Ģenerējošās jaudas deficīts Baltijā

Rodika Prohorova, AS “Latvenergo” Enerģijas vairumtirdzniecības tirdzniecības portfeļa analītiķe

• Baltijā tiek saražoti 62 % no kopējā elektroenerģijas pieprasījuma
• Pieaug elektroenerģijas vairumtirgus cenas Baltijā
• Pietece Daugavā zem normas jau kopš jūnija
• Pieaug Latvenergo TEC pieprasījums tirgū
• Eiropas Savienībā pieaug dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis

Jūlijā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs pieauga par 7 %, kur Latvijā un Lietuvā tās vienoti bija 98,02 EUR/MWh, savukārt Igaunijā 97,97 EUR/MWh. Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas zemākā stundas cena Baltijā bija — 2,01 EUR/MWh, un augstākā stundas cena 337,16 EUR/MWh. Savukārt Nord Pool sistēmas mēneša cena saruka pret iepriekšējo mēnesi par 18 % līdz 24,47 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool sistēmas cenas kustību noteica šogad visaugstākā elektroenerģijas patēriņa un izstrādes attiecība jeb Ziemeļvalstis saražoja par 17 % vairāk nekā patērē. Viens no galvenajiem izstrādes un cenu ietekmējošajiem faktoriem bija nokrišņu daudzuma pieaugums, kas jūlijā bija virs normas līmeņa, rezultātā izstrāde hidroelektrostacijās kāpa par aptuveni 20 % jeb 3 TWh, salīdzinot ar jūniju. Turklāt, noslēdzoties ikgadējiem atomelektrostaciju apkopes darbiem, pieejamā ražošanas jauda pieauga par 6 procentu punktiem līdz 79 %. Savukārt Nord Pool reģionā elektroenerģijas izstrāde vēja un saules elektrostacijās samazinājās par 7 % un 9 %. Tajā pašā laikā Baltijā elektroenerģijas vairumtirgus cenu ietekmēja pieprasījuma pieaugums un vidēji par 5 % zemāka atjaunīgo energoresursu izstrāde. Samazinājumu ietekmēja šogad viszemākā izstrāde hidroelektrostacijās, kas pret jūniju samazinājās par 16 %. Turpretim par 18 % augstāku izstrādi vēja elektrostacijās kompensēja par 9 % zemāka izstrāde saules elektrostacijās. Baltijā turpinās arī remontdarbi Somijas–Igaunijas starpvalstu savienojumam EstLink 2 līdz šī gada 13. septembrim, kas ierobežo enerģijas importu Ziemeļvalstīm.

 Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība 62 %

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs šī gada jūlijā bija 1 994 GWh, kas ir par 4 % augstāks nekā iepriekšējā gada jūlijā, un tas bija par 6 % augstāks nekā jūnijā. Visās Baltijas valstīs elektroenerģijas pieprasījums pret jūnija datiem pieauga, tomēr, ja salīdzina ar aizvadītā gada jūlija patēriņu, tad vislielākais pieprasījuma kāpums bija novērojams Lietuvā — kāpums par 11 %, un mēneša patēriņš sasniedza 979 GWh. Latvijā pieprasījums pret iepriekšējo gadu bija vien par 1 % augstāks, kopā patēriņa apjoms bija 480 GWh. Turpretim Igaunijā patēriņš saruka par 4 % līdz 535 GWh, salīdzinot ar iepriekšēja gada jūliju.

Baltijā ģenerācija pakāpās par 4 % līdz 1 227 GWh, salīdzinot ar izstrādi jūnijā. Latvijā bija novērots vislielākais elektroenerģijas izstrādes kāpums Baltijā, pieaugot par 38 % līdz 232 GWh. Lietuvā izstrādes apjoms pieauga mērenāk — par 6 % līdz 632 GWh pret jūnija datiem. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas ģenerācija samazinājās par 12 %, un jūlijā tika saražotas 363 GWh.

Jūlijā Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība bija 62 %. Latvijā šis īpatsvars pieauga līdz 48 %, Igaunijā samazinājās līdz 68 %, savukārt Lietuvā palika jūnija līmenī jeb 65 %.

Pietece Daugavā zem mēneša normas, tirgus nosaka Latvenergo TEC pieprasījumu

Jūlijā vidējā ūdens pietece Daugavā bija 227 m3/s, kas ir par 8 % zem daudzgadu vidējā pietece līmeņa šajā mēnesī. Salīdzinot ar jūniju, kad tika novērota lielāka novirze no daudzgadu vidējā līmeņa, aizvadītajā mēnesī pieauga nokrišņu daudzums, kā rezultātā nedaudz pieauga pieteces līmenis.

Elektroenerģijas izstrāde Latvenergo hidroelektrostacijās bija 102 GWh, samazinoties pret jūnija izstrādi par 16 %, turklāt jūlijā tirgū bija pieprasīta arī izstrāde Latvenergo termoelektrostacijas, kā rezultātā saražotais apjoms sasniedza 79 GWh.

Hidroloģiskā situācija ietekmē elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu samazinājumu

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts (Nordic Futures) jūlijā samazinājās par 14 %, kontrakta cena bija 29,18 EUR/MWh. Tikmēr nākamā gada sistēmas kontrakts samazinājās vien par 8 % līdz 42,01 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot ar 41,88 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu samazinājumu galvenokārt noteica hidroloģiskā situācija Ziemeļvalstīs. Hidrobilances rādītājs mēneša laikā pieauga par 3 TWh salīdzinot ar jūniju, no — 6 TWh līdz nepilnām — 3 TWh, pietuvojoties normas līmenim.

Eiropas Savienībā pieaug dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis

Jūlijā dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena bija 32,49 EUR/MWh, samazinoties par 6 % pret iepriekšējā mēneša kontraktu.

Aizvadītajā mēnesī dabasgāzes tirgū viens no galvenajiem cenu ietekmējošajiem faktoriem bija dabasgāzes krātuvju aizpildījuma pieaugums Eiropas Savienībā, kur pēc AGSI datiem jūlija beigās tas pieauga līdz 85 %. Savukārt zemāks dabasgāzes patēriņš un piegāžu pieaugums no Norvēģijas kompensēja zemākas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes. Jūlijā dabasgāzes cenu svārstīgumu ietekmēja viesuļvētra Amerikas piekrastē, kas radīja īslaicīgus infrastruktūras darbības traucējumus, ietekmējot SDG piegādes no ASV.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena aizvadītajā mēnesī pieauga par 2 % līdz 83,88 EUR/MWh, salīdzinot ar jūniju.

Naftas tirgū novēroti vairāki pretēji faktori, kas ietekmē naftas cenu, un rezultātā naftas cena mēneša griezumā saglabājās bez būtiskām izmaiņām. Jūlija sākumā viesuļvētras dēļ Meksikas līcī darbību apturēja naftas pārstrādes rūpnīcas un ostas. Tajā pašā laikā ASV saruka jēlnaftas komerciālo krājumu līmenis. Turklāt tiek sagaidīts, ka septembrī ASV Centrālā banka samazinās procentu likmes, tas ir apstāklis, kas izraisa cenu pieaugumu. Turpretī karadarbības attīstība Tuvajos Austrumos turpināja ietekmēt naftas cenu svārstīgumu, radot bažas par piegāžu traucējumiem. Lēnākas ekonomikas attīstības dēļ Ķīnā prognozē mazāku naftas pieprasījumu. Mēneša beigās pieauga bezdarba līmenis ASV, kas norāda uz iespējamu recesiju laikā kad OPEC+ turpina plānu samazināt brīvprātīgos ieguves ierobežojumus no oktobra, un tas nozīmē potenciāli augstāku piedāvājumu tirgū.

Ogļu nākamā mēneša kontrakta (Front Month API2 Coal) vidējā cena jūlijā bija 108,82 USD/t, noslīdot par 5 % pret iepriekšējo mēnesi.

Jūlijā ogļu cenas ietekmēja galvenokārt vājš sezonāls pieprasījums un komfortabli ogļu krājuma līmeņi Eiropas ostās, turklāt cenu kustību noteica arī dabasgāzes cenas.

Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.24 kontrakts jūlijā samazinājās par 2 % līdz 68,17 EUR/t. 

Iepriekšējā mēnesī kvotu cenām bija novērota cieša cenu kustība ar dabasgāzes cenām. Piedāvājuma pusē kvotu tirgū bija augstāks izsoļu apjoms, tajā pašā laikā pieprasījums enerģētikas sektorā bija zemāks augstākas atjaunīgo energoresursu izstrādes dēļ.