Gada tumšā laika iestāšanās veicinājusi elektroenerģijas cenu pieaugumu

Inga Martinsone, Finanšu produktu speciāliste, tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo" 

• Nord Pool sistēmas un Baltijas elektroenerģijas cenas palielinājušās
• Baltijas elektroenerģijas patēriņš strauji pieaudzis
• Otrs sausākais oktobris novērojumu vēsturē
• Energoproduktu cenām augšupvērstas izmaiņas

 

Oktobrī Nord Pool elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pakāpās par 9 %, Latvijā un Lietuvā veidojot 91,38 EUR/MWh, bet Igaunijā 91,37 EUR/MWh. Šajā mēnesī ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -3 EUR/MWh līdz 500,08 EUR/MWh. Tajā pašā laikā Nord Pool sistēmas cena turpināja iepriekšējā mēneša kustību augšup ¬un kāpa par 21 %, sasniedzot 23,94 EUR/MWh.

Baltijas valstu elektroenerģijas cenu paaugstinājumu galvenokārt veicināja gada tumšā laika iestāšanās, kas ierasti nozīmē straujāku elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, kas aizvadītajā mēnesī Baltijā kāpa par 15 % pret septembri. Tas noteica arī saules staciju izstrādes samazinājumu par 53 %. Turklāt papildus tam bija vērojams arī kopējais elektroenerģijas izstrādes samazinājums par 2 % pret iepriekšējo mēnesi. Tāpat arī no 21. līdz 27. oktobrim ikgadējo apkopes darbu dēļ tika atslēgts Zviedrijas (SE4)-Lietuvas starpvalstu savienojums NordBalt ar uzstādīto jaudu 700 MW, kas samazināja enerģijas plūsmas no Zviedrijas (SE4) uz Baltiju par 22 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Savukārt Nord Pool sistēmas cenas kāpumu mēneša ietvaros galvenokārt ietekmēja augstākas elektroenerģijas cenas oktobra pirmajā pusē, kad bija vērojama zemāka vēja staciju izstrāde, kā arī mazāks nokrišņu daudzums un zemāka ūdens pietece Ziemeļvalstīs.

 

Baltijas elektroenerģijas patēriņš strauji pieaudzis

Oktobrī kopējais patērētās elektroenerģijas apjoms Baltijā kāpa par 15 % salīdzinājumā ar septembri, bet saglabājās līmenī, kas ir par 2 % mazāks nekā aizvadītā gada oktobrī, sasniedzot 2 235 GWh. Latvijā elektroenerģijas patēriņš bija 559 GWh, kas ir samazinājums par 1 % pret šo pašu periodu pērn. Lietuvā tika patērētas 1 022 GWh elektroenerģijas, kas ir par 1 % vairāk nekā 2023. gada oktobrī. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas pieprasījums samazinājās par 7 % pret šo pašu periodu aizvadītajā gadā, veidojot 654 GWh.

Tajā pašā laikā saražotās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs bija 1 202 GWh, kas ir samazinājums par 2 % gan pret iepriekšējo mēnesi, gan oktobri 2023. gadā. Latvijā elektroenerģijas ražošana samazinājās par 25 % pret septembri un veidoja 187 GWh. Lietuvā elektroenerģijas ģenerācija bija 612 GWh, kas ir pieaugums par 2 %. Tikmēr Igaunijā tika saražotas 402 GWh jeb par 8 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība oktobrī bija 54 %. Latvijā šis īpatsvars bija 34 %, Lietuvā – 60 %, savukārt Igaunijā tas bija 61 %.

Otrs sausākais oktobris novērojumu vēsturē

Aizvadītajā mēnesī ūdens pietece Daugavā bija 164 m3/s jeb 27 % zem iepriekšējā gada oktobra līmeņa, kā arī 37 % zem daudzgadu vidējā rādītāja. Tas skaidrojams ar zemo nokrišņu daudzumu, kas pēc LVĢMC datiem bija 54 % zem mēneša normas, kā rezultātā šī gada oktobris kļuva par sausāko kopš 2015. gada oktobra, kurš savukārt bijis pats sausākais novērojumu vēsturē.

Oktobrī Latvenergo stacijās kopā tika saražotas 129 GWh elektroenerģijas. No tām 68 GWh tika izstrādātas hidroelektrostacijās, kas bija par 22 % jeb par 12 GWh vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Ņemot vērā, ka ūdens pietece saglabājās zema, HES izstrādes neliels pieaugums saistāms ar Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuves ūdens līmeņu atgriešanos ierastajās robežās, noslēdzoties atjaunošanas darbiem Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē. Savukārt Latvenergo termoelektrostaciju izstrāde bija par 55 % zemāka, salīdzinot ar septembri, jeb 61 GWh, ko noteica plānotie remontdarbi un tirgus pieprasījums.

Nākamā mēneša elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas maina virzienu

Oktobrī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts (Nordic Futures) mainīja savu iepriekšējo mēnešu lejupvērstu kustību un pakāpās par 9 % līdz 43,01 EUR/MWh. Savukārt nākamā gada kontrakta cena pieauga par 2 % un sasniedza 39,61 EUR/MWh.

Lai arī mēneša sākumā tika prognozēti siltāki, mitrāki un vējaināki laikapstākļi, kas pozitīvi ietekmēja Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājus, turpmākajā mēnesi virsroku ņēma tādas laikapstākļu prognozes, kas lika gaidīt aukstākus un sausākus laikapstākļus. Papildus tam nākamā mēneša sistēmas kontrakta cenu ietekmēja arī gāzes un Vācijas elektroenerģijas tirgi, kuros bija vērojamas augšupvērstas kustības.

Energoproduktu cenām augšupvērstas izmaiņas 

Aizvadītajā mēnesī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena bija 40,36 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 7 % pret septembri.

Dabasgāzes cenas atsevišķās dienās oktobrī sasniedza pēdējo 11 mēnešu augstāko līmeni, kas galvenokārt bija saistīts ar ģeopolitisko saspīlējumu un piegāžu nenoteiktību. Lielākās bažas tirgū sagādāja notikumi Tuvajos Austrumos, kas apdraud sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes un to maršrutus. Turklāt Norvēģijas dabasgāzes ieguves vietā Sleipner norisinājās neplānoti dabasgāzes ieguves pārtraukumi, jo tur izcēlās ugunsgrēks, kas savukārt tirgū radīja papildu nenoteiktību. Cenu kustības noteica arī tehniskā tirdzniecība, padarot dabasgāzes tirgu jutīgāku pret pieprasījuma izmaiņām.

Tikmēr jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena oktobrī pieauga par 4 % pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot 75,38 USD/bbl.

Lai gan Ķīnas pieprasījums joprojām bija zems, galvenais iemesls, kas kāpināja  jēlnaftas cenu aizvadītajā mēnesī, bija spriedze Tuvajos Austrumos, īpaši pēc raķešu uzbrukumiem starp Irānu un Izraēlu. Šie notikumi palielināja bažas par iespējamiem piegādes traucējumiem no Irānas, kas ir būtiska OPEC dalībniece. 

Ogļu nākamā mēneša kontrakta (Front Month API2 Coal) cena līdzīgi jēlnaftas cenai pakāpās par 4 % līdz 119,24 USD/t.

Ogļu cenu pieaugumu aizvadītajā mēnesī galvenokārt veicināja aktīva krājumu atjaunošana pirms ziemas un piedāvājuma samazinājums. Tāpat ogļu cenu kustības ietekmēja augšupvērstas izmaiņas dabasgāzes tirgū, kā arī samazināts Krievijas ogļu eksports, kas rosināja konkurenci par ierobežotiem ogļu resursiem starp Āzijas ogļu patērētājvalstīm, īpaši Ķīnu un Indiju.

Savukārt Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.24 kontrakta cena pavirzījās pretējā virzienā energoproduktu cenām, samazinoties par 2 % pret iepriekšējo mēnesi un veidojot 63,93 EUR/t.

Oktobrī emisijas kvotu cenas bija svārstīgas, jo tās galvenokārt ietekmēja izmaiņas dabasgāzes tirgū. Periodos, kad dabasgāzes cenas virzījās uz leju un priekšroka tika dota elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes, nevis oglēm, samazinājās pieprasījums pēc emisijas kvotām, kas pavirzīja cenas uz leju. Papildus tam cenu augšupvērstu kustību ierobežoja stabila elektroenerģijas izstrāde no atjaunīgajiem energoresursiem, kā arī siltāki laikapstākļi, kas samazina nepieciešamību pēc fosilā kurināmā.