Ģeopolitiskie notikumi veicina energouzņēmumus straujāk investēt atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudās

Elīna Feldmane, AS "Latvenergo" Ilgtermiņa plānošanas un kontroles daļas finanšu analītiķe.

Aizvadītais gads, kurā ģeopolitisko notikumu dēļ visā Eiropā ir piedzīvots gandrīz trīskārtējs dabasgāzes cenas pieaugums un rekordaugstas elektroenerģijas cenas, ir veicinājis energouzņēmumus straujāk investēt atjaunīgo energoresursu projektos. Kopējās AER jaudas Baltijā līdz 2030. gadam pieaugs vairākas reizes. 

 

Raksturojot situāciju pasaulē, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā, redzam, ka energoresursu cenas Eiropas valstīs ir būtiski palielinājušās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Turklāt energouzņēmumiem šie notikumi ir likuši pārkārtoties un pielāgoties, pārskatīt energoresursu piegādes ķēdes, lai aizstātu Krievijas gāzi ar sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm no citām valstīm.

Augstas elektroenerģijas cenas bija visā Eiropā, un šie rādītāji ir atspoguļojušies arī energouzņēmumu 2022. gada finanšu  rezultātos.

Raugoties uz Eiropas energouzņēmumu finanšu rezultātiem 2022. gadā, varam redzēt, ka tie ir ļoti dažādi, kas galvenokārt atkarīgs no diviem faktoriem – ražošanas jaudām  un klientu portfeļa. Ģeopolitiskie notikumi ietekmējuši gāzes cenu kāpumu un secīgi arī elektroenerģijas cenu, kas elektroenerģijas ražotājiem devuši iespēju nopelnīt vairāk, it īpaši uzņēmumos, kuru ražošanas portfelī ir augsts atjaunīgās enerģijas īpatsvars. 

Savukārt tiem energouzņēmumiem, kas nodarbojas tikai ar tirdzniecību vai arī elektroenerģijas ražošana balstās uz dabasgāzi, aizvadītais gads bija mazāk veiksmīgs, un atsevišķi nonākuši  maksātnespējas procesā. Ja nav savu ģenerācijas jaudu un elektroenerģija jāiepērk tirgū par augstām cenām, savukārt klientiem ir fiksēto cenu līgumi ar zemākām cenām, uzņēmums neizbēgami piedzīvo zaudējumus. 

Respektīvi, 2022. gads bija veiksmīgs tiem energouzņēmumiem, kuriem ir liels atjaunīgās enerģijas īpatsvars, un kuriem tirdzniecības portfelis ir sadalīts tā, lai lielākajai daļai klientu būtu biržas cenām piesaistīti līgumi.

Notikumi tirgū sekmē investīcijas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudās 

Analizējot energouzņēmumu finanšu rādītājus, būtiski tos skatīt salīdzinājumā ar 2021. gadu, lai redzētu kopējos faktorus, kas ietekmē tirgu, notikumu ietekmi. 

2022. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 1 842 miljonus EUR, kas ir par 777 miljoniem EUR jeb 73 % vairāk nekā gadu iepriekš. To galvenokārt ietekmēja par 711 miljoniem EUR lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Līdzīgu ainu, kad ieņēmumi ir palielinājušies, redzam, piemēram, Iginitis Grupe ieņēmumu sadaļā – pieaugums 2022. gadā ir 131 % pret 2021. gadu, Eesti Energia – pieaugums par 69 %, salīdzinot ar 2021. gadu. 

Ignitis Grupe 2022. gada darbības rezultāts ir peļņa 293 MEUR, kas ir par 133 MEUR jeb 83 % vairāk, salīdzinot ar 2021. gadu. Savukārt Eesti Energia 2022. gadu noslēdza  ar 216 MEUR lielu peļņu, kas ir par 93 % vairāk, salīdzinot ar 2021. gadu. Latvenergo koncerna peļņa 2022. gadā pārsniedza 183 miljonus EUR, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2021. gadā. 

Augstās elektroenerģijas cenas būtiski veicinājušas investīcijas jaunu ģenerējošo jaudu attīstībā, lai uzņēmumi kļūtu energoneatkarīgi un droši savā valstī. AER projektu īstenošanas gaita strauji pieauga 2022. gada laikā, un visi Baltijas energouzņēmumi ziņo par saviem ambiciozajiem plāniem AER projektu attīstībā. 2022. gadā AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" izveidoja kopuzņēmumu – SIA "Latvijas vēja parki", lai veidotu jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus Latvijā, un līdz 2030. gadam plāno uzbūvēt vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 MW. Arī kaimiņvalstu uzņēmumi savos gada pārskatos ziņo par strauju VES un saules parku attīstīšanu, piemēram, Esti Energia šobrīd būvniecības stadijā atrodas 8 vēja un saules parki ar kopējo jaudu 606 MW. Arī Ignitis Grupe iet AER projektu attīstības ceļu, šobrīd būvniecības fāzē atrodas AER projekti ar kopējo jaudu 353 MW.

Arī Ziemeļvalstu uzņēmumi, atskatoties uz aizvadīto gadu, uzsver enerģijas tirgus krīzi Ukrainas kara dēļ, kas ir ietekmējis finanšu rezultātus, jo elektroenerģijas cenu ietekmē to ieņēmumi auguši līdz pat 80 %. Savukārt peļņas rādītāji bija atkarīgi no uzņēmuma darbības lokācijas, ražošanas portfeļa, finanšu instrumentu ienesīguma.

Ilgtermiņā augstu energoresursu cenu līmenis nepastāvēs, jo 2022. gadā bija novērojama īstermiņa tirgus nestabilitāte. Eiropas zaļais kurss bija pirmais stimuls, bet energokrīze, ko radīja Krievijas iebrukums Ukrainā, ir paātrinājusi energouzņēmumiem nepieciešamību attīstīt jaunas atjaunīgās ģenerācijas jaudas. Līdz ar to investīcijas ražotņu paplašināšanā ir ne tikai energouzņēmumu, bet arī valsts energodrošības un energoneatkarības jautājums.