Ilgtspējīgs birojs – vēlme vai nepieciešamība?

Ilgtspējīga biroja tematika kļūst arvien populārāka arī Latvijas uzņēmumos. Pieaugot prasībām nodrošināt darbiniekiem ilgtspējīgas darbavietas, šādas koncepcijas ieviešana birojos ne tikai samazina enerģijas patēriņu un atkritumu apjomu, bet arī uzlabo darbinieku labklājību un produktivitāti. Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā bezmaksas vebinārā "Ceļā uz ilgtspējīgu biroju" varēja gūt visaptverošu ieskatu par to, kā padarīt biroju videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku.

Kas ir ilgtspējīgs birojs?

Darba vide nav tikai telpa vai galds, bet skatāma krietni plašāk. Koplietošanas telpu galvenais mērķis ir būt kā vienotai sistēmai, kas samazina ietekmi uz apkārtējo vidi, uzlabojot darbinieku veselību un labklājību. Tajā ietilpst arī papildus optimizētu resursu izmantošana un kopējo biroja uzturēšanu izmaksu optimizācija.

Pastāv dažādi tehniskie parametri, kas jāievēro vai jāsasniedz, lai varētu teikt, ka birojs ēkā ir ilgtspējīgs, norāda uzņēmumu "Baltic Sustainable Building Advisors" un "NEXTRE Baltics" pārstāvis Valdis Ligers. Šajos parametros ietilpst veselīga vide, transporta pieejamība – sākot no publiskā transporta līdz elektroautomobiļiem un velo novietnēm. Tāpat ūdens, atkritumu un citu resursu pārvaldība. Kāpēc ilgtspējīgs birojs ir vajadzīgs? Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki pierada pie attālinātā darba. Šobrīd izvērtējot, vai atgriezties klātienes darbā, darbinieki vairāk pievērš uzmanību tādām būtiskām niansēm kā laba ventilācija, pietiekams apgaismojums. Ja vadībai ir svarīgi noturēt savus labākos darbiniekus, tad viņiem jāsāk aizdomāties par to, kā darba vidi uzlabot. Uzņēmuma reputāciju ietekmē arī darbinieku apmierinātība, uzsver eksperts V. Ligers.

"Zaļais birojs" Pasaules dabas fonda skatījumā

Runājot par zaļo biroju, ļoti svarīgs ir elektroenerģijas, ūdens un citu resursu patēriņš, saka Pasaules dabas fonda pārstāve Madara Merle. Piemēram, kā birojā tiek monitorēti atkritumi – vai ir zināms kopējais nešķiroto un šķiroto atkritumu apjoms, ko birojs rada kādā noteiktā laika posmā? Vai darbinieki tiek motivēti izmantot ilgtspējīgu transportu? Vai uzņēmums izglīto darbiniekus vides jautājumos un vai piedalās dabas daudzveidības saglabāšanā? Šie ir daži no jautājumiem, ko apskata Pasaules dabas fonda programma "Zaļais birojs". Svarīga ir motivācija – mērķtiecīgi spert soļus, lai veidotu ilgtspējīgāku apkārtējo vidi, uzsver M. Merle. Viena no priekšrocībām, aktīvi strādājot pie ilgtspējīga biroja izveides un vides aizsardzības, ir saliedēta komanda. "Ja darbinieki strādā vienota mērķa vārdā un viņi tiek motivēti darīt kaut ko vērtīgu ārpus saviem darba pienākumiem, tas var pavērt jaunas perspektīvas," uzsver eksperte. Pasaules dabas fonda mājaslapā atrodami resursi ne tikai iedvesmai, bet arī informācija, kā ar "Zaļā biroja" programmu darba vidi padarīt ilgtspējīgāku.

Kas ir EMAS Vides pārvaldības un audita sertifikāts?

EMAS Vides pārvaldības un audita sertifikāts ir brīvprātīgs vides aizsardzības instruments ilgtspējīgai uzņēmumu vadībai. Šajā sistēmā tiek apzināti organizācijas tieši radītie ietekmes uz vidi aspekti un integrēti dažādie vides aizsardzības jautājumi visās organizācijas/ uzņēmuma darbības nozarēs, tādējādi nodrošinot preventīvu ar vides aizsardzību saistītu problēmu risināšanu, skaidro Zane Zaķe no Vides pārraudzības valsts biroja. Katrā Eiropas Savienības dalībvalstī ir iestāde, kas koordinē un administrē šī sertifikāta darbību. Sertifikātu izsniegšanā ir iesaistītas arī dažādas citas iestādes un konsultanti. Viens no pirmajiem soļiem, lai iegūtu EMAS sertifikātu, ir uzņēmuma neatkarīgs iekšējās vides audits. Ne mazāk būtiskas ir arī darbinieku aptaujas, lai uzņēmums saprastu, kādi tad ir konkrētie vides aspekti, kas svarīgi strādājošajiem. Ko sniedz sertifikāta iegūšana? Tā ir atpazīstamība, jo plašākā tirgū Eiropā ir vairāk nekā 4000 uzņēmumu un organizāciju, kas šo sertifikātu ir ieguvuši.

Atkritumi kā resursi Latvijā – LIFE Waste To Resources IP

Projektā LIFE Waste To Resources IP bez Klimata un enerģētikas ministrijas ir iesaistījušās vēl 22 organizācijas. Šīs organizācijas pārstāv lielu daļu no atkritumu apsaimniekošanas nozarē iesaistītajām pusēm. Galvenais mērķis ir samazināt radīto atkritumu apjomu, lai tie pēc iespējas mazāk tiktu apglabāti atkritumu poligonos. Visu iesaistīto pušu uzdevums ir īstenot pasākumus, kas sekmēs pāreju uz aprites ekonomiku, veicinot resursu otrreizējo izmantošanu, kā arī īstenot Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021. – 2028.gadam noteiktos pasākumus, skaidro Alise Vecozola no Klimata un enerģētikas ministrijas.

Strādājot pie pasākumu ieviešanas, pārejai uz aprites ekonomiku kā piemēru A.Vecozola min projekta ietvaros SIA "Clean R" pagājušajā gadā atklāto būvniecības atkritumu šķirošanas un apmaiņas punktu "Nomales", kas sniedz iespēju iedzīvotājiem bez maksas nodot savā mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumus ar nosacījumu, ja piejaukumi šiem atkritumiem ir līdz 30 %. Tāpat šajā punktā iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas nodot, apmainīt vai paņemt atkārtotai lietošanai derīgus būvmateriālus, elektrotehniku un sadzīves priekšmetus. “Lai mēs pārietu uz aprites ekonomiku un nodrošinātu Eiropas mērķu sasniegšanu, ka 2030.gadā poligonos varēs apglabāt tikai 10 % radītos sadzīves atkritumus, viens no būtiskiem priekšnoteikumiem ir iedzīvotāju zināšanas par pareizu atkritumu šķirošanu to rašanās vietā – mājsaimniecībās un paradumu maiņa attiecībā uz preču atkārotu izmantošanu un labošanu,” uzsver A.Vecozola.

Ēku vadības sistēmas – pirmā nepieciešamība gudram birojam

Mūsdienīgs ofiss ir spēja maksimāli apvienot dažādas sistēmas, lai tās darbotos mijiedarbībā bez cilvēka klātbūtnes vai specifiskas iejaukšanās, norāda Aleksandrs Serovs no "Schneider Electric. Vienota ēku vadības sistēma nodrošina iespēju regulēt komforta līmeni konkrētā telpā, sniedz iespēju ērti monitorēt visus ar  ēkas pārvaldību saistītos procesos, sākot ar ventilāciju un beidzot ar ugunsdrošību. "Var izmantot aplikāciju telefonā. Tas nozīmē, ka cilvēks no telefona pieslēdzas pie konkrētām iekārtām konkrētajā telpā un maina parametrus," saka A. Serovs, piebilstot, ka sistēmā iespējams saprogrammēt dažādus grafikus, liekot iekārtām ieslēgties vai izslēgties, tādējādi visus procesus maksimāli automatizēt, ietaupot resursus. Tāpat šajā sistēmā iespējams integrēt elektromašīnas uzlādes stacijas punktus. Ēkas vadības sistēmas ērti apvieno dažādus risinājumus, lai ēkas pārvaldnieks varētu kontrolēti un ātri reaģēt uz izmaiņām, rezultātā sasniedzot maksimālu ekonomiju, vienlaikus nodrošinot maksimālas ērtības darbiniekiem.

Darbinieku izglītošana un to iesaistes veicināšana energoefektivitātē

"Mēs Elektrum Energoefektivitātes centrā ticam, ka izglītota sabiedrība ir ilgtspējīgas attīstības atslēga," darbinieku izglītošanas nozīmīgumu akcentē Elektrum Energoefektivitātes centra pārstāve Inga Liene Sanžerevska. Energoefektivitāte nozīmē energoresursu lietderīgu izmantošanu, nezaudējot komforta līmeni, drīzāk tā ir iespēja komforta līmeni paaugstināt, gūt finansiālu ietaupījumu, būt videi draudzīgākiem un domāt par nākamajām paaudzēm. Ar ko sākt? Pirmais noteikti ir datu ievākšana. "Tad mēs šos datus analizējam, lai saprastu, kuras ir tās jomas, kurās patēriņš ir vislielākais un kur būtu iespējams ietaupījums. Nākamais solis ir esošo iekārtu apkope, jo ne vienmēr tas, ja kaut kas strādā, nozīmē, ka šī iekārta strādā efektīvi. Principā gandrīz visām iekārtām ir nepieciešama regulāra apkope," saka Elektrum eksperte I. L. Sanžerevska. Pareizi pieņemti lēmumi ikdienas darbībās, piemēram, rūpes par temperatūras regulēšanu telpās norāda uz pozitīvu uzvedības kultūru, kas ceļ darbinieku labsajūtu un produktivitāti, bet tas savukārt ilgtermiņā atmaksājas arī pašam uzņēmumam un sabiedrībai kopumā. Mainot pavisam ikdienišķus paradums un neieguldot lielas investīcijas, ir iespēja gūt pat 10 % ietaupījumu no kopējā elektrības patēriņa. Piemēram, ievērojot tik ikdienišķu mājas soli, kā tuvojoties ziemas sezonai, noslaucīt radiatorus, lai uz tiem nekrātos putekļi, vai tik vienkārša lieta kā apgaismojuma izslēgšana telpā, no kuras izejam. Bieži vien birojos ūdens, kafijas automāti un arī citas iekārtas tiek atstātas gaidīšanas režīmā, iespējams, vienojoties ar darba devēju var šīs ierīces izslēgt. Taču ar zināšanām par to, kā  veidot labāku un zaļāku vidi nepietiek, tam ir jāizveidojas par paradumu, uzsver eksperte.

Izglītojoši Elektrum bezmaksas pasākumi ceļā uz ilgtspēju

Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotie bezmaksas vebināri ir pieejami ikvienam interesesantam. Šī vebināra video ierakstu ar ekspertu prezentācijām aicinām skatīt šeit.