Ieraudzīt VES kā Latvijas kopējo labumu nacionālajā identitātē

Ilvija Boreiko, AS "Latvenergo" Attīstības direktore

Latvijas iedzīvotāji ir dažādi – katram sava dzīvesvieta, prioritātes, vērtību skalas, bet visus vieno vēlme dzīvot labāk.  Un labāk var dzīvot, ne tikai kopjot individuālo, bet arī neaizmirstot un veidojot kopējo labumu. Atjaunīgo energoresursu (AER) vēja elektrostaciju (VES) sniegtais ieguvums būs ne tikai lokāla mēroga komūnās ar praktiski izmērāmiem atbalstiem pašvaldību budžetā, bet tā īstenošana ir mūsu kopējais labums kā nacionālās identitātes izkopšana, ar atbildību iestājoties par vides aizsardzību, izaugsmi tehnoloģiskās inovācijās un ekonomisko neatkarību.

Ilgtspējīgu AER izmantošanas ieviešana stiprina Latvijas pašpietiekamību, kas atspoguļo nācijas saikni ar dabu un pielāgošanās spēju globālo pārmaiņu apstākļos. Turklāt, skatoties no praktiskā aspekta – AER jaudas reģionā ir vajadzīgas, un to izbūve ir nepieciešama. Mūsu izvēle ir – vai ļaut mūsu zemi izmantot un labumu gūt ārvalstu uzņēmumiem, vai arī izmantot šo iespēju pašiem.

Ir dabiski, ka iesākumā ir bažas par jauno un nezināmo, taču, ļaujot iedzīvotājiem izteikties AER projektu plānošanā un īstenošanā un iesaistot aktīvākos dalībniekus darba grupās, mēs veicinām izpratni, saliedētību un līdzdalību, ļaujot kopīgi mācīties un pavērt to pastāvošo bažu plīvuru un ieraudzīt papildu labumu no AER tehnoloģijām pašvaldībā – projektu finansētas investīcijas vietējā infrastruktūrā, izglītībā vai citās kopienas vajadzībās. 

Papildus praktiski izmērāmam atbalstam pašvaldības budžetā AER attīstība reģionam nes arī pastarpinātu pienesumu – veicina ekonomisko aktivitāti, ko rada projektu attīstības, būvniecības un ekspluatācijas personāla plūsma uz reģionu un potenciālas darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem. Tās iespējamas, gan pašiem iekļaujoties šajā plūsmā, gan veicot atbalsta funkcijas, piemēram, iesaistoties uzturēšanās, ēdināšanas un izklaides iespēju nodrošināšanā. Turklāt AER projektu būvniecības un uzturēšanas nolūkos bieži ir jāpilnveido ceļu infrastruktūra, kas var veicināt ceļu un citu transporta līdzekļu attīstības vai modernizācijas projekus teritorijās, atvieglojot piekļuvi AER projektiem un uzlabojot vietējo lietošanu.

AER projektiem, īpaši lielākiem, var būt nepieciešams uzlabot vai paplašināt vietējo elektrotīklu. Tas var uzlabot elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūru, samazinot elektroenerģijas padeves pārtraukumu risku reģionā un uzlabojot kopējo tīkla drošumu. 

Atsevišķos gadījumos AER projekti var ne tikai līdzās pastāvēt tūrisma un atpūtas nozarēm, bet arī var veicināt ar tām saistītas infrastruktūras attīstību, piemēram, pārgājienu taku, apmeklētāju centru vai muzeju izveidi, kas demonstrē ilgtspējīgas atjaunīgās enerģijas realitāti praktiskā lietojumā, atstatus no sabiedrībā valdošajiem mītiem.

Visbiežāk AER projekti tiek attīstīti lauku apvidos, sniedzot ekonomisku stimulu šiem reģioniem. Vēja vai saules parkiem iznomātā zeme var radīt ienākumus vietējiem zemes īpašniekiem, un pieaugošā papildu ieņēmumu plūsma var atdzīvināt lauku kopienas un līdzsvarot ekonomisko nevienlīdzību valstī. 

Lauksaimniecības teritorijās AER projekti ne tikai neliedz gūt labumu no lauksaimniecības aktivitātēm, bet arī ir tajās integrējami, uzlabojot lauksaimniecības infrastruktūru, piemēram, irigācijas sistēmas, tādējādi atbalstot gan atjaunīgo enerģiju, gan vietējo lauksaimniecību. 

Taču labums no Latvijas uzņēmumu attīstītiem AER, protams, ir ne tikai atsevišķām kopienām, bet arī Latvijas valstij kopumā. Kā valstiskā mēroga ieguvumi ir minami Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšana, samazinot atkarību no importētā fosilā kurināmā, attīstot vietējās jaudas, kas ilgtermiņā var radīt stabilākas un potenciāli zemākas enerģijas izmaksas iedzīvotājiem. Tirgus situācija kopējā Nord Pool tirgū pašlaik regulāri parāda, ka mūsu reģionā nepieciešamas lielākas AER jaudas. Latvijas interesēs ir ne tikai šo jaudu izbūve Latvijas teritorijā, bet arī vietējo uzņēmumu tieša iesaiste to attīstībā, lai finansiālie ieguvumi no tām paliktu tepat Latvijā. 

Plašākā mērogā atjaunīgās enerģijas izmantošana pozicionē Latviju kā tālredzīgu un videi draudzīgu valsti, un turpmāka sekmīgu AER projektu īstenošana vairos Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts un uzticama sabiedrotā tēlu, nostiprinās pozīciju starptautiskajos forumos, un ciešākas darīs diplomātiskās saites, sasniedzot uz globālajām iniciatīvām balstītus kopīgi izvirzītus mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām un pāreju uz ilgtspējīgu nākotni ar zemu SEG emisiju līmeni, kas ir daļa no ilgtermiņa ilgtspējīgas enerģijas stratēģijas, kas sniedz labumu ne tikai pašreizējai paaudzei, bet arī nākamajām paaudzēm, saglabājot dabas resursus un mazinot klimata pārmaiņas.

 

Vēja turbīnu ražotāji ir attīstījuši pilnībā pārstrādājamus spārnus

Sarunās ar iedzīvotājiem nereti dzirdam bažas, ka pēc 25 gadiem turbīnas beigs ražot un viņi paliks ar "puslūzušiem stabiem lauka vidū". Šādos gadījumos cenšamies mierināt – jau, plānojot parka izbūvi, tiek detalizēti ieplānota arī demontāža un teritorijas sakārtošana tās sākotnējā izskatā. Jāsaka gan, ka parasti vēja parka izmantošana turpinās arī pēc sākotnējā 25-30 gadu kalpošanas cikla – vai nu tiek uzlabotas esošās turbīnas, vai parks atjaunots ar modernu, laikam piemērotu tehnoloģiju.

Taču industrijā tiek veikti pastāvīgi un nenogurdinoši pētniecības un attīstības darbi. Tiek strādāts gan ar vēja elektrostaciju kalpošanas laika palielināšanu, kur 25 – 30 gadi pašlaik ir kalpošanas laika nominālais industrijas standarts, gan arī ar veiktspējas pilnveidi, uzlabojot turbīnu un ģeneratoru konstrukcijas un materiālus. Notiek virzība arī uz iekļaušanos aprites ekonomikā, izmantojot tehnoloģijas un apsvērumus par ilgtspējību un ietekmi uz vidi, koncentrējoties uz detaļu projektēšanu vieglākai, gan to savstarpējai salāgošanai, gan to izjaukšanai, materiālu atdalīšanai un otrreizējai pārstrādei. 

Arī nozares standarti un noteikumi attīstās, lai veicinātu ilgtspējīgu praksi vēja elektrostacijas dzīves cikla laikā, sākot ar vēja turbīnu, ģeneratoru un torņu ražošanu un beidzot ar ekspluatācijas pārtraukšanu, staciju nojaukšanu un utilizāciju.

Vēja elektrostacijas ir komplicētas iekārtas, kuru realizācijai ir nepieciešams dažāda rakstura un īpašību materiālu klāsts. Galvenie izejmateriāli ir metāli un to sakausējumi, kā, piemēram, tērauds, alumīnijs un varš, kā arī betons un cements, kuru vienojošais faktors ir to augstā pārstrādājamības iespēja, ja sekmīgi tiek veikts materiālu atdalīšanas process.

Pārstrādes ziņā sarežģītākais process ir saistīts ar stikla šķiedru, ko parasti izmanto vēja turbīnu lāpstiņu ražošanā. Tās kompozītmateriālu struktūras, saistvielu un  spēcīgo ķīmisko saišu dēļ starp šķiedrām  ir ierobežota to atdalāmība, tāpēc otrreizēji līdz šim tās tika  izmantotas inovatīvos sabiedriskās infrastruktūras projektos. Taču nesen vēja turbīnu ražotāji attīstījuši arī pilnībā pārstrādājamus spārnus, un redzam, ka tai jābūt stabilai nākotnei vēja industrijā.