Inovācijas vēja enerģijā: Latvenergo Telšu VES uzstāda modernākās putnu aizsardzības sistēmas

Kristīne Eglīte, AS "Latvenergo" Ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja

AS "Latvenergo" turpina savu AER ģenerācijas portfeļa attīstību arī Lietuvā, un 2026. gada janvārī noris pēdējie sagatavošanās darbi pirmo putnu aizsardzības sistēmu (PAS) uzstādīšanai vēja parkā Telšos. Kameras, kas atpazīs noteiktu sugu un izmēru putnu sugas, nepieciešamības gadījumā īslaicīgi apturēs vai palēninās vēja turbīnu darbību, lai izvairītos no sadursmēm ar putniem.

Jāpiebilst, ka vēja parku attīstība Lietuvā kopumā ir bijusi daudz straujāka nekā Latvijā. Pēc Litgrid 2025. gada datiem Lietuvā kopumā uzstādīti jau vairāk nekā 4 GW ar vēja un saules ģenerācijas jaudām, no kurām vēja enerģija ir vairāk nekā 1,8 GW[1].

Daļa no šiem VES projektiem ir arī Latvenergo ģenerācijas portfeļa sastāvdaļa – jau pašreiz darbojas Akmenes VES ar kopējo jaudu 19,6 MW, bet būvniecības stadijā ir Telšu VES, kura jauda sasniegs 124 MW,  kā arī Kupišķu VES ar 24 MW un Paņevežas VES ar 18,9 MW jaudu. Tādējādi Latvenergo vēja parku kopējā uzstādītā ģenerācijas jauda četros vēja parkos Lietuvā sasniegs jau 187 MW.

Latvenergo pirmās putnu aizsardzības sistēmas – Lietuvā

Ornitoloģiskās izpētes vēja parka teritorijā tika uzsāktas jau 2019. gadā. Kopumā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra un izpēšu prasības Lietuvā ir praktiski identiskas Latvijai. Veicot izpētes un pirmsbūvniecības monitoringu, secināts, ka Telšu VES parka teritorijā nepieciešams uzstādīt putnu aizsardzības sistēmas (PAS), lai nodrošinātu mazā ērgļa, peļu klijāna, niedru lijas un jūras ērgļa aizsardzību. Jau janvāra beigās tiks uzsākti darbi Latvenergo pirmo PAS uzstādīšanai šajā vēja parkā, kas ļaus ne tikai izmantot jaunākās un modernākās tehnoloģijas vēja parku ekspluatācijā sazobē ar videi draudzīgu elektroenerģijas ražošanu, bet ļaus arī papildināt informāciju par vēja parku patieso ietekmi uz vietējo putnu populāciju. Šādu moderno PAS izmantošana ir kompromiss starp vides aizsardzību un elektroenerģijas ražošanu, jo pēc  ražotāja datiem šādi tiek zaudēti līdz 2 % no elektroenerģijas izstrādes, taču, veiksmīgi pielāgojot PAS katra vēja parka situācijai, iespējams šos rezultātus uzlabot un veiksmīgi nodrošināt sazobi starp elektroenerģijas ražošanu un putnu aizsardzību.

Kādas sistēmas izmantos Latvenergo un kāpēc vispār nepieciešamas šādas sistēmas?

Telšu VES tiek uzstādītas Vācijas uzņēmuma ProTecBird putnu aizsardzības sistēmas, kas pašlaik ir viens no Eiropā vadošajiem PAS uzņēmumiem, ar vairāk nekā 400 uzstādītajām iekārtām, vismaz vēl 300 iekārtas plānots uzstādīt 2026. gadā, tai skaitā Latvenergo vēja parkā. Šis ražotājs izvēlēts, jo ir ne tikai pieredzējis, un šādas sistēmas ir uzstādītas un veiksmīgi pierādījušas, ka darbojas ar vairāk nekā 90 % identifikācijas ticamību vēja parkos Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē u.c. Eiropas valstīs, bet jau pašlaik neatkarīgi Vācijas sertifikācijas centri ir sertificējuši šo PAS sistēmu kā efektīvu, ar iespējām jau pašlaik nodrošināt vairāk nekā 50 putnu sugu atpazīšanu un aizsardzību. Turklāt sistēma nemitīgi tiek uzlabota, lai nodrošinātu ne tikai lielāku atpazīstamo sugu datubāzi, bet uzlabotu veiksmīgo atpazīšanas gadījumu statistiku.

Ko dara citur Eiropā?

Kā stāsta ProTecBird komercdirektors Ingolfs Keba (Ingolf Keba), vēja parku attīstība ir acīmredzama prioritāte visur Eiropas Savienībā, un uzstādīto vēja turbīnu skaits strauji pieaug. Vācijā vien jau pašlaik ir uzstādīti vairāk nekā 28 tūkstoši vēja turbīnu ar kopējo jaudu ap 65 GW. Vācija jau savlaicīgi apzinājās, ka ir nepieciešams rast kompromisu starp vēja enerģijas attīstību un cilvēku un vides aizsardzību, tāpēc jau kopš 2022. gada Vācijas vides institūcijas ir atļāvušas PAS izmantošanu vēja parkos, lai ne tikai uzlabotu putnu aizsardzību, bet nodrošinātu labāku elektroenerģijas izstrādi, jo iepriekš bieži kā alternatīvs risinājums putnu aizsardzībai tikai izmantota vēja turbīnu darbības ierobežošana konkrētos periodos, kas, protams, neļauj nodrošināt pašreizējo mērķi, ka šo sistēmu dēļ nedrīkst zaudēt vairāk nekā 3 % no vēja parka izstrādes. Izmantojot šīs sistēmas, Vācijas pieredze pierāda, ka ir iespējama sinerģija un kompromiss starp vides aizsardzību un vēja turbīnu efektīvu darbību, tās apturot vai palēninot to darbību tikai patiešām nepieciešamajās situācijās. Šādu sistēmu veiksmīga lietošana pierāda, ka vēja enerģija nemitīgi attīstās un izmanto patiešām tikai modernākās tehnoloģijas ne tikai cilvēku drošības un labbūtības nodrošināšanai, bet arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.

Ingolfs Keba neslēpj, ka ļoti daudzi ražotāji ir mēģinājuši un joprojām mēģina attīstīt savus mākslīgā intelekta un mašīnredzes risinājumus PAS sistēmām, taču Vācijas pieeja ar ražotāju pārbaudēm un sertifikāciju liek ne tikai ProTecBird, bet arī konkurentiem nemitīgi sekot līdzi sistēmas darbībai un ieguldīt ievērojamus resursus to nemitīgai uzlabošanai. Kopumā viņš to vērtē pozitīvi, jo šādi ir iespējams rast kompromisus ar vides aizsardzības institūcijām, ornitologiem, iedzīvotājiem un citām iesaistītajām pusēm, kā arī mierināt vēja enerģijas skeptiķus, ka šīs tehnoloģijas nav tikai veiksmīga reklāma un produkta mārketings, bet tām patiešām apakšā ir liels ornitologu un inženieru darbs, kā arī notiek nemitīgi uzlabojumi un skrupuloza Vācijas institūciju uzraudzība. Balstoties uz šo pieredzi, arī Francijā tiek izstrādāta metodika šo PAS validācijai.

Ingolfs Keba uzsver, ka pašlaik ProTecBird sevi var uzskatīt par vienu no pieredzējušākajiem un vadošajiem PAS sistēmu pārstāvjiem Baltijas valstīs, tāpēc ir atvērti ne tikai savu sistēmu uzlabošanai, bet arī sadarbībai ar vietējiem ornitologiem un vides aizsardzības institūcijām, lai palīdzētu izstrādāt vienotu metodiku vai normatīvus PAS sistēmām Latvijā, jo pašreiz Latvijā ir ļoti maza pieredze ar modernu vēja parku būvniecību un ekspluatāciju, kā arī iesaistītajām pusēm nav vienotas pieejas un izpratnes par to, kā šīs sistēmas darbojas un kādas kopīgas minimālās prasības tām vajadzētu izpildīt. Taču komunikācija ne tikai ar Latvijas, bet arī Lietuvas vides institūcijām ir uzsākta, un Ingolfs Keba cer, ka kopīgi spēs palīdzēt un rast labākos risinājumus kompromisiem, kādi pašlaik jau tiek izmantoti Vācijā.

Kā šīs tehnoloģijas darbojas un vai tiešām spēj reaģēt savlaicīgi?

Ingolfs Keba atzīst, ka jautājums par PAS darbību un spēju patiešām atpazīt aizsargājamās putnu sugas un savlaicīgi vēja turbīnām likt reaģēt tās apturot vai palēninot to darbību tiek uzdots ļoti bieži, īpaši tādās valstīs kā Latvija un Lietuva, kur šīs sistēmas nav tik plaši izplatītas kā, piemēram, Vācijā.

ProTecBird sistēma izmanto augstas izšķirtspējas kameras ar jaudīgu optisko pietuvinājumu un infrasarkanajiem sensoriem, kas nodrošina šo sistēmu darbību dažādas redzamības laika apstākļos un diennakts periodos. Mākslīgā intelekta risinājums reāllaikā analizē video attēlus un ne tikai nosaka putnus līdz sugu līmenim, bet arī seko to kustībai. Ļoti svarīgi ir ne tikai dati par putnu izpētēm vēja parka IVN laikā, bet arī pirmsbūvniecības un būvniecības monitoringa laikā, lai sistēmas izvietotu ne tikai neieciešamajā apjomā, bet izvietojumā, lai nodrošinātu katram vēja parkam atbilstošu risinājumu. Ja tiek atpazīta aizsargājamā putnu suga, kuras aizsardzība ir jānodrošina konkrētajā vēja parkā, tad sistēma uzsāk šī putna izsekošanu, jāpiebilst, ka putnu atpazīšana iespējama jau no 1200 līdz 1000 metriem, un vienlaicīgi katra kamera spēj izsekot līdz pat 250 putniem dažāda apgaismojuma apstākļos, kas īpaši svarīgi ir putnu migrācijas periodos. Izmantojot vienu vai divas kameras, tiek aprēķinātas precīzas putna atrašanās koordinātas un attālums no vēja turbīnas, tikai tad, ja izsekotais putns vai putni patiešām nonāk vēja turbīnas darbības zonā, kur iespējama sadursme, šī vēja turbīna tiek apturēta. Eksperts neslēpj, ka viņiem ir plaša pieredze ar dažādiem vēja turbīnu ražotājiem, tāpēc šie risinājumi tiek pielāgoti katram vēja parkam.

Visi gadījumi, kad ir veikta vēja turbīnu apturēšana tiek ierakstīti, saglabāti un ir pieejami vēja parka īpašniekam, lai ne tikai nodrošinātu caurskatāmību par sistēmas efektivitāti, bet varētu šos datus nodot ornitologiem un atbildīgajām vides institūcijām, lai pierādītu šo sistēmu efektivitāti.

Telšu vēja parks – kāpēc tieši ProTecBird un kāpēc vispār vajag šīs sistēmas?

Pirms vēja parka būvniecības Telšos tika veikts putnu pirmsbūvniecības un būvniecības monitorings, kura laikā tika precizētas galvenās putnu risku sugas un to ģeogrāfiskais izvietojums vēja parkā. Ņemot vērā pašreiz tirgū pieejamos risinājumus, tika izvēlēts tieši ProTecBird risinājums, jo tam ir liela pieredze Eiropā, galvenokārt Vācijā, un šī sistēma ir arī sertificēta, kas ļauj Latvenergo uzticēties, ka tieši šī sistēma ļaus veikt putnu aizsardzību, nodrošinot arī efektīvu un drošu vēja turbīnu ekspluatāciju, kompromisa risinājumā nezaudējot vairāk par 1-3 % no elektroenerģijas izstrādes.

Tāpat šis risinājums ir izvēlēts, jo ir pieejami video ieraksti, ko var izmantot arī tālākajā vēja parka monitoringā, kas ļaus Latvenergo pielāgot šos PAS risinājumus un efektīvāk tos izvietot arī citos savos vēja parkos Latvijā un Lietuvā.

Juliuss Morkūns (Julius Morkunas), kas ir bijis iesaistīts Telšu vēja parka izpētē un ir ne tikai viens no vadošajiem un pieredzējušākajiem ornitologiem, kas veic ornitoloģisko izpēti vēja parkos Lietuvā, bet ir arī sertificēts eksperts Latvijā, teic, ka PAS attīstība Lietuvā notiek. Svarīgi apzināties, ka arī šīs sistēmas spēj nodrošināt aptuveni 90 % aizsardzību lielajiem aizsargājamajiem putniem, taču nenoliedzami vēja enerģētika Eiropā strauji attīstās, un modernās tehnoloģijas ir viens no galvenajiem attīstības virzieniem. Pagājušajā gadā vien Lietuvā vismaz trīs vēja parkos ir uzstādītas šīs sistēmas, tas pašreiz vēl nav viennozīmīgi palīdzējis kliedēt cilvēku skepsi un jautājumus par šo sistēmu efektivitāti, taču noteikti tas palīdz samazināt putnu sadursmes ar vēja parkiem un, domājams, ka tas palīdzēs vides institūcijām un iedzīvotājiem gūt labāku priekšstatu par moderno tehnoloģiju attīstības iespējām un turpināt vēja enerģijas attīstību Baltijā.