas daļēji saistāms ar 25. decembrī konstatēto Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma Estlink 2 bojājumu. Tā rezultātā saskaņā ar Somijas sistēmas operatora publicēto informāciju līdz remontdarbu pabeigšanai, kas plānota 2025. gada 1. augustā, no kopējās Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojumu uzstādītās jaudas – 1 016 MW – būs pieejami tikai 358 MW (Estlink 1). Tāpat arī par 7 % samazinājās plūsmas no Polijas uz Lietuvu. Cenu palielināšanos ierobežoja stabils elektroenerģijas izstrādes kāpums Baltijā, kas pieauga par 16 % pret iepriekšējo mēnesi, ko ietekmēja par 18 % augstāka vēja staciju izstrāde un par 26 % augstāka hidroelektrostaciju izstrāde. Tajā pašā laikā elektroenerģijas patēriņš pieauga vien nedaudz – par 3 %, līdz ar to izstrādes un patēriņa attiecība pieauga par 5 procentpunktiem.

Savukārt Nord Pool sistēmas cenu lejupslīdi galvenokārt ietekmēja vēja staciju izstrādes kāpums par 25 % pret novembri, kā arī augstāka izstrāde atomelektrostacijās, to pieejamajai jaudai palielinoties līdz 87 %. Tāpat reģionā bija vērojami elektroenerģijas cenām labvēlīgi laikapstākļi – mitrs laiks ar lielu nokrišņu daudzumu, kas pozitīvi ietekmēja hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni.

Baltijā pieaugusi elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība

Decembrī Baltijas valstīs kopsummā tika patērētas 2 545 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6 % vairāk nekā novembrī, bet par 2 % mazāk nekā šajā periodā pērn. Latvijas elektroenerģijas pieprasījums pieauga par 5 % pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot 620 GWh, kas ir samazinājums par 2 % pret 2023. gada decembri. Lietuvā elektroenerģijas patēriņš bija 1 148 GWh – par 6 % augstāks nekā novembrī, kā arī par 1 % augstāks nekā šajā mēnesī iepriekšējā gadā. Savukārt Igaunijā tika patērēts par 8 % vairāk elektroenerģijas nekā iepriekšējā mēnesī jeb 777 GWh, kas ir par 7 % mazāk nekā šajā periodā pērn.

Tikmēr kopējais saražotās elektroenerģijas daudzums Baltijā kāpa par 16 % pret novembri, sasniedzot 1 611 GWh. No šī apjoma Latvijā tika saražotas 347 GWh elektroenerģijas, kas ir par 7 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Lietuvā elektroenerģijas ģenerācija kāpa par 19 % līdz 791 GWh. Tajā pašā laikā Igaunijā izstrādes apjoms bija 472 GWh, kas ir pieaugums par 16 %.

Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība decembrī pakāpās līdz 63 %. Latvijā šis īpatsvars bija 56 %, Lietuvā – 69 %, savukārt Igaunijā tas bija 61 %.

Joprojām zems nokrišņu daudzums 

Ūdens pietece Daugavā aizvadītajā mēnesī pieauga līdz 352 m3/s, taču bija 27 % zem daudzgadu vidējā līmeņa. Šī tendence ir vērojama visu gada otro pusi, un tas ir saistāms ar nokrišņu daudzumu Latvijā, kas saskaņā ar LVĢMC informāciju decembrī bija 4 % zem mēneša normas, līdz ar to jau piekto mēnesi pēc kārtas nokrišņu daudzums Latvijā bija zem normas.

Decembrī Latvenergo stacijās kopā tika izstrādātas 275 GWh. No tām 150 GWh tika saražotas hidroelektrostacijās, kas ir par 33 % vairāk nekā novembrī. Tikmēr Latvenergo termoelektrostaciju ģenerācija samazinājās par 16 % līdz 125 GWh, ko ietekmēja tirgus pieprasījums.

Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs strauji kāpis

 Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts (Nordic Futures) decembrī  turpināja iepriekšējo mēnešu augšupvērsto kustību un pakāpās par 4 %, sasniedzot 51,79 EUR/MWh. Turpretī nākamā gada kontrakta cena samazinājās par 10 % līdz 34,34 EUR/MWh.

Decembrī Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs stabili virzījās uz augšu, kāpjot no +4,5 TWh mēneša sākumā līdz +18,5 TWh mēneša nogalē, tomēr pārējie signāli tirgū bija mainīgi. Laikapstākļu prognozes svārstījās no vēsākām uz siltākām, dabasgāzes un Vācijas elektroenerģijas tirgos bija mainīgas kustības, kā rezultātā nākamā mēneša sistēmas kontrakta cena nedaudz pavirzījās uz augšu.

Energoproduktu cenām mērenas izmaiņas 

Aizvadītajā mēnesī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena pakāpās vien par 1 % līdz 45,07 EUR/MWh.

Īslaicīgas aukstu laikapstākļu prognozes apvienojumā ar gaisa temperatūru, kas bija zemāka par normu, palielināja pieprasījumu pēc apkures un decembra sākumā virzīja dabasgāzes cenas uz augšu, tomēr mēneša otrajā pusē laikapstākļu prognozes nosliecās par labu mitrākiem un siltākiem apstākļiem. Piedāvājuma pusē bažas radīja Ukrainas lēmums apturēt Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību, nepagarinot iepriekš noslēgto līgumu, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim, taču palielinātas dabasgāzes plūsmas Norvēģijā palīdzēja stabilizēt tirgu. Papildus tam cenas uz leju virzīja samazināts pieprasījums pēc sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) Āzijā, kā arī spekulatīvā tirdzniecība, tuvojoties gada beigām. Tajā pašā laikā pēc AGSI datiem Eiropas Savienībā dabasgāzes krātuvju aizpildījums noslīdēja līdz 72 %. 

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena decembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, veidojot 73,05 USD/bbl. 

Jēlnaftas cenas aizvadītajā mēnesī vairākkārt mainīja virzienu, taču mēneša vidējā cena bija bez izmaiņām pret novembri. Galvenie faktori, kas ietekmēja cenu kustību, bija pieprasījuma un piedāvājuma kombinācija, ģeopolitiskā spriedze un Ķīnas ekonomikas attīstības signāli. OPEC+ lēmums turpināt naftas ieguves ierobežojumus līdz 2025. gada aprīlim īslaicīgi cenas kāpināja. Tāpat cenas uz augšu virzīja optimisms par Ķīnas ekonomikas atgūšanos 2025. gadā, kā arī spriedze Tuvajos Austrumos un jaunas ES sankcijas pret Krieviju. Tikmēr cenu izaugsmi ierobežoja ASV centrālās bankas procentu likmju samazinājums, kā rezultātā dolāra vērtības pieaugums samazināja globālo pieprasījumu. Papildus tam tika prognozēts naftas piedāvājuma pieaugums 2025. gadam.

Tikmēr ogļu nākamā mēneša kontrakta (Front Month API2 Coal) cena bija par 9 % zemāka nekā novembrī ¬– 111,15 USD/t.

Ogļu cenas decembrī samazinājās vājāka pieprasījuma un stabila piedāvājuma dēļ, kā arī dabasgāzes cenu lejupvērsto izmaiņu dēļ. Augsta vēja staciju izstrāde Eiropā un relatīvi mitri laikapstākļi samazināja pieprasījumu pēc fosilā kurināmā elektroenerģijas ražošanai. Tāpat arī bija vērojamas stabilas ogļu piegādes uz Eiropu un augsti krājumi Āzijā. Papildus tam cenas ietekmēja samazināti ģeopolitiskie riski un īslaicīgi dabasgāzes cenu samazinājumi.

Eiropas emisijas kvotu Dec.24 kontrakta (EUA Futures) cena samazinājās pavisam nedaudz – par 1 % līdz 67,08 EUR/t.

Emisijas kvotu cenas aizvadītajā mēnesī ietekmēja 2024. gada decembra kontrakta noslēgšanās 16. decembrī, kad notika šī gada pēdējā emisijas kvotu izsole, pēc kuras iestājās izsoļu pārtraukums līdz 7. janvārim. Papildus tam cenas noteica arī zemāks kvotu pieprasījums. Tas saistāms ar siltākiem laikapstākļiem, kā ietekmē samazinājās nepieciešamība pēc fosilā kurināmā, līdz ar to arī pēc emisijas kvotām.