Iepazīst Somijas un Igaunijas pieredzi

Kristīne Eglīte, AS “Latvenergo”  Ietekmes uz vidi novērtējuma nodaļas projektu vadītāja

AS “Latvenergo” vidējā termiņa stratēģija 2022.–2026. gadam paredz būtisku ieguldījumu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. Turpmākajos gados plānots palielināt saražotās enerģijas daudzumu, kas iegūts no atjaunīgajiem enerģijas resursiem, kā prioritāti šī mērķa sasniegšanai izvirzot vēja enerģētikas attīstību. Latvenergo koncerna stratēģisko mērķi īstenos, attīstot atjaunīgo energoresursu projektus (vēja un saules elektrostacijas) mājas tirgū un ārpus tā ar 600 MW jaudu stratēģijas periodā un ar 2300 MW jaudu līdz 2030. gadam. Tādēļ SIA “Latvijas vēja parki” pārstāvji apmeklēja Oulu reģionu Somijā, lai iepazītos ar labāko praksi vēja parku būvniecībā.

Situācija ir līdzīga 

Situācija Somijā VES attīstībā savā ziņā ir līdzīga Latvijai, jo Somijas teritoriju vairāk nekā 70 % apjomā klāj meži, Latvijā tie ir ap 50 %. Arī saistībā ar karu Ukrainā Somija saskaras ar tieši tādiem pašiem drošības izaicinājumiem — vairāku desmitu kilometru josla gar Krievijas robežu valsts austrumu daļā ir slēgta VES attīstībai, Latvijā atbilstoši Aizsardzības ministrijas zonējumam 50 km josla gar Krievijas un Baltkrievijas robežu ir tieši tāpat.

Somijas vēja parku attīstītāji, līdzīgi kā tas notiek Latvijā, saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem vēja projektu attīstīšanā, kur svarīgs ir ietekmes uz vidi kritisks novērtējums, ainavas aspekti, kā arī sabiedrības iesaiste un informēšana par šādiem projektiem. 

Somija šobrīd uzkrājusi ļoti lielu pieredzi vēja parku būvniecībā — 2023. gada beigās tur kopumā ir uzbūvētas 1 600 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 6 946 MW. Tā kā aptuveni 74 % no Somijas teritorijas klāj meži, tad vēja parku būvniecība šajās zemēs tur ir ļoti ierasta prakse. Nenoliedzami ir būtiski arī militārie ierobežojumi, un arī šis aspekts ir kopīgs mūsu valstīs. Somija ģeogrāfiski atrodas tuvu Latvijai, tai ir līdzīga flora un fauna, tādēļ šīs valsts pieredze un prakse var tikt argumentēti un pamatoti izmantota arī mūsu vēja parku ieceru pamatošanai, piemēram, ietekmes uz vidi novērtēšanas laikā, tiekoties ar vietējām kopienām un stāstot par līdzīgu pieredzi. 

Oulu reģions ir otrais lielākais Somijā (pēc Lapzemes) un aizņem 12 % no valsts teritorijas, no kuriem ap 68 % klāj meži. Interesanti, ka šajā reģionā vēja elektrostacijas nodrošina 45% no Somijā saražotās VES elektroenerģijas, vienlaikus attīstības stadijā ir arī vairāki sauszemes un jūras vēja parki, kas līdz 2030. gadam dubultos esošās jaudas. Kā stāstīja energouzņēmuma pārstāvji, situāciju visprecīzāk raksturo fakts, ka praktiski visiem kolēģiem dzīvesvietas vai vasarnīcas tuvumā jau atrodas vai šobrīd top kāds vēja parks, tādēļ reģionam tāda ainava ir visai tipiska. Interesanti, ka pie vienas no vēja turbīnām, kas reģionā atrodas jūrā, ir izveidota putnu vērošanas platforma. 

Somijas vēja attīstītāji, stāstot par savu pieredzi, rekomendē plašu un regulāru sabiedrības iesaisti vēja projektu attīstībā. Savās prezentācijās kolēģi iepazīstināja ar vairākiem pētījumiem par vēja parku ilgtermiņa ietekmi uz dažādām putnu sugām, kā arī stāstīja par vēja parku piegāžu ķēžu novērtējumu, kas var būt labs materiāls komunikācijā ar vietējiem iedzīvotājiem sabiedriskajās apspriešanās, kur vēja parku ekonomiskie ieguvumi ir ļoti svarīgs jautājums. 

Atziņas Latvijas situācijai

Somijas kolēģi dalījās ar savu pieredzi, stāstot, ka, attīstot vēja parkus, kas ražo zaļo enerģiju, ir iespējams reģionā piesaistīt nozīmīgus investorus, kas būtiski uzlabo ekonomisko situāciju. Kā viens no veiksmīgiem piemēriem tiek minēts Google uzbūvētais datu centrs Somijā, kas ir nozīmīgs ieguldījums ne tikai reģiona, bet valsts ekonomikā, taču ir arī citi, ne mazāk svarīgi. Tā kā Somijā jau ir eksistējoši vēja parki, ir vērtīgi iegūt monitoringa datus par to, kā VES ietekmē putnus un sikspārņus. Latvijā pašlaik tiek izmantoti modeļu dati, taču Somijā iespējams iegūt reālus datus no eksistējošiem parkiem, un tas ir svarīgi.  

SIA “Latvijas vēja parki” pārstāvji tikās arī ar Oulu vietējiem iedzīvotājiem, kas dzīvo pie vēja parka, uzklausīja arī viņu atziņas un pieredzi. Piemēram, par spīti sākotnējai skepsei izrādījies, ka meža dzīvnieki, kas parka būvniecības laikā pārvietojušies tālāk mežā, vēlāk, jau parka darbības laikā, atgriezušies atpakaļ savās ierastajās platībās, un šī ziņa priecējusi vietējos medniekus. (Vēja parku teritorijās ir atļauts medīt). Tāpat tiek ņemta vērā tehnisko risinājumu pieredze ceļu un laukumu būvniecībā, kā iespējams lētāk un ātrāk būvēt pieslēgumus augstsprieguma tīklam, veidot kvalitatīvāku sadarbību ar vietējām kopienām, mazināt ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, u.c., tai skaitā — ambīcijas zaļās enerģijas ražošanā.

Līdz šim vēja parku attīstība Latvijā noritējusi lēnāk nekā kaimiņvalstīs — šobrīd Latvijā ir uzstādīts 0,1 GW vēja enerģijas jaudas, Igaunijā 0,3 GW, bet Lietuvā jau 1,3 GW. Tai pat laikā ir iespējams mūsu valstī izmantot vislabāko un veiksmīgāko attīstības pieredzi no saviem kaimiņiem, izmantojot datos un pētījumos balstītas atziņas, kā arī apgūtu nozares līderu pieredzi. 

Iedzīvotāji iepazīstas ar vēja parku Igaunijā

Lai tie iedzīvotāji, kuru dzīvesvieta atrodas tuvumā potenciāliem Latvijas vēja parkiem Limbažos, Valmierā un Valkā, vairāk uzzinātu fizikālajām ietekmēm un citiem faktoriem, SIA “Latvijas vēja parki” piedāvāja speciālistu pavadībā iepazīties ar jaunāko vēja parku Igaunijā, Sārdē.  

Ap divdesmit cilvēku liela interesentu grupa iepazina vēja parku, kurš Igaunijā nodots ekspluatācijā pirms gada. Par ietekmes uz vidi novērtējumiem šajā teritorijā un fizikālo aspektu novērtējumu stāstīja uzņēmuma Skepast&Pukhim (kas ir viens no vadošajiem vides konsultāciju uzņēmumiem Igaunijā) pārstāvis Hendriks Pukhims (Hendrik Pukhim). 

Sārdes vēja parkā ir deviņas vēja turbīnas, kas izvietotas lielākā apgabalā trīs četru kilometru attālumā viena no otras. Turbīnas masta augstums ir 155 metri, lāpstiņas garums 75 m, bet maksimālajā rotācijas punktā VES augstums ir 230 metru. Katras turbīnas jauda 4,3 MW, parka kopējā jauda — nepilni 39 MW. 

Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā veikts IVN process, kas parasti notiek divus trīs gadus. Sākotnēji šajā parkā tika vērtēta 14 turbīnu būvniecība, bet IVN procedūrā tika konstatēts, ka no piecu turbīnu celtniecības ir jāatsakās — gan tādēļ, ka tuvumā atrodas mazā ērgļa ligzda, gan tādēļ ka IVN vērtētas gan fizikālās, gan citas ietekmes, sadarbībā ar ornitologiem un citiem speciālistiem atrodot labāko risinājumu, padziļināti vērtējot tādus aspektus kā troksnis, ietekme uz ainavu un mirguļošana.  

Igaunijā likumdošana nosaka to, ka attālums no VES līdz dzīvojamajai ēkai tiek vērtēts atkarībā no trokšņa modelēšanas rezultātiem, prakse rāda, ka parasti šis attālums ir ap kilometru, un noteiktais trokšņa līmenis dienas laikā ir 40 decibeli. Speciālisti demonstrēja klātesošajiem trokšņa mērīšanu, un kilometra attālumā no turbīnas tas bija mazāks par pieļaujamo normu (36 db), bet divu kilometru attālumā 28 db. 

Igaunijā kopumā raksturīgs, ka pirms pieciem-septiņiem gadiem cilvēki ir vairāk bijuši nobažījušies par vēja parkiem, taču tagad, pēc vairāku parku uzcelšanas, attieksme pamazām mainās un kļūst konstruktīvāka, protams, sava nozīme ir arī kompensācijām, kas tiek maksātas tiem, kas dzīvo 2 km attālumā no parka. 

Kopumā cilvēki uzdeva daudz jautājumu, saņēma atbildes, bet vairāki pauda atziņu, ka viņu sākotnēji negatīvā attieksme pret vēja parkiem sāk mainīties. Ļoti pozitīvi tika vērtēta iespēja dažādos attālumos no vēja turbīnām izmērīt faktisko trokšņa līmeni un izjautāt Igaunijas speciālistus par viņu pieredzi.